Ilgtspēja
Zaļināšanas plāns 2022–2025
Zeme ir mūsu mājas, par kurām kopīgi jārūpējas, savā ikdienā un darba vietā ieviešot ilgtspēju veicinošus paradumus. Arī mēs, #ValstsKontrolesKomanda, esam motivēti darīt vairāk, regulāri novērtējot un aktualizējot iestādes darba praksi videi draudzīgā saimniekošanā un paradumu maiņu. Valsts kontroles Zaļināšanas plāns 2022.–2025. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā esam noteikuši mērķus, darbības virzienus, aktivitātes un sasniedzamos rezultātus, kā arī rādītājus nākamajiem trīs gadiem.
Plāns izstrādāts, balsoties uz:
1. Veikto Valsts kontroles darbības ilgtspējas novērtējumu*.
2. Apzinātu un izvērtētu Valsts kontroles ietekmi uz vidi**.
3. Pēc apkopotajiem datiem identificētas sešas jomas – pārvaldība, energoefektivitāte, iepirkumi, dabas resursu patēriņš un tam pakārtotā atkritumu apsaimniekošana, transporta izmantošana –, kurās mūsu darbs ir jāuzlabo.
Aicinām ikvienu iestādi un organizāciju izvērtēt savas iespējas pievērsties ilgtspējas jautājumiem!
Zaļināšanas plāns, infografika
Kā sokas ar plāna izpildi?
2023. gads bija pirmais, kurā īstenotas plānā noteiktās aktivitātes ilgtspējas jomā un sasniegti iepriecinoši rezultāti, salīdzinot ar 2019.–2021. gadu.
Pārskats par Zaļināšanas plāna 2022.–2025. gadam ieviešanu 2022. un 2023. gadā pieejams šeit.
Pārskats par Zaļināšanas plāna 2022.–2025. gadam ieviešanu 2024. gadā pieejams šeit.
Iekšējā pārvaldība
- Informācija par Valsts kontroles veiktajiem pasākumiem vides aizsardzības jomā ir publiskota mūsu mājas lapā, sociālajos tīklos, publiskajā pārskatā un finanšu pārskatā.
- Vides kritērijs – zaļais publiskais iepirkums iekļauts visos Valsts kontroles veiktajos iepirkumos.
- Valsts kontroles redzējums par ilgtspējīgiem iepirkumiem un to organizēšanu prezentēts Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta seminārā “Ilgtspējīgi iepirkumi: JĀ vai NĒ?”.
Energoefektivitāte
- Veikti apgaismojuma mērījumi un samazināts gaismas ķermeņu skaits telpās, kurās to var, ievērojot darba drošības prasības.
- Sagatavoti ieteikumi darbiniekiem apgaismojuma, apkures un dzesēšanas sistēmu, biroja un sadzīves tehnikas lietošanai.
- Elektroenerģiju 2024. gadā patērējām par 37% mazāk nekā vidēji 2019.–2021. gadā.
Atkritumu apsaimniekošana
- Būtiski samazināts radīto sadzīves atkritumu apjoms – nodrošinām atkritumu šķirošanas iespējas papīram, plastmasai un stiklam katrā biroja stāvā.
- Esam pārgājuši uz lādējamu bateriju izmantošanu.
- Regulāri piedalāmies Lielajā pavasara talkā un ANO Pasaules talkā.
- Valsts kontrole rīko elektroniskās izsoles biroja mēbeļu un tehnikas atkārtotai izmantošanai utilizācijas vietā.
Resursu patēriņš
- 100% pāreja uz filtrētu krāna ūdeni Valsts kontroles birojā, atsakoties no ūdens plastmasas iepakojumos.
- Iespēju robežās ieviesta elektroniska grāmatvedības uzskaites aprite.
- Pāreja uz koplietošanas drukas iekārtām, tās automātiski iestatītas uz minimālas kvalitātes abpusējas drukas un melnbalto režīmu.
- Pāreja no fiziskiem dokumentiem uz elektronisko dokumentu apriti organizācijas iekšējā un publiskajā darbā.
- Regulāri piedalāmies Pasaules ūdens dienā un Zemes stundā.
- 2024. gadā par 81% samazinājām papīra patēriņu uz vienu darbinieku, salīdzinot ar 2019.–2021. gadu, savukārt printeru tonerus izlietojām par 94% mazāk.
Transporta izmantošana
- Regulāri rīkojam darbinieku mobilitātes akcijas R.E.S.T.A.R.T.S., popularizējot pārvietošanos iešus, skriešus un ar velosipēdu.
- Aicinām darbiniekiem mikromobilitāti vai pārvietošanos kājām ieviest par savu ikdienas praksi.
- Iespēju robežās ārvalstu vai iekšzemes komandējumus aizstājam ar tikšanos attālināti.
Elektroniskās izsoles
Viens no plānā noteiktajiem mērķiem ir samazināt radīto atkritumu daudzumu. Šim nolūkam 2023. gadā tika īstenots pilotprojekts, līdzšinējo praksi – nevajadzīgas, nokalpojušas lietas nodot utilizācijā, aizvietojot ar elektronisko izsoli. Interesentu aktivitāte bija liela, un tā saglabājās arī pēc elektroniskās izsoles noslēguma. Kopumā rīkot izsoles nav īpaši izplatīta prakse valsts pārvaldē, un pārsvarā liekās mantas nodod utilizācijai. Tomēr, raugoties no ilgtspējas perspektīvas, izsole ir iespēja gan samazināt iestādes radītos atkritumus, gan solis virzienā uz aprites ekonomiku, veicinot lietu otrreizēju izmantošanu, produktu, materiālu un resursu vērtību uzturot pēc iespējas ilgāk. Tas ir arī praktisks atbalsts ES centieniem izveidot ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, resursus izmantojot pēc iespējas efektīvi. Tā ir iespēja sniegt nelielu finansiālu pienesumu valsts vai pašvaldības budžetam. Informācija pieejama Tiesu administrācijas E-izsoļu vietnē.
Iepazīsti mūsu pieredzi šeit.
Ilgtspējas indekss
Kopš 2022. gada Valsts kontrole piedalījās korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta īstenotajā novērtējumā “Ilgtspējas indekss”. Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kura pamatā ir starptautiski atzīta metodoloģija, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta īstenotajā novērtējumā Valsts kontrole divus gadus pēc kārtas saņēma apliecinājums par atbilstību Zelta kategorijai. Zelta statusa ieguvēji demonstrē atvērtību un caurskatāmību, publiski komunicējot par galvenajiem ilgtspējas aspektiem.
Apzinoties Valsts kontroles kā augstākās revīzijas iestādes atbildību šajā jomā, dalāmies pieredzē par ceļu uz Zelta kategoriju Vides pārraudzības valsts biroja organizētajā informatīvajā seminārā ar valsts un pašvaldību speciālistiem, NVO pārstāvjiem par Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmu (EMAS).
*Balstoties uz INTOSAI Vides revīziju darba grupas sagatavotu pašnovērtējuma anketu augstākajām revīzijas iestādēm.
**Izmantojot ISO 14001 “Vides pārvaldības sistēmas” principus un pieeju, identificējot aspektus, kuros ir konstatējama ietekme uz vidi.