Otrdien, 4. jūlijā, uz pirmo sēdi sanāks jaunā Valsts kontroles Sabiedriskā padome, kurā pārstāvēti dažādu jomu eksperti no akadēmiskās vides, nevalstiskā un privātā sektora un kas turpinās iepriekšējā sasaukuma aktīvo darbu. Pirmajā sanāksmē tā detalizēti iepazīsies ar Valsts kontroles darbības stratēģiju 2022.-2025. gadam, aktuālo revīziju darbu, t.sk. revīzijām, kuras plānots publiskot 2023. gadā. Tāpat tikšanās laikā ievēlēs Sabiedriskās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kā arī apspriedīs praktiskus, organizatoriskus jautājumus un turpmākās sadarbības principus.
Šīs padomdevēja struktūras mērķis ir veicināt sadarbību ar sabiedrību, t. sk. sabiedrības iesaistīšanos revīzijas tēmu noteikšanā, revīziju plānošanā un veikšanā, kā arī revīziju rezultātu izplatīšanā un skaidrošanā sabiedrībai un partneriem.
“Valsts kontroles Sabiedriskā padome ir nozīmīgs padomdevējs, kas palīdz Valsts kontrolei realizēt tās Stratēģiju, identificēt nozīmīgas revīziju tēmas un visplašākajā nozīmē ir vērsts uz sabiedrības interešu aizstāvību, piem., šādā veidā revīziju darbā iesaistot dažādu jomu augstas raudzes profesionāļus un neatkarīgus ekspertus. Tas ir arī viens no praktiskiem un mērķētiem veidiem, kā Valsts kontrole realizē tās uzdevumu – pārliecināties par tiesisku, pareizu, lietderīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu publisko līdzekļu pārvaldību,” uzsver valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Valsts kontroles Sabiedriskā padome turpmākos 4 gadus darbosies šādā sastāvā:
- Anda Rožukalne – profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes docētāja, sabiedrisko mediju ombuds;
- Baiba Brusbārde – ekonomiste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste;
- Dina Gailīte – juriste, žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore;
- Iveta Reinholde – profesore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, Eiropas Padomes Reģionālo un vietējo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte, Eiropas Iekšējo auditoru institūtu konfederācijas valdes locekle;
- Jānis Grēviņš – vadības zinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas docents, Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centra valdes priekšsēdētājs, Latvijas IT klastera valdes loceklis, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta padomes loceklis;
- Līga Stafecka – mg. politikas zinātnē, sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos;
- Biedrība “Ārvalstu investoru padome Latvijā” – nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādu valstu un nozaru lielākos uzņēmumus, kas veikuši ievērojamas investīcijas Latvijā, kā arī 10 valstu Tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Biedrību personā pārstāvēs Iain Kennedy – AAS “BALTA” valdes priekšsēdētājs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis.
- Biedrība “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” – telekomunikācijas nozares vadošos uzņēmumu un organizāciju, kā arī IKT profesionāļu asociācija. Biedrību pārstāvēs Signe Bāliņa – profesore, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja, un Ainārs Bemberis – SAP Latvia direktors, KIC (Komercizglītības centrs) treneris. Baltic Institute of Corporate Governance (Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts) individuālais biedrs. SAP Latvia virzīts “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas” valdes kandidāts.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv