Valsts kontrole šogad pabeigusi 41 revīziju un šobrīd veic 40 revīzijas

27.12.2023.

2023. gadā Valsts kontrole pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu[1], 10 ir lietderības[2], divas – atbilstības[3] un viena apvienotā[4] revīzija. Finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti divi starpziņojumi. Darbs turpinās 40 revīziju ietvaros, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas.

Gada griezumā publiskotās revīzijas

Valsts kontrole regulāri (teju katru trešdienu) tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (SPIRK), lai pārrunātu revīzijās konstatēto, pamatā fokusējoties uz sniegtajiem ieteikumiem revidējamām vienībām, to ieviešanas statusu un progresu. 2023. gadā Valsts kontrole piedalījās 37 SPIRK sēdēs, kurās skatīti 19 jautājumi par revīziju rezultātiem, 13 jautājumi par ieteikumiem un 9 citi būtiski jautājumi. Tāpat Valsts kontrole šogad tikās ar 9 citām Saeimas komisijām.

Kā notiek ieteikumu ieviešana?

Pēc katras revīzijas Valsts kontrole sniedz un ar revidējamo institūciju saskaņo ieteikumus. Par ieteikumu ieviešanu atbild revidējamā institūcija, kurai ir pienākums periodiski ziņot Valsts kontrolei par progresu. Valsts kontrole veic pārbaudes un atzīst ieteikumu par ieviestu, ja praksē ir notikušas pārmaiņas, piem., novērsta nepilnība, pilnveidota esošā situācija, atrisināta revīzijā konstatētā problēma u.tml.

Par situāciju konkrētā resorā vai attiecībā uz konkrēto revīziju Valsts kontrole regulāri informē SPIRK. Tāpat Valsts kontroles Ieteikumu ieviešanas platformā ir informācija par sniegtajiem ieteikumiem/ieviešanas statusu. Informāciju atjauno divas reizes gadā: 1.martā un 1.septembrī. Platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās ir kaut viens neieviests ieteikums.

Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā pastāvīgi tiek panākta finanšu atdeve – 2022.gadā[5] tā bija 5,6 eiro[6] uz katru Valsts kontroles darbībā ieguldīto eiro. Tā izpaužas kā budžeta ieņēmumu palielinājums vai izdevumu samazinājums vai kā tiešs ieguvums iedzīvotājiem, piem., ja samazinās maksa par kādu publisko pakalpojumu. Papildus ieteikumu ieviešanas rezultātā panāktā ietekme var radīt sabiedrībai arī citus būtiskus ieguvumus, kurus nevar izmērīt naudā, piem., publiskais pakalpojums var kļūt pieejamāks vai kvalitatīvāks vai pārvaldes process var kļūt atklātāks vai efektīvāks, samazinot birokrātiju.

Kā nosaka revīziju tēmas?

Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā Valsts Kontrole risku novērtējumu veic aptuveni 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.

Nozīmīgi ieguldījumi pašu un citu augstāko revīzijas iestāžu profesionālā pilnveidē

Sadarbība ar tiesībaizsardzības u.c. kompetentajām iestādēm atbildības piemērošanai 

Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, kā arī sniegt ieteikumus, lai uzlabotu to pārvaldību. Valsts kontrolei nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanai. Šogad:

  • tiesībaizsardzības iestādēs saistībā ar revīzijās konstatēto uzsākti pieci kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu, dokumentu viltošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem; turpinās 44 kriminālprocesi (t.sk. 14 iztiesāšanas stadijā), kas pēc revīzijām uzsākti iepriekšējos gados;
  • stājies spēkā viens notiesājošs spriedums, ar kuru amatpersonai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem un naudas sods 8600 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus uz četriem gadiem;
  • uzsāktas pārbaudes par 9 iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, 7 amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības; 
  • turpinājās lietvedība 19 iepriekš uzsāktajos procesos par revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Kopš 2019. gada Valsts kontrolei piešķirta zaudējumu piedziņas funkcija, un līdz šim valsts budžetā ir atgūti 88 366 eiro, turklāt 18 gadījumos valsts vai pašvaldības budžetos ir atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti zaudējumi vairāk nekā 18 251 eiro apmērā, nesākot zaudējumu atlīdzināšanas procesu. 2023. gadā valsts budžetā ir atgūti 22 086 eiro, bez tam 4 gadījumos atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti 1751 eiro zaudējumi bez zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas.

TOP panākumi / notikumi

Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota | Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv

 

[1] Finanšu revīzijas Valsts kontrolei veikt nosaka likums, un tās ik gadu veic ministrijās u.c. centrālajās valsts iestādēs (bet ne pašvaldībās). Pēc revīzijām Valsts kontrole izsaka atzinumus par ministriju un iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Finanšu revīzijās izlases kārtā vērtē arī atbilstības jautājumus, lai gūtu pārliecību par finansējuma izlietojumu atbilstoši mērķiem un tiesību aktiem.

[2] Lietderības revīzija ir starptautiski atzīta metode, kur papildus grāmatvedības, finanšu un tiesiskuma pārbaudēm vērtē arī rezultātu sasniegšanu, kā arī sasniegto rezultātu ietekmes ekonomiskumu, produktivitāti un efektivitāti. 

[3] Atbilstības revīzijās veic pārbaudes, vai darbības, amatpersonu rīcība, finanšu darījumi un informācija visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski vai starptautiski atzītai labajai praksei.

[4] Apvienotā (atbilstības/ lietderības) revīzija ir atbilstības revīzija, kurā izvērtē arī lietderības jautājumus, vai lietderības revīzija, kurā izvērtē arī atbilstības jautājumus.

[5] Kārtējā gadā aprēķināta ietekme ieteikumiem, kuri ieviesti 2022.gadā vai iepriekš. Plašāka informācija Valsts kontroles 2022. gada publiskā pārskata 44. lpp.

[6] Piemēri ieviesto ieteikumu rezultātā radītai ietekmei (40,6 milj. eiro): (1) radīts vienots tiesiskais regulējums, kas nodrošināja, ka palielinās to personu skaits, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mājokļa pabalstu, kā arī daļai personu ir palielinājies šī pabalsta apmērs, kopumā radot būtisku ieguvumu iedzīvotājiem 12,3 milj. eiro apmērā; (2) Būvniecības valsts kontroles birojs, pārvērtējot obligātā iepirkuma ietvaros sniegto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem, konstatēja nepamatota atbalsta sniegšanu, kā rezultātā 2022.gadā uzsāktajos piedziņas procesos komersantiem nācās atmaksāt nepamatoti saņemto obligātā iepirkuma valsts atbalstu kopsummā par 2,23 milj. eiro.