Struktūra
Valsts kontroles struktūra aplūkojama šeit (pdf formātā).
Valsts kontrolieris vada un pārrauga Valsts kontroles darbu, lai sasniegtu iestādes darbības mērķi – izvērtēt rīcības ar publiskajiem finanšu resursiem un mantu tiesiskumu, ekonomiskumu un efektivitāti un sniegt ieteikumus publiskā sektora darbības pilnveidošanai atbilstoši sabiedrības interesēm. Valsts kontrolieri uz četriem gadiem amatā ievēl Saeima. Viena un tā pati persona nedrīkst vadīt Valsts kontroli vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts kontrolieris pilda Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumus.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins
Valsts kontroliera amatā no 2023. gada 14. decembra.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Ilgtspēja un ārējā komunikācija.
Edgars Korčagins Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs. Kopš 2015. gada 21. decembra bija Valsts kontroles padomes loceklis un Piektā revīzijas departamenta direktors (departamenta revidējamās jomas – pašvaldības). Pirms darba Valsts kontrolē iegūta ilgstoša pieredze valsts pārvaldē dažādu politiku veidošanā un normatīvo aktu izstrādē, kā arī sešus gadus bijis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks.
Edgars: "Vēlme atklāt arvien jaunus profesionālus apvāršņus un sniegt iespējami lielāku pienesumu valsts pārvaldes darba uzlabošanai kalpoja kā motivācija pievienoties Valsts kontroles kolektīvam."
Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles darbības stratēģiju un ikgadējos darba plānus, lemj par revīziju jomu sadali starp revīzijas departamentiem, apstiprina Valsts kontroles struktūru, darbinieku štatu sarakstu, amatu kvalifikācijas prasības, Valsts kontroles budžeta pieprasījumu, kā arī izskata citus jautājumus atbilstoši Valsts kontroles likumā noteiktajam.
Valsts kontroles padomes sastāvā ir valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi. Padomes locekļa kandidatūru apstiprināšanai Saeimā iesaka valsts kontrolieris. Padomes locekļus ievēl uz četriem gadiem, tos var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Padomes locekļi pilda revīzijas departamenta direktora pienākumus.
Revīzijas departamenti veic finanšu, atbilstības, lietderības un apvienotās (atbilstības/lietderības) revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu, sagatavo revīzijas ziņojumus un atzinumus, pamatojoties uz revīzijā pārbaudītiem dokumentiem un iegūtiem pierādījumiem, sniedz ieteikumus revidējamām iestādēm atklāto trūkumu novēršanai.
Katra revīzijas departamenta sastāvā ietilpst revīzijas departamenta direktors un revīzijas sektori, kuru vadītājus ieceļ valsts kontrolieris. Katra revīzijas departamenta sektora sastāvā ietilpst sektoru vadītāji, vecākie valsts revidenti, vecākie valsts revidenti – juristi, valsts revidenti, valsts revidenti – juristi un valsts revidentu palīgi.
Revīzijas un metodoloģijas departaments
Departaments izstrādā revīziju metodoloģiju, koordinē tās ieviešanu Valsts kontrolē, sniedz atbalstu revīzijas personālam metodoloģijas piemērošanā, nodrošina revidentu apmācības. Revidējamās jomas: Latvijas Republikas gada pārskats par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem, valsts budžeta ieņēmumi, Latvijas Banka, Centrālā vēlēšanu komisija, informācijas sistēmu audits jebkurā no revīziju nozarēm.
Departamenta direktore Ilze Bādere
Valsts kontroles padomes locekles amatā no 2021. gada 20. maija.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Revīziju darba attīstība.
Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds vadībzinātnē, bakalaura grāds tiesību zinātnē un profesionālā izglītība grāmatvedībā. Pirms darba Valsts kontrolē – Valsts ieņēmumu dienesta Budžeta administrēšanas nodaļas vadītāja.
Ilze: “Es ticu publiskajam sektoram, ticu, ka cilvēki, kas tajā strādā, dara savu darbu godprātīgi, atbildīgi un sabiedrības labā. Tomēr publiskā sektora darba ikdienā ir daudz pārbaudījumu un izaicinājumu, tāpēc ar savu darbu gribu palīdzēt vienmēr redzēt mērķi, neapmaldīties uzdevumu labirintos, nepadoties pie neveiksmēm un iedzīvināt pārliecību, ka uzlabojumi un pilnveidojumi ir ikdienas darba kārtības jautājums.”
Pirmais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: ārlietas, izglītība un zinātne, ekonomika, satiksme, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, sabiedrisko pakalpojumu regulēšana.
Departamenta direktors Mārtiņš Āboliņš
Valsts kontroles padomes locekļa amatā no 2024. gada 20. septembra.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – IT attīstība un inovācijas.
Mārtiņš Āboliņš ieguvis maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Kopš 2020. gada marta Mārtiņš Āboliņš bija Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, bet sākot ar 2023. gada janvāri – padomes priekšsēdētājas vietnieks. Tāpat bijis bankas “Citadele” ekonomists.
Mārtiņš: “Darbs Valsts kontrolē ļaus apvienot manu līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldē un finanšu nozarē. Vienlaikus izpratne par ekonomiskajiem procesiem sniegs iespēju revīzijās plašāk vērtēt tieši ekonomiskos jautājumus.”
Otrais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: aizsardzība, iekšlietas, tiesu vara, valsts drošība, korupcijas novēršana un apkarošana.
Departamenta direktors Gatis Litvins
Valsts kontroles padomes locekļa amatā no 2024. gada 20. maija.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Pārkāpumu izvērtēšanas attīstība.
Ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē. 2011. gadā papildināja zināšanas Orhūsas universitātē Dānijā. Pirms darba Valsts kontrolē strādājis Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā par tiesneša palīgu, Domnīcā PROVIDUS par pētnieku, žurnālā “Jurista Vārds” par tieslietu redaktoru, Biznesa augstskolā “Turība” par asociēto profesoru un Latvijas Zvērinātu notāru padomē par rīkotājdirektoru.
Gatis: “Valsts kontroles padomes locekļa amats ļaus apvienot un izmantot manas profesionālās un akadēmiskās zināšanas un prasmes sabiedrības kopējam labumam. Darīšu visu nepieciešamo, lai Valsts kontrole ar revīziju palīdzību turpinātu uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vairotu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.”
Trešais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: labklājība, veselība.
Departamenta direktore Maija Āboliņa
Valsts kontroles padomes locekles amatā no 2021. gada 7. maija.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Ieteikumu ieviešanas pārvaldība.
Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnē. Vada revīzijas departamentu, kas atbild par labklājības un veselības jomu revīzijām, kā arī Valsts kontroles vadības līmenī atbild par revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību.
Maija: “Man ir svarīgi, lai Latvijas cilvēki lepotos ar to, ka viņi dzīvo Latvijā, un savu nākotni saistītu ar Latviju. Valsts kontroles konstitucionālais mandāts ir mana iespēja dot savu profesionālo ieguldījumu, lai tas tā būtu.”
Ceturtais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: zemkopība un mežsaimniecība, vides aizsardzība, reģionālā attīstība, kultūra, zemes īpašumu regulēšana, valsts pārvaldes administrēšana.
Departamenta direktore Inga Vilka
Valsts kontroles padomes locekles amatā no 2019. gada 21. marta.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Iekšējās kontroles sistēmas, kvalitātes vadības sistēmas un Valsts kontroles snieguma uzraudzība.
Latvijas Universitātē iegūts ekonomikas doktores grāds sabiedrības vadībā. Valsts kontrolē no 2017. gada, kad sāka darba gaitas kā sektora vadītāja. Pirms darba Valsts kontrolē – akadēmiskā pieredze Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē no lektores līdz asociētajai profesorei. Eksperte pašvaldību jautājumos.
Inga: “Pieteikties darbam Valsts kontrolē mani motivēja ne tikai tās darbības mērķis un vērtības, bet arī Valsts kontroles attīstība un augstais prasīgums pašai pret sevi. Uzskatu, ka publiskajam sektoram Latvijā jākļūst atbildīgākam, godprātīgākam, sabiedrībai saprotamākam, tā darbībai efektīvākai un arī taisnīgākai. Esmu pārliecināta, ka Valsts kontroles darbība liek publiskajam sektoram turēties šajā virzienā un arī attīstīties.”
Piektais revīzijas departaments
Revidējamās jomas: pašvaldības, sabiedrības integrācija un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana.
Departamenta direktors Oskars Erdmanis
Valsts kontroles padomes locekļa amatā no 2024. gada 9. februāra.
O. Erdmanis iepriekš vadīja Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta Trešo sektoru. Šis departaments atbild galvenokārt par revīzijām pašvaldībās.
Valsts kontroles korporatīvās pārvaldības virziens – Cilvēkkapitāla attīstība, iekšējā komunikācija un sadarbība.
O. Erdmanis ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē. 2019. gadā viņš ieguva Informācijas sistēmu un audita starptautiskā centra (International Centre of Information Systems and Audit – ICISA) sertifikātu lietderības revīzijās, un kopš 2020. gada ir sertificēts publiskā sektora revidents lietderības revīzijās.
Pašlaik O. Erdmanis ir Eiropas augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) Pašvaldību revīziju darba grupas (EUROSAI Working Group on Municipal Audit (WGMA)) priekšsēdētājs. Iepriekš viņš kā eksperts iesaistījies starptautiskos projektos Serbijā, Vjetnamā, Uzbekistānā u.c., kas saistīti ar revīzijas kapacitātes stiprināšanu un kvalitātes kontroli. Pirms darba Valsts kontrolē O.Erdmanis ir darbojies privātajā sektorā.
Oskars: “Demokrātijā publiskajā sektorā ir jāpieņem riska iespējamība, ka vara un resursi var tikt nepareizi vadīti vai izlietoti. Neatkarīga augstākā revīzijas iestāde ir atbildības cikla svarīgs elements. Tās veiktās revīzijas ir nepieciešama regulējošās sistēmas daļa publisko līdzekļu pārvaldībā, kuras mērķis ir norādīt uz novirzēm no pieņemtajiem standartiem un likumības, ekonomiskuma, efektivitātes un produktivitātes principu pārkāpumiem. Darbā Latvijas Republikas Valsts kontrolē man ir iespēja ietekmēt, lai šie procesi darbotos jēgpilni un atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šādi tiek radīts pamats, lai veiktu pārmaiņas un nepieciešamos uzlabojumus, kas pozitīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.”
Atbalsta struktūrvienības
Nodrošina ikdienas administratīvos procesus un sniedz atbalstu revīziju darbā. Valsts kontroliera tiešā pakļautībā ir Valsts kontroliera birojs, Stratēģijas un starptautiskās sadarbības daļa, Personāla daļa, Juridiskā daļa, Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļa un Kanceleja. Stratēģijas un attīstības daļā ietilpst Attīstības, plānošanas un uzraudzības nodaļa, Starptautiskās sadarbības un projektu nodaļa, Politiku un procesu analīzes nodaļa. Kancelejā ietilpst Finanšu vadības un uzskaites daļa, Informācijas tehnoloģiju daļa, Lietvedības daļa un Saimniecības daļa.