Revīzijā par pašvaldību darbību sabiedriskās kārtības jomā Valsts kontrole konstatējusi, ka Ķekavas pašvaldība nepilnīgi vērtē svarīgākās sabiedriskās kārtības problēmas novadā, savukārt trūkumi finansējuma kontrolē rada bažas par līdzekļu neekonomisku izlietojumu. Neprecīza ir arī pašvaldības policijas darbu uzskaite. Ķekavas novada pašvaldībai precīzi jādefinē sabiedriskās kārtības problēmas, atbilstoši jāplāno pašvaldības policijas darbs un jāvērtē sasniegtie rezultāti, ieteikumos norādījuši Valsts kontroles revidenti.
“Ķekavas novada Reģionālā pašvaldības policija rūpējas par sabiedrisko kārtību arī Ikšķiles un Inčukalna novadā, un kopumā pašvaldību sadarbība pakalpojumu nodrošināšanā ir apsveicama, jo samazina administratīvās izmaksas. Tomēr rūpīgi jāseko līdzi saistību izpildei, lai visas sadarbības pašvaldības un to iedzīvotāji būtu pārliecināti, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pakalpojums saņemts un apmaksāts atbilstoši līgumos paredzētajam,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Revīzijas laikā Ķekavas pašvaldība ir atzinusi konstatētās problēmas un piekritusi Valsts kontroles ieteikumiem uzlabot pašvaldības policijas finanšu izlietojuma kontroli.
Ķekavas novada pašvaldībai jāuzlabo uzdevumu izpildes un izdevumu uzskaites kontrole Reģionālajā pašvaldības policijā, lai novērstu risku, ka Ikšķiles un Inčukalna novadu pašvaldības par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pārmaksā. Revīzijā konstatēts, ka Reģionālajai pašvaldības policijai kopā samaksāti ap 1,8 miljoni eiro, bet, nepietiekami sekojot līgumu izpildei un faktiskajām izmaksām, Inčukalna un Ikšķiles pašvaldības no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim un Baldones pašvaldība no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 30. jūnijam par sabiedriskās kārības nodrošināšanu, iespējams, pārmaksājušas gandrīz 29 000 eiro.
Turklāt revīzijā konstatēts, ka Reģionālā pašvaldības policija ar finanšu līdzekļiem nav rīkojusies atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nepamatoti izmaksājusi gandrīz 23 000 eiro uzturdevas kompensācijas administrācijas darbiniekiem, kuriem nav uzdots veikt policistu pienākumus. Uzturnaudas kompensācija pienākas tikai tiem pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri pilda Likumā “Par policiju” noteiktos pienākumus, piemēram, kontrolē sabiedriskās kārtības ievērošanu, reaģē uz izsaukumiem, veic izmeklēšanu. Par šo pārkāpumu Valsts kontrole ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.
Valsts kontrole revīziju par pašvaldību darbību sabiedriskās kārtības jomā veica 15 pašvaldībās. Secināts, ka līdzīgas problēmas ir daudzviet Latvijā. Pašvaldības policijām nereti netiek noteikti konkrēti uzdevumi un sasniedzamie rezultāti; tās nepilnīgi uzskaita paveikto, piemēram, nenorāda laiku, kādā policisti ieradušies uz izsaukumu, netiek uzskaitītas veiktās pārbaudes. Līdz ar to arī pašas pašvaldības nevar novērtēt, vai policija spēj savlaicīgi reaģēt uz izsaukumiem un kā mainās policijas pārbaudēs atklāto pārkāpumu skaits. Pašvaldībām arī sistēmiski jāanalizē gan sabiedriskās kārtības nodrošināšanas institūciju konstatētās problēmas un pašu izvirzītās prioritātes, gan iedzīvotāju intereses, lai noteiktu prioritāri risināmos sabiedriskās kārtības jautājumus. Tikai tad pašvaldībām būs skaidrs darbības lauks mērķtiecīgai sabiedriskās kārtības uzlabošanai novados.