Valsts kontrole sniegusi Saeimai atzinumu par gada apjomīgākās finanšu revīzijas – saimnieciskā gada pārskata revīzijas – rezultātiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī par 2017. gada valsts kopbudžeta pārskatu sniegts atzinums ar iebildi.
Tas nozīmē, ka vairākos jautājumos nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu, ka ikviens darījums ar valsts mantu un līdzekļiem notiek likumīgi, mērķtiecīgi un jēgpilni.
Galvenie iemesli atzinuma ar iebildi sniegšanai joprojām ir nepareizi klasificētās saistības, neuzskaitītie vai nekorekti uzskaitītie aktīvi, līdz galam neieviestais uzkrāšanas princips nodokļu un nodevu uzskaitē. Šie nesakārtotie jautājumi ietekmēs arī nākamo gadu atzinumus, līdz konstatētās neatbilstības tiks novērstas.
Pie būtiskākajām neatbilstībām, kas šajā revīzijā konstatētas, Valsts kontrole min neatbilstības uzskaites jautājumos, kas īpaši aktuālas pašvaldību gada pārskatu kontekstā. Revīzijā Valsts kontrole izskatīja arī citus jautājumus, šogad atzinumā īpaši pievēršot uzmanību normatīvo aktu neievērošanai – neatbilstoši noteiktām pašvaldību deputātu mēnešalgām un neatbilstoši pieņemtiem ziedojumiem. Valsts kontrole ir fiksējusi vairākus iespējamus amatpersonu pārkāpumus, tajā skaitā likumam neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu pašvaldībās, par ko ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm.
“Valsts kontrole ir vienīgā valsts institūcija, kura sniedz iespēju nodokļu maksātājiem gūt patiesu priekšstatu par valsts un pašvaldību budžetu resursu izmantošanu. Esam sadarbības partneris Finanšu ministrijai un valdībai, lai ikviens valsts pārvaldes lēmums tiktu pieņemts valsts ilgtermiņa attīstības un sabiedrības interešu labā. Atbildīgs nodokļos samaksātās naudas izlietojums un atklāta lēmumu pieņemšana ne tikai ļaus uzlabot valsts pārvaldes darba kvalitāti, bet arī stiprinās sabiedrības uzticību valstij. Tas ir svarīgi mums visiem. Tas ir svarīgi Latvijai,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Saimnieciskā gada pārskata revīzijā Valsts kontrole pārbauda Finanšu ministrijas sagatavoto valsts bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu, lai pārliecinātos, vai valsts un pašvaldību iestāžu sniegtā informācija uz 2017. gada 31. decembri par īpašumiem, mantu un to izmaiņām atbilst patiesībai. Darbs pie šīs revīzijas ilgst gadu – starpposmā apkopojot finanšu revīziju rezultātus ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, zvērinātu revidentu darbu pašvaldībās un papildus veicot vēl citas būtiskas revīziju procedūras, lai likumā noteiktajā laikā sniegtu atzinumu par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu.
Papildus Valsts kontrolei likumā noteiktajam obligātajam pienākumam sniegt atzinumu par gada pārskatu, revīzijā tiek vērtēti arī atbilstības jautājumi, par kuriem tiek sniegts atsevišķs atzinums. Šajā revīzijā Valsts kontrole vērtēja Latvijas valsts simtgades pasākumu nodrošināšanas izdevumu atbilstību. Lai gan kopumā līdzekļi izlietoti atbilstoši piešķīruma mērķiem, Valsts kontrole vērš uzmanību uz vairākiem riskiem, kas joprojām saglabājas, liedzot kvalitatīvi sekot līdzi kopējam finansējuma izlietojumam visā simtgades pasākumu periodā.
Revīzijā izlases veidā tika pārbaudīta nodokļu un nodevu uzrādīšana, analizēts, vai būtiskākie nodokļu ieņēmumu posteņi – sociālās apdrošināšanas iemaksu, PVN, IIN, akcīzes nodokļa, UIN, UVTN, kā arī muitas nodokļa postenis – ir uzrādīti pilnīgi, noteiktajā kārtībā un apjomā. Revidenti pārbaudīja arī nodokļu administrēšanas procesus, proti, nodokļu maksātāju reģistrāciju un izslēgšanu, nodokļu deklarēšanu, nodokļu aprēķina kontroli, nodokļu maksāšanu, arī parādu administrēšanu, nodokļu pārmaksu atmaksu, kā arī krāpšanas riskus administrēšanā.
Revīzijas ietvaros pārbaudes tika veiktas VID struktūrvienībās, tika pieprasīta un izvērtēta informācija no Finanšu ministrijas, Valsts kases, Uzņēmumu reģistra, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, CSDD, PMLP un KNAB. Savukārt, lai gūtu pārliecību par pašvaldību gada pārskata daļas sagatavošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, revīzijas izlasē tika iekļautas 30 pašvaldības: sešas lielās pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rīga, Ventspils, kā arī 24 novadi – Aizputes, Aknīstes, Alūksnes, Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas, Ogres, Olaines, Raunas, Rucavas, Sējas, Skrīveru, Vārkavas, Vecpiebalgas, Ventspils un Zilupes.
Par Latvijas Republikas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (kopsavilkums) Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem Pašvaldību budžetu daļa