Edgars Korčagins, valsts kontrolieris
30.05.2024.
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienītās deputātes, godātie deputāti!
2023. gads bija iestādei nozīmīgs gads, kurā atzīmējām simto gadadienu kopš Valsts kontroles likuma pieņemšanas. Mūsu sagatavotajā darbības pārskatā par 2023. gadu, kuru esmu iesniedzis Saeimai, iepazīstinu ar nozīmīgākajiem sasniegumiem iestādes darbā.
Būdama augstākā revīzijas iestāde, Valsts kontrole iepazīst izaicinājumus publiskajā pārvaldē. Tradicionāli – revīzijās – Valsts kontrole sniedz ieteikumus, kuru ieviešanai uzmanīgi seko līdzi. Arī šis pārskats atspoguļo gan revīzijās redzētos izaicinājumus, gan sekmes Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanā un to ietekmes novērtējumu.
Tomēr uzrunā vēlos vērst uzmanību uz izaicinājumiem, kuru pārvarēšanai būtu jāvelta īpašas pūles. Izaicinājumiem, kurus nevar pārvarēt, grozot normatīvos aktus, pieņemot jaunu likumu vai ieviešot jaunas procedūras, jo tie ir balstīti attieksmē, motivācijā un vērtībās, ar kurām ik dienas ķeramies pie saviem pienākumiem. Tie prasa kritiski paraudzīties uz savu darbu un drosmi mainīties, lai vairotu sabiedrības uzticību, padarītu mūsu valsts attīstību mērķtiecīgāku un straujāku un ievērojami uzlabotu atdevi, kādu sabiedrība gūst no publiskā sektora darba.
Vērtības varam definēt dažādi, tomēr esmu pārliecināts, ka to svarīgākais uzdevums ir padarīt labāku to, kas mums jau ir. Tāpēc šoreiz paraudzīsimies uz šiem izaicinājumiem caur Valsts kontroles vērtību – Sadarbība, Atbildīgums, Attīstība – prizmu.
Ar vērtību Sadarbība vēlos rosināt lielāku uzticēšanos un atvērtību. Mēs visi apzināmies, ka šodien jebkuru lielu un valstiski svarīgu jautājumu efektīvi var atrisināt, tikai sadarbojoties – resoriem, iestādēm, sabiedriskām organizācijām, pašvaldībām, komersantiem, iedzīvotāju kopienām. Sadarbības auglīgumu daudz vairāk nekā reglamenti, padomes un rīkojumi veicina ieinteresēti cilvēki, savstarpējā komunikācija un uzticība. Sadarbība atraisa iniciatīvu un radošumu. Sadarbībā gūtās uzvaras ir lielākas.
Revīzija par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā spilgti apliecināja sadarbības trūkuma sekas. Efektīva dialoga neesamību starp pašvaldību un tās iedzīvotājiem var salīdzināt ar slimību, kura rada gan tūlītējus simptomus, gan atstāj nelabvēlīgas sekas visam organismam ilgtermiņā. Revīzijā pārliecinājāmies, ka daudzviet pašvaldību labi iecerētā, dārgi izmaksājusī, bet bez mērķa grupas pilnvērtīgas iesaistes radītā infrastruktūra izrādās lietotājiem nepiemērota. Šādi piemēri, kā arī gadījumi, kad iedzīvotāji viņiem svarīgu lēmumu pieņemšanā netiek iesaistīti, kad ar iedzīvotājiem izrunāti lēmumi pēcāk tiek mainīti, kad iedzīvotājiem netiek sniegta atgriezeniskā saite par viņu sniegtajiem priekšlikumiem, var radīt iedzīvotājos sajūtu par varas atrautību un nopietni iedragāt uzticību valsts pārvaldei kopumā.
Citā revīzijā, analizējot, kā pašvaldībām sekmējas ar līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu, jau atkal redzam caurvijošu tendenci saglabāt pašvaldības lomu arī jomās, kuras būtu vairāk jāiesaista privātais sektors. Līdzdalība kapitālsabiedrībās tiek vērtēta formāli un, Valsts kontroles ieskatā, nereti ar mērķi saglabāt status quo. Savā ziņā nonākam apburtajā lokā – daudzās pašvaldībās publiskais sektors ir galvenais darba devējs, privātā sektora attīstība ir ierobežota, jaunas darba vietas neveidojas. Sadarbība šai kontekstā prasītu patiesu ieinteresētību un atvērtību saskatīt partneri privātajā sektorā, kas celtu produktivitāti, pakalpojumu kvalitāti un radītu jaunas iespējas gan darba tirgum, gan iedzīvotājiem.
Sadarbība ir Valsts kontroles ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa, un tāda tā bija arī 2023. gadā:
- sadarbojāmies ar vairāk nekā 56 sabiedriski aktīvām organizācijām, gan iesaistot tās revīzijas darbā kā respondentus vai ekspertus, gan aicinot uz diskusijām par revīziju rezultātiem, kuru mērķis ir rast jaunas idejas pārmaiņām jomās, kuras stagnē;
- nozīmīgus resursus ieguldījām publiskā sektora un partnerorganizāciju izglītošanai, nodrošinot revīzijās gūto zināšanu pārnesi un vairojot Valsts kontroles darba ietekmi;
- bijām aktīvi nodibinājuma “Iespējamā misija” programmas “Dzīvei gatavs” dalībnieki, 21 skolā novadot 28 lekcijas un satiekot un par valsts pārvaldes darbu izglītojot kopumā 938 jauniešus;
- sadarbība ir bijusi svarīga arī mūsu starptautiskajā darbā attīstības sadarbības projektos gan Austrumu partnerības valstīs Gruzijā, Moldovā un Ukrainā –, gan Uzbekistānā un tik tālās zemēs kā Gambija un Dominika. Valsts kontroles pieredze un zināšanas ir augstu vērtētas un ir pastāvīgi pieprasītas.
Ar vērtību Atbildīgums vēlos aicināt publisko sektoru uz bezkompromisa atklātību informācijas pieejamībā un caurskatāmību pieņemtajos lēmumos. Ja vēlamies iegūt sabiedrības uzticību, mēs nevaram būt atklāti tikai tad, kad tas ir izdevīgi, vai tikai tādā mērā, lai nesaņemtu neērtus jautājumus par saviem lēmumiem neatkarīgi, kurš tos uzdod – žurnālists, gatavojot publikāciju, vai deputāts, balsojot par budžetu. Atklātība ir priekšnosacījums, kas padara mūsu lēmumus labākus, mūsu kļūdas mazākas un sabiedrības uzticību lielāku.
Revīzijā tādā būtiskā veselības aprūpes jomā kā onkoloģija atklājās, ka Veselības ministrija nevar pamatot, kā noteiktas pieļaujamās lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumu robežas, kas tieši ietekmē gala cenu, par kādu valsts kompensē zāļu iegādi, un to, cik daudz zāļu un cik pacientiem ierobežotā valsts finansējuma dēļ iespējams nodrošināt. Rezultātā kompensējamo zāļu cenas onkoloģisko slimību ārstēšanai Latvijā ir augstākās Baltijā. Arī lēmuma pieņemšana par zāļu iekļaušanu sarakstā, ja tās atzītas par terapeitiski un izmaksu efektīvām, bet to iekļaušanai sarakstā nepieciešami papildu valsts līdzekļi, nav izsekojama un sabiedrībai atklāta, jo nav publiski pieejamas informācijas par to, kuras zāles un kādā secībā tiks iekļautas sarakstā.
Nepatīkami secinājumi atbildīguma aspektā bija revīzijās par pārtikas iepirkumu Latvijas armijas vajadzībām un par Rēzeknes valstspilsētas finanšu situāciju. Es domāju katrs piekritīs – ikvienam solim, kuru speram uz priekšu kā valsts un sabiedrība, šādi gadījumi ir divi soļi atpakaļ – īpaši sabiedrības uzticībā valsts pārvaldei. Aicinu katru lēmumpieņēmēju, katru vadītāju šim pieiet ar vislielāko atbildību.
Strādājot Valsts kontrolē, ar kolēģiem regulāri saskaramies ar jautājumiem par revīzijās sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātiem. Tā teikt, “kas tad ir mainījies pēc revīzijas?”. Mēs arī lieliski apzināmies izaicinājumu atklāti, vispusīgi un lietotājiem draudzīgā valodā stāstīt par mūsu pašu darbu: gan par revīziju rezultātiem, gan par Valsts kontroli kā valsts institūciju.
Jau vairākus gadus atbilstoši starptautiskai metodikai novērtējam mūsu sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā panākto finanšu atdevi valsts un pašvaldību budžetiem un Latvijas iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā uz katru Valsts kontroles uzturēšanai izlietoto eiro ir gūta trīs eiro liela atdeve. Taču daudzu no vairāk nekā 90 % ieviesto ieteikumu ietekmi nav iespējams tieši izteikt naudas vērtībā: laba pārvaldība, vides aizsardzība, cilvēku veselība, tiesiskums ir jomas, kurās kopā ar valsts pārvaldes institūcijām esam nodrošinājuši ne mazāk būtiskus pilnveidojumus.
Augstu novērtējumu par to, kā Valsts kontrole informē par paveikto, ir snieguši politiķi, valsts pārvaldes speciālisti, akadēmiskās vides pārstāvji un citi viedokļu līderi. 73 % no viņiem uzskata, ka Valsts kontrole saprotami sabiedrībai skaidro revīziju rezultātus un to, ko konkrētajā jomā, nozarē un iestādē varētu uzlabot.
Lai novērtētu un pastāvīgi pilnveidotu savu darbu, vairākus gadus esam aktīvi “Ilgtspējas indeksa” dalībnieki. Ar lepnumu informēju, ka 2023. gadā esam veikuši kvalitatīvu lēcienu un esam saņēmuši apliecinājumu par atbilstību “Ilgtspējas indeksa” Zelta kategorijai.
Trešā vērtība – Attīstība – ir par to, cik mēs patiesībā esam gatavi pārmaiņām. Kā un vai mēs maināmies, atrodam ērtākus, efektīvākus risinājumus un ieviešam tos publiskā sektora darbā? Kur mēs varam atteikties no liekas birokrātijas? Kā četru cilvēku darbu var paveikt divi? Attīstība ir spēja mainīt to, kas vairs nav pietiekami labs. Tas nav “projekts nākamajam gadam”, bet daļa no kultūras, kurā piedalās katrs.
Pērn veiktajās revīzijās redzējām virkni problēmjomu, kuras jau ilgstoši “kliedz” pēc pārmaiņām. Piemēram, nepietiekami digitalizētas ģeoloģiskās informācijas dēļ Latvijā jau 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu meklēšana un izpēte. Latvijas Nacionālais arhīvs arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu, jo īpaši valsts informācijas sistēmās un reģistros uzkrāto datu ar arhīvisko vērtību, saņemšanu un uzglabāšanu arhīvā.
Iespējas mazināt birokrātiju un samazināt izmaksas spilgti apliecināja revīzija par pieaugušo tālākizglītību. Ja mācības pieaugušajiem nodrošinātu tikai viena iestāde, nevis divas iestādes ar līdzīgām funkcijām, kā tas ir pašreiz, tad mācību administrēšana un pakalpojumi valstij izmaksātu vismaz par 3,6 milj. eiro mazāk.
Attīstība ir Valsts kontroles ikdiena – gan revīziju darbā, gan iestādes ikdienas darbībā.
Esam iesnieguši Saeimā priekšlikumus par izmaiņām Valsts kontroles likumā. Tas ļaus jau nākamajā gadā sasniegt kvalitatīvi ievērojamāko izaugsmi mūsu revīziju darbā pēdējo divdesmit gadu laikā. To pamatā ir finanšu revīziju darba pilnveidošana atbilstoši šodienas valsts un valsts pārvaldes attīstības līmenim un resursu palielināšana Valsts kontroles veiktajām lietderības revīzijām, kuras sniedz lielāko pievienoto vērtību valsts pārvaldei un Latvijas iedzīvotājiem.
Ar moderniem IT risinājumiem un ieguldījumiem mūsu darbinieku attīstībā ejam līdzi laikam un vairojam savus spēkus arvien jauniem un arvien ambiciozākiem izaicinājumiem.
Noslēdzot šo uzrunu, vēlos pateikties katram Valsts kontroles darbiniekam par profesionālo un pašaizliedzīgo darbu, Valsts kontroles Sabiedriskajai padomei par ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā, kā arī sabiedriskajām organizācijām, kuru loma mūsu darbā pieaug ar katru gadu. Saku paldies kolēģiem Saeimas deputātiem un jo īpaši Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem, kolēģiem valsts un pašvaldību institūcijās par kopīgi paveikto publiskā sektora darba pilnveidē!
Foto: Ieva Ābele, Saeima