Atpakaļ
Revīzija veikta ar mērķi pārbaudīt, vai pieejamo resursu ietvaros ambulatorā veselības aprūpes sistēma ir pilnveidojama, tāpēc revīzijā vērtējām, vai Veselības ministrijas noteiktā politika ambulatorās veselības aprūpes sistēmas darbībai ir īstenota, vai ģimenes ārsts ar savu komandu veido labu veselības aprūpes sistēmas pamatu un vai Veselības ministrija, pērkot ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, ir rīkojusies racionāli. Revīzija veikta par laika posmu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam, nepieciešamības gadījumā apkopojot informāciju arī ārpus minētā laika posma. Revīzijā, izvērtējot Veselības ministrijas faktiskās darbības ieviešot politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus ambulatorās veselības aprūpes jomā, secināts, ka daudzi nozarei būtiskie jautājumi jau gadiem netiek risināti vai arī veiktie pasākumi nesasniedz savu mērķi. Veselības ministrija nav aktīvi iesaistījusies, lai veicinātu vienotu pašvaldību izpratni par to atbildību un veicamo darbību kopumu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā saviem iedzīvotājiem, piemēram, Valsts kontroles veiktajā datu analīzē konstatēts, ka Latgales un Kurzemes reģionu 45 pagastos uz vietas nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietas (no tiem 30 pagastos uz vietas nav arī feldšerpunktu), turklāt vairākos pagastos attālums, kas iedzīvotājiem jāmēro, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, pārsniedz pat 20 kilometrus. Veselības ministrija sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām un ekspertiem, ģimenes ārstu darba novērtēšanai ir izstrādājusi metodiku, kuras mērķis ir paaugstināt sniegto aprūpes kvalitāti un tā darbojās kā instruments ģimenes ārstu darba kvalitātes novērtēšanai un motivācijai. Tomēr revīzijā secināts, ka ģimenes ārstu darba novērtēšanas metodika nedarbojas. Kopš šīs metodikas ieviešanas trīs gadu laikā ģimenes ārsti nav būtiski uzlabojuši gada darbības rādītājus kvalitātes kritēriju sasniegšanā, jo no 13 definētajiem kritērijiem ir sasniegti tikai seši. Tāpat Veselības ministrija līdz šim brīdim nav atradusi pietiekami efektīvus instrumentus, lai mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, un nosūtījumu skaitam ir tendence pieaugt. Jāņem vērā arī tas, ka nosūtot pacientus pie speciālista veikt pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārstu profesionālajā kompetencē, palielinās valsts budžeta izdevumi šī pakalpojuma apmaksai.