Par Valsts kontroli

Valsts kontroles uzraksts

 

Kas ir Valsts kontrole?

 

Gandrīz visās pasaules valstīs ir viena augstākā revīzijas iestāde. Latvijā tā ir Valsts kontrole – neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde un viens no Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem valsts varas orgāniem. Mūsdienās lielākajā daļā valstu to augstākā revīzijas iestāde ir konstitucionāls orgāns, kura pamati ir ielikti konkrētās valsts konstitūcijā. 

 

Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. 

 


Ko dara Valsts kontrole?

 

Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

 

Valsts kontroles revīzijai ir pakļauta ikviena persona, kuras rīcībā ir publiskas personas finanšu līdzekļi vai manta, kā arī personas, kuras pilda valsts vai pašvaldības iepirkumu, un kapitālsabiedrības Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē. Valsts kontroles revīzijai nav pakļauta Saeima.

 

Atbilstoši Valsts kontroles likumā noteiktajam mandātam Valsts kontrole:

  • katru gadu sniedz atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, kā arī atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību;
  • iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumu par finanšu revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti atzinumi ar piezīmēm, negatīvi atzinumi vai atteikts sniegt atzinumu, kā arī par īpaši svarīgiem un nozīmīgiem konstatējumiem;
  • informē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju un citas Saeimas komisijas par veikto revīziju rezultātiem, tajā skaitā par revīzijās sniegto ieteikumu ieviešanas gaitu;
  • ziņo valsts iestādēm par konstatējumiem, kas skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem un seko to izskatīšanas gaitai;
  • ierosina Ministru kabinetam veikt pasākumus Valsts kontroles revīziju rezultātu izvērtēšanai;
  • savas kompetences ietvaros sadarbojas ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskajām organizācijām vai institūcijām, kā arī ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm;
  • veic revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikāciju Valsts kontroles revīziju veikšanai.

 


Kādi ir Valsts kontroles revīziju veidi?

 

Atbilstoši starptautiskajiem standartiem revīzijas tiek iedalītas finanšu, atbilstības un lietderības revīzijās. Valsts kontrole veic arī apvienotās revīzijas – revīzijas, kas ietver finanšu un/vai atbilstības un/vai lietderības aspektus.

 

Finanšu revīzijas ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs Valsts kontrole veic regulāri, ik gadu, un pēc revīzijām Valsts kontrole izsaka atzinumus par ministriju un iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Šajās revīzijās ne tikai tiek vērtēta finanšu uzskaites pareizība, bet arī izlases kārtā izvēlēti atbilstības jautājumi, lai gūtu pārliecību, vai finansējums ir izlietots atbilstoši plānotajiem mērķiem un tiesību aktiem.

 

Katru gadu Valsts kontrole veic finanšu revīziju par visas valsts kopējo saimnieciskā gada pārskatu, kurā tiek apvienoti visu ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskati. Šajā revīzijā Valsts kontrole izsaka atzinumu, vai pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli. 

 

Atbilstības revīzijās Valsts kontrole veic pārbaudes, vai darbības, amatpersonu rīcība, finanšu darījumi un informācija visos būtiskos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai labajai praksei. Savukārt, lietderības revīzijās tiek pārbaudīta revidējamo vienību darbības atbilstība “3E” (angļu val. – Economy, Efficiency, Effectiveness) principam, proti, to darbības ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte. 

 

Atbilstības un lietderības revīziju regularitāte nav noteikta. Lai nodrošinātu Valsts kontroles neatkarību, likumdevējs tai ir piešķīris tiesības pašai noteikt revidējamo vienību, revīzijas laiku, veidu un uzdevumu. Valsts kontrole atbilstības un lietderības veic, balstoties uz risku izvērtējumu, tas nozīmē, ka pārbaudītas tiek augsta riska jomas un par tām atbildīgās valsts vai pašvaldību iestādes un/vai to kapitālsabiedrības. Vairāk par risku izvērtējumu lasiet šeit. 

 


Kā Valsts kontrole organizē revīzijas darbu?

 

Revīzijas darbs Valsts kontrolē ir sadalīts starp revīzijas departamentiem. Revīzijas darba veikšanai tiek izveidotas revīzijas grupas. Revīzijas darbs notiek trijos posmos: plānošana, pierādījumu iegūšana un noslēgums:

  • revīzijas plānošanas laikā tiek izveidota tāda revīzijas pieeja, kas nodrošina atbilstošu, pietiekamu un ticamu revīzijas pierādījumu iegūšanu mērķa sasniegšanai. Revīzijas plānošanas posmā revidents iegūst izpratni par revidējamās vienības darbību un iekšējās kontroles sistēmām, kā arī nosaka būtiskumu un identificē būtiskus riskus. Šajā posmā tiek izstrādāts revīzijas plāns un detalizētas revīzijas programmas, tiek noteikta darbu sadale starp revīzijas grupas locekļiem un laika resursi;
  • revīzijas pierādījumu iegūšanā tiek veiktas revīzijas procedūras, lai iegūtu atbilstošus, pietiekamus un ticamus revīzijas pierādījumus, kas dotu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai. Revīzijas pierādījumus var iegūt, izmantojot dažādas metodes un revīzijas procedūras (kontroles procedūru pārbaude, detalizētas pārbaudes, analītiskās procedūras, paļaušanās uz citu revidentu darbu un citas);
  • revīzijas noslēgumā tiek izvērtēti iegūtie rezultāti, apkopoti konstatējumi, izdarīti secinājumi, sagatavoti ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sagatavots un apstiprināts revīzijas ziņojums, finanšu revīzijā tiek sniegts arī atzinums.

 


Kāpēc Valsts kontrole īsteno starptautisko sadarbību?

 

Valsts kontrole pārzina un uzrauga labāko starptautisko praksi, bet vienlaicīgi patstāvīgi rada pasaules līmeņa risinājumus tam, kā strādāt pēc iespējas ekonomiski, produktīvi un efektīvi.

 

Valsts kontrole mērķtiecīgi īsteno starptautisko sadarbību, lai sasniegtu tās stratēģisko mērķi – kļūt par starptautiski atzītu publiskā sektora revīziju kompetences centru. Revidentu kompetence un profesionalitāte visaugstākajā līmenī ļauj Valsts kontrolei Latvijā nodrošināt pasaules līmeņa darba kvalitāti, tādējādi kalpot sabiedrības interesēm iespējami vislabākajā veidā. Vairāk par Valsts kontroles īstenoto starptautisko sadarbību lasiet šeit.

 


Kas revidē Valsts kontroli?

 

Valsts kontroles gada finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents (zvērinātu revidentu komercsabiedrība), kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima. Valsts kontrole savu gada finanšu pārskatu kopā ar zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) atzinumu iesniedz Saeimai, kā arī Valsts kasei Latvijas Republikas saimnieciskā gada pārskata sagatavošanai.

 

Valsts kontrolei ir svarīgs arī profesionāls un neatkarīgs sava darba novērtējums. Starptautiski akceptētais veids, kā šādu novērtējumu veikt, ir savstarpējās pārbaudes (Peer review) - pārbaudes, kuras atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem konkrētajā revīzijas iestādē veic citu valstu augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji.

Šāda savstarpējā pārbaude tika veikta Latvijas Republikas Valsts kontrolē 2022.gadā.

Valsts kontroles darbības efektivitāti vērtēja ekspertu grupa, kuru vadīja Lietuvas Augstākā revīzijas iestāde un piedalījās eksperti no Dānijas un Slovēnijas augstākajām revīzijas iestādēm.

Pārbaudes aptvēra tādus Valsts kontroles darbības aspektus kā stratēģisko un operatīvo plānošanu, revīziju metodoloģiju un tās piemērošanu atbilstības un lietderības revīzijās, revīziju ieteikumu ieviešanu, revīziju kvalitātes kontroli, kā arī kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Galvenais salīdzinošajā izvērtēšanā izmantotais atsauces rīks ir IDI snieguma mērīšanas sistēma (IDI Performance Measurement Framework) Izvērtējuma ziņojums tika prezentēts Valsts kontroles Padomei 2022.gada 14. decembrī.

Šīs pārbaudes rezultātā Valsts kontrole un sabiedrība ieguva neatkarīgu vērtējumu par augstākās revīzijas iestādes darba efektivitāti, atbilstību starptautiskajiem standartiem un labajai praksei. Novērtējumā sniegti arī ieteikumi iestādes darba pilnveidošanai, kas sniegtu lielāku labumu sabiedrībai.

Lai sniegtu objektīvu un kvalitatīvu izvērtējumu, eksperti tikās ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas pārstāvjiem, kā arī vadīja intervijas ar revidējamām vienībām, kuras iekļautas ekspertu pārbaudes izlasē.

Izvērtējuma eksperti kopumā atzinīgi novērtēja Valsts kontroles sāktās iniciatīvas iestādes darbības attīstībai, kā arī ekspertiem sniegto atbalstu kvalitatīvam izvērtējumam. Ekspertu vērtējumā Valsts kontrole ir moderna uz attīstību vērsta iestāde, kuras darbība pilnībā atbilst starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu (ARI) standartiem.

Nozīmīgākie ieteikumi:

  • Lietderības revīzijas statuss: eksperti rosina turpināt iekšēji stiprināt principu, stratēģisko prioritāti piešķirot lietderības revīzijām – attiecībā uz to veikšanai novirzāmajiem resursiem, nosakot revīziju tēmas un plānus, kā arī nodrošinot apmācību (t.sk. sertifikāciju un specializāciju). Tas sakrīt ar Valsts kontroles stratēģijā 2021 – 2025. gadam iekļautajiem mērķiem.
  • Būtiskums: eksperti aicina pastiprinātu uzmanību pievērst “būtiskumam”, plānojot un veicot revīzijas, lai resursus fokusētu uz būtiskāko jautājumu izpēti, kuriem ir lielāka ietekme uz publiskā sektora darbības rezultātiem un darba kvalitāti.
  • Līdzsvars starp uzticēšanos un kontroli: eksperti aicina rast līdzsvaru regulētai un uz kontroli orientētai videi, ņemot vērā iestādes briedumu.

 

Peer Review gala ziņojums

 


Valsts kontroles Sabiedriskā padome

 

Sabiedriskā padome ir Valsts kontroles padomes izveidota konsultatīva struktūra ar mērķi veicināt sabiedrības iesaistīšanos revīzijas tēmu noteikšanā, revīziju plānošanā un veikšanā, kā arī revīziju rezultātu izplatīšanā un skaidrošanā sabiedrībai un partneriem.

 

Pašreizējais Sabiedriskās padomes sastāvs:

 

Komisijas locekļi:

Anda Rožukalne – profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docētāja, sabiedrisko mediju ombuds.

Baiba Brusbārde – ekonomiste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste.

Dina Gailīte – juriste, žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore.

Iveta Reinholde – profesore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte, Eiropas Iekšējo auditoru institūtu konfederācijas valdes locekle.

Jānis Grēviņš – vadības zinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas docents, Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centra valdes priekšsēdētājs, Latvijas IT klastera valdes loceklis, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta padomes loceklis.

Līga Stafecka – mg. politikas zinātnē, sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos.

Biedrība “Ārvalstu investoru padome Latvijā” – nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādu valstu un nozaru lielākos uzņēmumus, kas veikuši ievērojamas investīcijas Latvijā, kā arī 10 valstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Biedrību personā pārstāvēs Līga Abramoviča – Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājas vietniece un Orkla Latvija finanšu direktore, valdes locekle.

Biedrība “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” – telekomunikācijas nozares vadošo uzņēmumu un organizācija, kā arī IKT profesionāļu asociācija. Biedrību pārstāvēs Signe Bāliņa – profesore, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja, un Ainārs Bemberis – SAP Latvia direktors, Komercizglītības centra (KIC) treneris, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (Baltic Institute of Corporate Governance)  individuālais biedrs. SAP Latvia virzīts “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas” valdes kandidāts.