Ņemot vērā identificētos riskus saistībā ar Rēzeknes valstpilsētas pašvaldības spēju izpildīt uzņemtās saistības un risināt radušās finanšu problēmas, Valsts kontrole Saimnieciskā gada pārskata (SGP) revīzijas apjomā ir iekļāvusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību ar mērķi vērtēt pašvaldības (1) budžeta vadības atbilstību tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei un (2) uzņemto saistību pilnīgumu.
Valsts kontrole par minēto jautājumu sagatavos starpziņojumu SGP revīzijas ietvaros līdz šī gada beigām, vienlaikus paturot iespēju revīzijas laikā nodalīt jautājumu atsevišķā revīzijā. Tāpat Valsts kontrole par būtiskiem faktiem vai iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tādi tiks konstatēti revīzijas laikā, nekavējoties informēs atbildīgās iestādes.
Lai sekmētu revīzijas norisi un veicinātu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finansiālās situācijas izvērtējumu, kā arī ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Finanšu ministrijas (FM) kompetenci pašvaldību pārraudzībā, Valsts kontrole aicinājusi ministrijas līdz 2023. gada 5. septembrim sniegt to rīcībā esošo informāciju un nepieciešamības gadījumā tikties ar Valsts kontroles revidentiem, lai detalizēti pārrunātu identificētās finanšu problēmas.
Atbilstoši Valsts kontroles likumam Valsts kontrole nodod atklātībai informāciju par revīziju pēc tās pabeigšanas. Līdz tam visai informācijai saistībā ar minēto revīziju ir ierobežotas pieejamības statuss.
Atgādinām, ka š.g. 14. augustā pēc Valsts kontroles aicinājuma notika tikšanās ar FM un VARAM pārstāvjiem, lai iepazītos ar detalizētāku informāciju un izvērtētu iespējamo racionālāko veidu turpmākai rīcībai.
Nesenākās revīzijas, kurās revidēta arī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība (nevienā nav skarti finanšu vadības jautājumi):
- “Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās” (publiskota 2023. gada jūnijā)
- “Vai publiskais sektors ir gatavs noteikt un novērst “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus?” (publiskota 2021. gada oktobrī)
- “Pašvaldību tilti: Mobilitātes trauslā ilūzija.” (publiskota 2021. gada septembrī)
Informācijai: kādas revīzijas veic Valsts kontrole un kā nosaka revīziju tēmas?
- Valsts kontrole veic lietderības, atbilstības, finanšu un, atsevišķos gadījumos, arī apvienotās revīzijas. Pašvaldībās Valsts kontrole pamatā veic atbilstības un lietderības revīzijas, bet ne finanšu revīzijas, jo likums Valsts kontrolei nosaka veikt finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, savukārt pašvaldībās finanšu revīzijas veic zvērināti revidenti.
- Revīzijas Valsts kontrole veic saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada darba plānu, kas tiek sagatavots, pamatojoties uz daudzpusīgu informācijas analīzi. Kopumā Valsts Kontrole risku novērtējumu veic aptuveni 160 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Jomu risku novērtējuma kategorijas ir saistītas ar politikas īstenošanu, finansēšanu, reformu ietekmi, vadību un uzraudzību, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv