Kā augstākajās revīzijas iestādēs (ARI) attīstīt inovācijas un eksperimentālo kultūru? Pieredzes apmaiņai par šo tēmu Valsts kontrole organizēja starptautisku semināru “Inovācijas augstākajā revīzijas iestādē un revīziju darbā”, piedaloties kolēģiem no Zviedrijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Beļģijas, kuru ARI šī kultūra ir salīdzinoši ilgi un daudzveidīgi attīstīta.
Daloties ar pieredzi par inovāciju kultūras veidošanu savās ARI, kolēģi uzsvēra nepieciešamību revīziju darbā pielietot ilgtspējīgu domāšanu, pastāvīgi pilnveidot kompetences un nebaidīties no eksperimentēšanas pieejas. Semināra fokusā – kā citu valstu ARI praktiski īsteno ilgtspējīgu domāšanu, inovatīvu pieeju un pielieto eksperimentēšanas metodes revīziju darbā; kāda ir pašreizējā prakse (piemēri), kā arī nākotnes perspektīvās.
- Zviedrijas ARI pārstāvji, iepazīstinot ar inovācijām un eksperimentēšanas kultūras veidošanu iestādē, norādīja, ka darbiniekiem ir jābūt gataviem un atvērtiem pārmaiņām, nebaidoties no inovāciju ieviešanas un jaunajām tehnoloģijām.
- Nīderlandes ARI prezentēja dizaina audita studijas konceptu un šīs studijas darbinieku profilus, un minēja praktiskus piemērus, kā šī ekspertu komanda palīdz stiprināt sadarbību ar dažādām ieinteresētajām pusēm, t. sk., lai palielinātu revīziju ietekmi.
- Norvēģijas ARI pārstāvis iepazīstināja ar iestādes audita inovāciju laboratoriju – tās konceptu, metodēm un praktiskajiem piemēriem revīziju darba uzlabošanai, norādot, ka īstenojot inovāciju projektus nevajag baidīties uzņemties riskus un kļūdīties.
- Savukārt Beļģijas ARI pārstāve dalījās pieredzē par iestādes datu laboratoriju, kuru veido paši revidenti un kuras virsmērķis ir apmainīties pieredzē par datu izmantošanu, kā arī atbalstīt citus kolēģus šajos jautājumos. Prezentācijas laikā kolēģi demonstrēja virkni praktisku piemēru no datu laboratorijas darba, piem., datu transformēšana un pārstrukturizēšana, datu vizualizācija u. c.
Atbildot uz jautājumu, kāds ir būtiskākais ieguvums no inovāciju un eksperimentēšanas kultūras izveidošanas iestādēs, ārvalstu lektori norādīja, ka datu automatizācijas procesi atbrīvo resursus citiem darbiem, savukārt, ieviešot inovācijas revīziju darbā, atliek vairāk laika inovācijām.
Pasākumā Valsts kontroles komanda darba grupās diskutēja par to, kādas inovācijas nepieciešams integrēt Valsts kontroles darbā un kāds varētu būt optimāls veids, lai to izdarītu. Darba grupās revidenti ģenerēja idejas, kas palīdzētu efektīvāk un kvalitatīvāk risināt izaicinājumus saistībā ar datu iegūšanu, datu analīzi un datu vizualizāciju. Lai gan laika resurss jauninājumiem tika izcelts kā galvenais izaicinājums, dalībnieki bija vienisprātis par vajadzību ieviest inovācijas, piem., veidojot inovāciju interešu grupu, kas attīstītu idejas un veicinātu to ieviešanu praksē.
Latvijas Republikas Valsts kontroles starptautiskā sadarbība:
- ieņem vēlētus amatus augstāko revīzijas iestāžu starptautiskās organizācijas INTOSAI reģionālās organizācijas EUROSAI vadības struktūrās, darbojas ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas sadarbības platformā – Kontaktu komitejā, kā arī darbojas kā starptautisku organizāciju revidents. EUROSAI ir starptautiska organizācija, kas šobrīd apvieno 51 Eiropas valstu augstākās revīzijas iestādes un Eiropas Revīzijas palātu. Valsts kontrole ir pilntiesīga EUROSAI locekle kopš 1995. gada, bet EUROSAI valdē konkursa kārtībā uz sešiem gadiem tika ievēlēta 2017. gadā. Kopš 2021. gada Valsts kontrole atbild par EUROSAI sadarbību ar ārējām organizācijām.
- nodrošina dalību un sniedz profesionālu ieguldījumu INTOSAI un EUROSAI starptautiskajās darba grupās un INTOSAI Finanšu revīzijas standartu izstrādes apakškomitejā;
- sniedz attīstības un cita veida atbalstu citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm un piedāvā pakalpojumus starptautiskajā konsultantu tirgū kā profesionāls, augsti kvalificēts un pieredzes bagāts konsultants publiskā sektora revīziju jomā.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv