Par Valsts kontroli
Kas ir Valsts kontrole?
Gandrīz visās pasaules valstīs ir viena augstākā revīzijas iestāde. Latvijā tā ir Valsts kontrole – neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde un viens no Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem valsts varas orgāniem. Mūsdienās lielākajā daļā valstu to augstākā revīzijas iestāde ir konstitucionāls orgāns, kura pamati ir ielikti konkrētās valsts konstitūcijā.
Mūsu darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.
Kāpēc Valsts kontrole ir vajadzīga?
Ikvienam ir tiesības zināt, kā tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda un pārvaldīta publiskā manta.
Mēs sniedzam neatkarīgu vērtējumu par valsts un pašvaldību rīcību ar publiskajiem līdzekļiem. Ar savu darbu palīdzam novērst sistēmiskus trūkumus un veicinām atbildīgāku, efektīvāku un sabiedrības interesēm atbilstošu pārvaldību.
Ko dara Valsts kontrole?
Valsts kontrole veic revīzijas jeb auditus saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
Valsts kontroles revīzijai ir pakļauta ikviena persona, kuras rīcībā ir publiskas personas finanšu līdzekļi vai manta, kā arī personas, kuras pilda valsts vai pašvaldības iepirkumu, un kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē. Valsts kontroles revīzijai nav pakļauta Saeima.
Atbilstoši Valsts kontroles likumā noteiktajam mandātam Valsts kontrole:
-
katru gadu sniedz atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, kā arī atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību;
-
iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumu par finanšu revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti atzinumi ar piezīmēm, negatīvi atzinumi vai atteikts sniegt atzinumu, kā arī par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;
-
informē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un citas Saeimas komisijas par veikto revīziju rezultātiem, tajā skaitā par revīzijās sniegto ieteikumu ieviešanas gaitu;
-
ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem un seko to izskatīšanas gaitai;
-
ierosina Ministru kabinetam veikt pasākumus Valsts kontroles revīziju rezultātu izvērtēšanai;
-
sadarbojas ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskajām organizācijām vai institūcijām, kā arī ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm savas kompetences ietvaros;
-
veic revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikāciju.
Kādi ir revīziju veidi?
Revīzijas iedala finanšu, atbilstības un lietderības revīzijās.
Veicam arī apvienotās revīzijas – tās ietver finanšu un/vai atbilstības un/vai lietderības aspektus.
Finanšu revīzijas ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs Valsts kontrole veic regulāri, ik gadu, un pēc revīzijām Valsts kontrole izsaka atzinumus par ministriju un iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Šajās revīzijās ne tikai tiek vērtēta finanšu uzskaites pareizība, bet arī izlases kārtā izvēlēti atbilstības jautājumi, lai gūtu pārliecību, vai finansējums ir izlietots atbilstoši plānotajiem mērķiem un tiesību aktiem.
Katru gadu Valsts kontrole veic finanšu revīziju par visas valsts kopējo saimnieciskā gada pārskatu, kurā tiek apvienoti visu ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskati. Šajā revīzijā Valsts kontrole izsaka atzinumu, vai pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli.
Atbilstības revīzijās Valsts kontrole veic pārbaudes, vai darbības, amatpersonu rīcība, finanšu darījumi un informācija visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai labajai praksei.
Savukārt, lietderības revīzijās tiek pārbaudīta revidējamo vienību darbības atbilstība “3E” (angļu val. – Economy, Efficiency, Effectiveness) principam, proti, to darbības ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte.
Atbilstības un lietderības revīziju regularitāte nav noteikta. Lai nodrošinātu Valsts kontroles neatkarību, likumdevējs tai ir piešķīris tiesības pašai noteikt revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu. Kā izvēlamies, ko revidēt? Valsts kontrole atbilstības un lietderības veic, balstoties uz risku izvērtējumu, tas nozīmē, ka pārbaudītas tiek augsta riska jomas un par tām atbildīgās valsts vai pašvaldību iestādes un/vai to kapitālsabiedrības.
Kā Valsts kontrole organizē revīzijas darbu?
Revīzijas darbs Valsts kontrolē ir sadalīts starp revīzijas departamentiem. Revīziju darbam tiek izveidotas revīzijas grupas. Darbs notiek trijos posmos: plānošana, pierādījumu iegūšana un noslēgums:
-
revīzijas plānošanas laikā izveidojam tādu pieeju, kas nodrošina atbilstošu, pietiekamu un ticamu revīzijas pierādījumu iegūšanu, lai sasniegtu mērķi. Revīzijas plānošanas posmā revidents iegūst izpratni par revidējamās vienības darbību un iekšējās kontroles sistēmām, kā arī nosaka būtiskumu un identificē būtiskus riskus. Šajā posmā tiek izstrādāts revīzijas plāns un detalizētas revīzijas programmas, tiek noteikta darbu sadale starp revīzijas grupas locekļiem un laika resursi;
-
pierādījumu iegūšanas posmā veicam procedūras, lai iegūtu atbilstošus, pietiekamus un ticamus revīzijas pierādījumus, kas dod pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai. Metodes un procedūras ir dažādas – kontroles procedūru pārbaude, detalizētas pārbaudes, analītiskās procedūras, paļaušanās uz citu revidentu darbu un citas;
-
revīzijas noslēgumā izvērtējam iegūtos rezultātus, apkopojam konstatējumus, izdarām secinājumus, sagatavojam ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sagatavojam un apstiprinām revīzijas ziņojumu. Finanšu revīzijā sniedzam arī atzinums.
Kāpēc Valsts kontrole īsteno starptautisko sadarbību?
Valsts kontrole pārzina un uzrauga labāko starptautisko praksi, bet vienlaicīgi patstāvīgi rada pasaules līmeņa risinājumus tam, kā strādāt pēc iespējas ekonomiski, produktīvi un efektīvi.
Mēs mērķtiecīgi īstenojam starptautisko sadarbību, lai kļūtu par starptautiski atzītu publiskā sektora revīziju kompetences centru. Revidentu kompetence un profesionalitāte visaugstākajā līmenī ļauj Valsts kontrolei Latvijā nodrošināt pasaules līmeņa darba kvalitāti, tādējādi kalpot sabiedrības interesēm iespējami vislabākajā veidā. Vairāk par starptautisko sadarbību lasiet šeit.
Kas revidē Valsts kontroli?
Mūsu gada finanšu pārskatu revidē neatkarīgs zvērināts revidents (zvērinātu revidentu komercsabiedrība), kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima. Gada finanšu pārskatu kopā ar revidenta atzinumu iesniedzam Saeimai un Valsts kasei Latvijas Republikas saimnieciskā gada pārskata sagatavošanai.
Lai neatkarīgi izvērtētu mūsu darba kvalitāti, periodiski veicam arī neatkarīgu starptautisku savstarpējo novērtējumu (Peer Review). To atbilstoši starptautiskajiem standartiem īsteno citu valstu augstāko revīzijas iestāžu eksperti.
Pēdējais Peer Review notika 2022. gadā. To vadīja Lietuvas Augstākā revīzijas iestāde, piedaloties ekspertiem no Dānijas un Slovēnijas. Tika vērtēta mūsu stratēģiskā plānošana, revīziju metodoloģija, kvalitātes nodrošināšana un ieteikumu ieviešanas uzraudzība.
Eksperti secināja, ka Valsts kontrole ir moderna, uz attīstību vērsta augstākā revīzijas iestāde, kuras darbība atbilst starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Vienlaikus saņēmām ieteikumus turpmākai darba pilnveidei, īpaši stiprinot lietderības revīzijas, vairāk koncentrējoties uz būtiskākajiem riskiem un pilnveidojot līdzsvaru starp kontroli un uzticēšanos.
Valsts kontroles Sabiedriskā padome
Sabiedriskā padome ir Valsts kontroles padomes izveidota konsultatīva struktūra ar mērķi veicināt sabiedrības iesaistīšanos revīzijas tēmu noteikšanā, revīziju plānošanā un veikšanā, kā arī revīziju rezultātu izplatīšanā un skaidrošanā sabiedrībai un partneriem.
Komisijas locekļi:
Anda Rožukalne – profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docētāja.
Baiba Brusbārde – ekonomiste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste.
Dina Gailīte – juriste, žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore.
Iveta Reinholde – Valsts kontroles Sabiedriskās padomes priekšsēdētāja, profesore, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātnes prodekāne, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte, Eiropas Iekšējo auditoru institūtu konfederācijas valdes locekle.
Jānis Grēviņš – vadības zinātņu doktors, Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centra direktors.
Līga Stafecka – mg. politikas zinātnē, sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos.
Biedrība “Ārvalstu investoru padome Latvijā” – nevalstiska organizācija, kas apvieno juridiskas personas, biedrības un augstākās izglītības mācību iestādes ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi, uzturot dialogu ar Latvijas valdību. Biedrību personā pārstāvēs Zlata Elksniņa – Zaščirinska – Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja.
Biedrība “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” – telekomunikācijas nozares vadošo uzņēmumu un organizācija, kā arī IKT profesionāļu asociācija. Biedrību pārstāvēs Signe Bāliņa – profesore, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja, un Ainārs Bemberis – SAP Latvia direktors, Komercizglītības centra (KIC) treneris, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (Baltic Institute of Corporate Governance) individuālais biedrs. SAP Latvia virzīts “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas” valdes kandidāts.