BUDAPEŠTA-BRATISLAVA-BRISELE-LISABONA-RĪGA-SOFIJA-TALLINA-VIĻŅA – Rīcībai, kas demonstrētu valsts sektora vadošo lomu ēku energoefektivitātes nozarē, vajadzētu būt daudz vērienīgākai un sistemātiskākai.
Šādu secinājumu, kas balstās Energoefektivitātes direktīvas galvenajā prasībā, pēc koordinētās revīzijas pabeigšanas pauž astoņas Eiropas augstākās revīzijas iestādes (ARI), tai skaitā Latvijas Republikas Valsts kontrole.
Lielākā daļa no revīzijā iekļautajām valstīm direktīvu nosacījumus ir pārņēmušas nacionālajos tiesību aktos. Tās ir noteikušas gan 3% renovācijas mērķi valdības ēkām, gan nepieciešamos finanšu pasākumus, kā arī ir noteikušas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām un nepieciešamību publiskā sektora ēkām veikt energosertifikāciju un energosertifikātus izvietot publiski pieejamā vietā. Ir izstrādātas šo prasību uzraudzības un kontroles sistēmas. Tomēr iepriekšminēto prasību īstenošana joprojām ir izaicinājums.
Analizējot, kā tiek īstenoti izvirzītie mērķi un prasības, revīzijā konstatēts, ka finansējums lielākoties ir bijis nepietiekams, turklāt finanšu pasākumu efektivitāte ir analizēta tikai vienā valstī. Turklāt tikai vienā valstī finanšu līdzekļu izlietojums 3% renovācijas mērķa sasniegšanai tiek pienācīgi uzraudzīts.
Lai arī valstu nacionālajos tiesību aktos ir noteikts gan 3% renovācijas mērķis, gan termiņš, kad visām jaunuzceltajām ēkām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām, dažās valstīs netiek veikta pārdomāta mērķu sasniegšanas plānošana un uzraudzība. Turklāt izstrādātās uzraudzības un kontroles sistēmas nepilda savu uzdevumu. Secināts, ka energosertifikātu kvalitātes un pareizas izvietošanas pārbaudes tiek veiktas reti, bet dažos gadījumos pārbaudes faktiski netiek veiktas vispār.
Lai arī valstis ir izmantojušas Energoefektivitātes direktīvas sniegtās iespējas, izvēloties šaurākas centrālās valdības ēku definīcijas, joprojām vairāk nekā pusei no valstīm ir grūtības sasniegt 3% renovācijas mērķi. Tas galvenokārt ir saistīts ar nepilnībām plānošanas procesā vai neapmierinošu esošo plānu īstenošanu. ARI revīzijās norādīja arī uz nepietiekamu finansējumu un sliktu ar renovācijas veikšanu un ietaupīto enerģiju saistīto datu kvalitāti.
ARI nacionālajos ziņojumos ir ieteikušas pilnveidot plānošanas procesu, kā arī izstrādāt visaptverošas stratēģijas publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Ziņojumos arī norādīts, ka energoefektivitātes programmu īstenošana varētu būt efektīvāka un iedarbīgāka. Turklāt iesaistītās ARI atzīmēja, ka uzraudzībai un kontrolei pār izveidoto sistēmu vajadzētu būt sistemātiskākai. To rezultāti ir jāanalizē un jāveic pasākumi, lai novērstu konstatētās nepilnības. Vēl kāda būtiska problēma, uz kuru norādīja ARI, ir nepieciešamība uzlabot energoefektivitātes pasākumu finansēšanu. Tas ietver vairāk informācijas par finansējuma iespējām, kā arī lielāku mērķtiecību pasākumu izstrādē.
Pamatinformācija
Beļģijas (Flandrijas reģions), Bulgārijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Portugāles un Slovākijas augstākās revīzijas iestādes ir veikušas koordinēto revīziju par publiskā sektora ēku energoefektivitāti. Apvienotā revīzija tika veikta Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas Vides revīziju darba grupas (EUROSAI WGEA) ietvaros. Revīzijas mērķis bija novērtēt valstu gatavību energoefektivitātes prasību sasniegšanai publiskā sektora ēkās.
Eiropas Savienībā ēkas patērē aptuveni 40% no kopējās enerģijas un tās rada 36% no kopējām oglekļa dioksīda emisijām. Lai arī aptuveni trešā daļa ēku Eiropas Savienībā ir vecākas par 50 gadiem, katru gadu tiek renovēti tikai 0,4 - 1,2% no šīm ēkām. Publiskajam sektoram piederošās vai tā izmantotās ēkas veido aptuveni 10 – 12% no kopējās Eiropas Savienības ēku platības. Tāpēc šajā jomā iespējams ievērojami ietaupīt enerģiju. Publiskais sektors var rādīt priekšzīmi ēku renovācijas veikšanā, palielinot energoefektivitāti publiskā sektora ēkās, tādējādi veicinot arī sabiedrības zināšanas un izpratni par jaunu tehnoloģiju un būvniecības iespējām.