Risku izvērtēšana un revīziju tēmu noteikšana Valsts kontrolē

Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm. Lai to paveiktu, Valsts kontrole veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas. Valsts kontrole atbilstības un lietderības revīziju tēmas nosaka, balstoties uz risku izvērtējumu, un savu darbību plāno tā, lai iecerētās revīziju tēmas pēc iespējas atbilstu aktuālākajiem izaicinājumiem. Lai šos riskus noskaidrotu, Valsts kontrole veic revīzijas jomu izvērtējumu ar mērķi koncentrēties uz tām revīziju tēmām, kuras pārbaudot un kuru sakārtošanai sniedzot ieteikumus  sociālekonomiskā ietekme būtu pēc iespējas lielāka.

Risku izvērtēšanā Valsts kontrole ievēro gan starptautisko revīzijas standartu prasības, gan iekšējo normatīvo regulējumu, kas paredz, ka revīziju tēmu izvēles procesā tiek sagatavots nacionālo attīstības tendenču (rīcībpolitiku rezultatīvo rādītāju un to indikatoru) snieguma izvērtējums, revīziju jomu risku novērtējums un revīziju tēmu pieteikums.

Nacionālo attīstības tendenču izvērtējumu izmantoto Valsts kontroles padome, kad tiek spriests par iespējamiem vidēja termiņa revīzijas virzieniem. Izvērtējums atbilst nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm un virzieniem. Izvērtējumā tiek salīdzinātas sasniegto rezultatīvo rādītāju indikatoru bāzes un aktuālās vērtības ar plānotajām mērķa vērtībām.. Proti, analizēts, vai tās ir vērstas uz mērķa vērtību sasniegšanu. Īpaša uzmanību tiek pievērsta tiem virzieniem un indikatoriem, kuri ir pretēji iecerētajām mērķa vērtībām.

Papildus attīstības tendenču vērtējumā ir iekļauti sadarbības partneru (Saeimas frakcijas, nevaldības organizācijas, sociālie partneri, pašvaldības) akcentētie izaicinājumi, kā arī starptautisko organizāciju sociālekonomisko risku novērtējums. Tādējādi tiek panākts visas revīziju vides sistēmisks izvērtējums.

Lai atbilstoši augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem veiktu revīziju jomu risku novērtējumu, Valsts kontrolē tiek apspriests un sagatavots revīziju tēmu pieteikumu saraksts. Tēmu izvēles process tiek strukturēts un dokumentēts. Atbilstoši revīzijas jomu sarakstam tiek nodrošināts revīzijas jomu risku novērtējums un ikgadējs revīzijas tēmu pieteikumu izvērtējums. Tādējādi Valsts kontrole izmanto abas revīziju tēmu noteikšanas metodes – gan izvērtējot nacionālās attīstības tendences (top-down), gan izmantojot revīzijas departamentā uzkrātās zināšanas un pieredzi (bottom-up).

Nozare ir revīzijas departamenta pārziņā esoša publiskās pārvaldes kompetence, kas balstīta valsts pārvaldes institucionālajā iedalījumā. Revīzijas joma ir nozares iedalījuma vienība, kas noteikta atbilstoši nozares būtiskajām funkcijām, institūciju nolikumiem, attīstības plānošanas dokumentiem vai revidentu pieredzei. Iedalījumu nozarēs,  revīzijas jomās  un ikgadējo jomu risku novērtējumu izstrādā Valsts kontroles revīzijas departamenti, ņemot vērā 1) revīzijas metožu izmantošanas iespējas, 2) nozaru specifiku, 3) budžeta programmu iedalījumu, 4) būtiskākās valdības funkciju grupas, 5) konkrēta perioda īpatnības, piemēram, izdevumi jaunu izaicinājumu pārvarēšanai, kā arī citus revidenta pieredzē balstītus apsvērumus.

Revīzijas departamenti ik gadu veic nozares revidējamo jomu risku novērtējumu, lai pārliecinātos, ka revīziju tēmas ir sabiedrībai būtiskas. Risku novērtējums ir process, kurā iegūst reprezentatīvu un kvalitatīvu risku novērojumu kopu par katru jomu. Revīzijas jomu risku vērtējums tiek apkopots pa nozarēm atkarībā no konkrētām vajadzībām. Ikvienas jomas riski tiek vērtēti atbilstoši 12 kritērijiem, kuri iedalīti četrās grupās. Katram riska kritērijam tiek sniegts kvalitatīvais vērtējums ballēs (no 0 līdz 5 ballēm) atbilstoši Valsts kontrolē noteiktajam izvērtējumam, kā arī kritērija būtiskumam, ko nosaka konkrētās revīziju jomas īpatnības. Piemēram, revīziju jomās, kurās tiek sniegti sabiedrībai būtiski pakalpojumi, saņēmēju apmierinātības (sūdzību) risku būtiskums būs augstāks nekā citās  jomās.. Risku kopvērtējums kā visu kritēriju vērtējuma un būtiskuma reizinājums tiek izteikts procentos – no 0 % (mazākais iespējamais risks) līdz 100 % (augstākais iespējamais risks). Valsts kontrole ir noteikusi, ka augsta riska revīziju jomas ir tās, kurām  riska vērtējums ir virs 60 %. Parasti tās ir aptuveni 20 % no visām 112 revīzijas jomām.

Valsts kontrolē ir noteikti šādi revīzijas jomu risku kritēriji, atbilstoši kuriem revidenti sniedz pārspriestu, kvalitatīvu vērtējumu:

• vai ir riski, ka jomai piešķirtie resursi nav pietiekami un netiks izmantoti atbilstoši mērķiem;
• vai informācija par jomas izdevumiem ir pietiekama un kvalitatīva;
• vai informācija par jomas rezultatīvajiem rādītājiem ir pieejama un tiek regulāri atjaunota;
• vai jomā īstenotā pārvaldība (centralizēta, decentralizēta) ietekmē riskus;
• vai plānotās un īstenotās reformas rada riskus jomā noteikto uzdevumu īstenošanai;
• vai  ir pieejama informācija par jomas pakalpojuma saņēmējiem;
• vai izveidotās informācijas sistēmas un datubāzes atbilst vajadzībām un ļauj iegūt drošticamu informāciju;
• vai jomā pieejamie cilvēkresursi ir pietiekami un atbilstoši, lai nodrošinātu jomas uzdevumu izpildi;
• vai ir pietiekama un kvalitatīva infrastruktūra (ēkas, aprīkojums, tehnoloģijas), lai nodrošinātu jomas politiku un uzdevumu īstenošanu;
• vai ir pieejami pētījumi un auditi, kuros izvērtētas jomas pilnveides iespējas;
• vai jomas aktualitātes ir atklātas plašsaziņas līdzekļos;
• vai ir saņemti iesniegumi un sūdzības.

Balstoties uz revīzijas jomu risku kopvērtējumu, tā izmaiņām, kā arī papildu pieņēmumiem, kas ir saistīti ar revidentu noslodzi un revīziju secību, revīzijas departamenti piesaka iespējamās revīziju tēmas. Gala lēmumu par nākošā gada revīzijām pieņem Valsts kontroles padome, ņemot vērā vidēja termiņa nacionālo attīstības mērķu sasniegšanas pakāpi, aktuālo finanšu revīziju gaitā iegūto informāciju un revīzijas departamentu iesniegtos priekšlikumus. Sekojot līdzi aktuālajiem notikumiem, Valsts kontroles padome var pieņemt lēmumu par revīziju atlikšanu vai citiem grozījumiem darba plānā, piemēram, iekļaujot aktuālākas revīziju tēmas.