ĪSUMĀ
- Revīzijas laikā (2020./2021. mācību gada sākums) internāti pastāvēja gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu. Tajos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, tajā skaitā pirmsskolas vecuma bērni un bērni ar speciālām vajadzībām.
- Revidenti konstatēja, ka vairumā internātu ir nepiemēroti sadzīves apstākļi un lielākoties bērnu dzīvošana internātā nav pamatota ar objektīviem apstākļiem. Secināts, ka ar internātiem vēsturiski risina ģimeņu sociālās problēmas.
- Nepieciešams normatīvais regulējums, lai gadījumā, kad dzīvošana internātā objektīvi ir vienīgais risinājums, kā iegūt izglītību, būtu noteiktas ne tikai minimālās higiēnas prasības, bet arī prasības attiecībā uz pakalpojuma saturu katrai izglītojamo vecuma grupai.
- Kopš revīzijas rezultātu publiskošanas pagājuši trīs gadi, kuru laikā sagatavoti grozījumi Vispārējās izglītības likumā ar deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus internātu darbībai. Likumprojektu pirms gada noraidīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Neskatoties uz Valsts kontroles atgādinājumu pagājušā gada beigās, turpmāka rīcība līdz šim izpalikusi.
Valsts kontroles vērtējumā, visos publiskās pārvaldes līmeņos ilgstoši trūkst politiskās gribas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs. Valsts kontrole atbalsta Tiesībsarga biroja viedokli, ka ar internātiem nedrīkst risināt transporta pakalpojumu pieejamības problēmas, vienlaikus uzsverot, ka internāti nav pieļaujami arī kā instruments ģimeņu sociālo problēmu risināšanai.
“Dzīvošana internātā ir pretrunā ar bērna tiesībām uzaugt ģimenē, kas ir svarīgi bērna pilnvērtīgai attīstībai. Internātu sistēma, kas Latvijā izveidojusies vēsturiski un tādējādi šķietami kļuvusi par normu, ir pieaugušo aizbildinājums, kas dod iespēju problēmu, kuras dēļ bērns nonāk šādā situācijā, nerisināt pēc būtības,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Valsts kontrole pirms trīs gadiem publiskoja sistēmiskas revīzijas rezultātus speciālās izglītības jomā, kas guva plašu rezonansi, tostarp saistībā ar Valsts kontroles secinājumiem par internātiem kā slēptajiem bērnunamiem. Pēc revīzijas Izglītības un zinātnes ministrijai sniegti divi ieteikumi internātu darbības ierobežošanai un sakārtošanai, kas ieviešami sadarbībā ar Labklājības ministriju.
Sākotnēji atbildīgo ministriju darbības liecināja par šā jautājuma virzību – tika sagatavots likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”[1], kurā ietverts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt detalizētu internātu darbības regulējumu un kas tādējādi ir būtisks priekšnosacījums, lai šis darbs turpinātos. Diemžēl pirms gada likumprojekts apstājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirmšķietami citu likumprojektā ietverto jautājumu dēļ.
“Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2023. gada 20. decembra sēdē detalizēti informējām par internātu darbības problemātiku un Valsts kontroles kritisko vērtējumu attiecībā uz ieteikumu ieviešanas līdzšinējo progresu. Atsevišķi deputāti izteica solījumu aktualizēt šo jautājumu, diemžēl rīcība nav sekojusi,” ar nožēlu atzīst M. Āboliņa.
Revīzijas laikā internāti pastāvēja gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu. Tajos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apguva kādu no speciālās izglītības programmām. Turklāt katrs desmitais no šiem 3415 bērniem ar speciālajām vajadzībām bija bērndārznieks. Izlases kārtībā vērtējot konkrētu bērnu lietas, 75 % gadījumu revidenti konstatēja, ka dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.
Revidentu vērtējumā, dzīvošana internātā var būt izņēmuma gadījums – tikai tad, ja bērnam nav citas iespējas apgūt nepieciešamo izglītību. Ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, bērnam šajās “institucionalizētajās mājās” būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas, kam būtu jābūt, ja bērnam pēc mācībām būtu iespēja atgriezties īstās mājās. Tāpēc internāta pakalpojumam, tāpat kā jebkuram sociālajam pakalpojumam ar izmitināšanu, ir jābūt regulētam ar normatīvajiem aktiem, nosakot ne tikai minimālās higiēnas prasības, bet arī prasības, kādi sadzīves apstākļi un pakalpojuma saturs ir jānodrošina katrai izglītojamo vecuma grupai.
Kā ziņots, Valsts kontrole 2021. gadā publiskoja revīzijas rezultātus speciālās izglītības jomā. Revīzijā skaidrots, vai bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt viņu spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību. Diemžēl revīzijas secinājumi bija skaudri, jo trūkumi konstatēti ne tikai elementārās lietās kā patērētais laiks bērna izglītībai būtisku lēmumu pieņemšanā, fiziskā piekļuve lēmumu pieņemšanas vietām, bērnam svarīgākās informācijas mērķtiecīga apkopošana un izmantošana, bet arī nopietnākos jautājumos – joprojām eksistē internāti ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem, kas bērnus nošķir no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā. Tādēļ šīs jomas sakārtošanai Valsts kontrole aicināja uz steidzamu un izlēmīgu rīcību visos publiskās pārvaldes līmeņos.
Papildu informācija: Revīzijas ziņojums
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēs 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Ivo Valdovskis
Valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos
Tālr.: 23282273 | E-pasts: ivo.valdovskis@lrvk.gov.lv
[1] Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” Nr. 208/Lp14.