Revīzijā gūta pārliecība, ka Veselības ministrija (VM) kopumā ir īstenojusi vakcinācijas pret Covid‑19 pasākumus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja bez maksas vakcinēties, tiklīdz vakcīnas Latvijā bija pieejamas. Revīzijā analizētajā laika periodā (01.01.2021. – 31.08.2021.) Latvija izmantoja iespēju pieteikties uz 82% no tai pieejamā vakcīnu skaita Eiropas Savienības (ES) iepirkuma ietvaros, un kopš 2021.gada maija vakcinācijai nav ierobežojumu.
Revidentu vērtējumā, VM īstenotajā vakcinācijas procesā ir bijuši trūkumi, kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē ietekmēja to, ka nav sasniegts izvirzītais vakcinācijas aptveres mērķis. Līdz 2021.gada vasaras beigām vakcinēti bija 46,4% pieaugušo iedzīvotāju(vecumā virs 60 gadiem – tikai 41%), lai gan mērķis bija vakcinēt vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju.
Revidenti norāda, ka vakcinācija pret Covid‑19 ir daļa no visas Covid‑19 pandēmijas pārvaldīšanas, tādēļ tā īstenojama kopējā katastrofas pārvaldīšanas, civilās aizsardzības sistēmas un nacionālās drošības sistēmas ietvarā, kurā VM ir viena no vadošajām institūcijām, kas koordinē šāda veida katastrofas pārvaldīšanu, bet kurā VM nedarbojas viena.
ĪSUMĀ
- Vispārīgs vakcinācijas plāns bez detalizēta laika grafika un pastāvīgas risku vadības nenodrošina pamatu vienotai, koordinētai un kontrolētai rīcībai visos krīzes pārvaldības līmeņos.
- Grūti izsekojama un mainīga vakcinācijas pārvaldības struktūra un neskaidrs pienākumu un atbildības sadalījums.
- Tikai nedaudz virs 50% ģimenes ārstu līdz 31.08.2021. iesaistījās savu pacientu vakcinēšanā (Latgalē – tikai 32%). Zemā iesaiste skaidrojama arī ar ilgstoši neatrisinātām primārās veselības aprūpes pieejamības un kapacitātes problēmām.
- VM izveidotā vakcīnu krājumu pārvaldība nesniedz pilnīgu informāciju par to atlikumiem pie vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem un rada administratīvo slogu.
- Krīzes situācijā attaisnojami dažādi ar vakcināciju saistītie riski, t.sk. attiecībā uz vakcīnu pārpalikumu, sadārdzinājumu u.c. Tomēr ir laiks gatavoties tam, ka, mazinoties ārkārtas apstākļiem, pazemināsies risku un izdevumu tolerances līmenis.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa: “Covid-19 pandēmija īpaši izgaismoja jau agrāk zināmās, t.sk. iepriekš Valsts kontroles revīzijās konstatētās, problēmas – stratēģiskas sadarbības un projektu vadības pieejas trūkumu publiskajā sektorā, datu trūkumu, administratīvo slogu u.c., ko krīzes situācijā nav iespējams ātri atrisināt. Kopumā revīzijas rezultāti ļauj secināt, ka vakcinācijas pret Covid‑19 rezultatīva norise bija, ir un būs atkarīga no vienotas izpratnes, sadarbības, kā arī savlaicīgas un saskaņotas rīcības visos krīzes pārvaldības līmeņos.”
Plānošana un risku vadība – tikai vispārīgs plāns, daudz prezentāciju un diskusiju
Lai gan jebkurš projekts pēc būtības ir iesaistīto pušu starpā sistemātiski koordinētas un kontrolētas aktivitātes, kurām ir vienots mērķis, sākums un beigas un kuras ietekmē pārmaiņas un riski, vakcinācijā pret Covid‑19 šāda vadības pieeja līdz šim nav īstenota. Piemēram, vēl šodien VM interneta vietnē pieejama tikai sākotnējā, 2020.gada beigās aktuālā, vakcinācijas stratēģija, savukārt Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajā 2022.gada vakcinācijas plānā nav noteikts pat tā īstenošanas beigu termiņš.
Būtiska konceptuāla kļūda jau plānošanas posmā, revidentu vērtējumā, ir par vakcinācijas vienīgo mērķi noteikt visu pieaugušo Latvijas iedzīvotāju kopējo vakcināciju, kā papildus uzraugāmu mērķi nenosakot senioru vakcināciju, lai gan to jau pašos pirmsākumos aicināja darīt Eiropas Komisija.
Arī risku vadība nav pilnvērtīgi izmantota, lai gan tā dotu iespēju Covid‑19 pandēmijas nenoteiktajos apstākļos laikus sagatavoties nepieciešamajai rīcībai. Revīzijas laikā revidentiem izdevās iepazīties tikai ar risku reģistru, kas formāli apstiprināts jau pēc revidentu pieprasījuma un kurā vairums norādīto risku neatbilst faktiskajai situācijai. Saistībā ar šo M.Āboliņa piebilst, ka “kopumā 2021.gadā vakcinācijas procesu raksturoja vakcīnu pārpalikums sabiedrības zemā pieprasījuma dēļ, kā rezultātā daudz vakcīnu ziedotas citām valstīm ārpus ES, savukārt risku reģistrs vairāk vērsts uz situāciju, kurā ir vakcīnu pārpalikums, nevis deficīts.”
Kaut arī veselības ministrs kopš 2021. gada sākuma katrā MK sēdē sniedz aktuālo informāciju par vakcinācijas gaitu, revidentu vērtējumā, vakcinācijas procesa uzraudzība būtu daudz mērķtiecīgāka, ja sistemātiski tiktu salīdzināta faktiskā virzība ar plānotajiem rādītājiem – ja vien tādi būtu bijuši noteikti. Tas būtu devis pamatu lēmumiem, lai savlaicīgi reaģētu uz novirzēm no iepriekš saskaņotā laika grafika un tā mazinātu risku nesasniegt izvirzīto mērķi līdz vasaras beigām.
Institucionālā pārvaldība – krīzē tiek veidota no jauna un kompetences neskaidras
Tā vietā, lai krīzes situācijā paļautos uz speciāli krīzes pārvaldīšanas nolūkiem izveidotām un uzturētām institucionālajām struktūrām un to iedibinātām kompetencēm, Latvijā bija plānots veidot jaunas, un ne visas tika izveidotas. Faktiski Covid-19 pandēmijas pārvaldīšanā (arī vakcinācijas jautājumu risināšanā) neizveidoto augstākā līmeņa pārvaldības struktūru vietā ir iesaistītas citas struktūras – Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa un Covid‑19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa. Rezultātā vakcinācijas augstākā līmeņa pārvaldības modelis un kompetenču sadalījums krīzes situācijā, kad jārīkojas ātri un izlēmīgi, ir neskaidrs un grūti izsekojams.
Tāpat no jauna tika izveidots Vakcinācijas projekta birojs, ko ātri vien reorganizēja par Nacionālā veselības dienesta (NVD) struktūrvienību. Lai gan tā kompetence pēc būtības nemainījās, pēc reorganizācijas uz Vakcinācijas projekta nodaļas darbinieku darba samaksu tika attiecināts vienotais publiskā sektora atlīdzības regulējums un darbiniekiem noteiktā mēnešalga samazinājās, un revīzijā secināts, ka darbinieku samazinātā mēnešalga tiek kompensēta ar vairākām piemaksām. Šāda rīcība nevairo pārliecību, ka VM pieņemtie lēmumi ir pārdomāti un atklāti, it īpaši Covid‑19 pandēmijas gadījumā, kad jautājumi par vakcināciju ir sabiedrības uzmanības centrā.
Zemā ģimenes ārstu atsaucība – sekas ilgstoši neatrisinātām veselības aprūpes problēmām
Līdz 31.08.2021. tikai nedaudz virs 50% ģimenes ārstu bija iesaistījušies savu pacientu vakcinēšanā pret Covid-19, Latgalē – tikai 32%. Revidentu vērtējumā, ģimenes ārstu zemo iesaisti ietekmēja vairāki faktori, arī VM ilgstoši neatrisinātās primārās veselības aprūpes problēmas, uz ko Valsts kontrole vērsusi uzmanību jau iepriekš, t.sk. 2016.gadā veiktajā revīzijā. VM četru gadu laikā nav ieviesusi 11 no 12 revīzijā sniegtajiem ieteikumiem, kuru mērķis bija pilnveidot ambulatorās veselības aprūpes sistēmas darbību tā, lai ģimenes ārsts kļūtu par uzticamu pirmo un pieejamāko ārstniecības personu savam pacientam un lai tie pārzinātu pacientu vajadzības un profesionāli vadītu viņu veselības aprūpes jautājumus dzīves garumā.
Kopumā VM īstenotā brīvprātīgā ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas procesā, revidentu ieskatā, bija kļūda un neveiksme. Pietiekami mērķtiecīga nebija sākotnējā ģimenes ārstu motivācija, un vairākus papildu motivācijas pasākumus VM uzsāka novēloti – kad izvirzītajam mērķim jau bija jābūt sasniegtam.
Vienlaikus revidenti atzinīgi vērtē, ka no 08.10.2021. vairāk finansiāli tiek atbalstītas tās ģimenes ārstu prakses, kas nodrošina vakcināciju, pretēji iepriekš noteiktajai kārtībai, kas paredzēja vienādus piemaksas nosacījumus visām praksēm, kurām ir līgumattiecības ar NVD.
Trūkumi vakcīnu krājumu pārvaldībā
Lai gan revīzijas periodā norakstīto vakcīnu skaits ir mazs (0,18% no kopējā skaita, kas atbilst plānotajam vakcīnu zudumam), VM nav izveidojusi tādu vakcīnu krājumu pārvaldību, kas būtu ērti lietojama un sniegtu pilnīgu informāciju par vakcīnu atlikumiem pie vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem – proti, tiem ik mēnesi ir pienākums veikt inventarizāciju, 21. gadsimtā manuāli aizpildot aptauju, un ne visi tajā piedalās. Tas izskaidrojams ar nepilnībām jaunizveidotajā vakcinācijas procesa pārvaldības IT risinājuma ViVaT darbībā, kā arī ar digitalizācijas un digitālās pratības trūkumu veselības aprūpes sistēmā.
Trūkst datu, lai analizētu racionālu līdzekļu izlietojumu vakcinācijas tīklam
Revīzijā nav gūta pārliecība, ka, veidojot un uzturot vakcinācijas tīklu, piešķirtie līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionāli. Proti, nav iespējams izvērtēt vakcinācijas pret Covid-19 datus sadalījumā pa vakcinēšanas vietām, t.sk. vakcinācijai izlietoto finansējumu kopsakarā ar faktisko vakcinācijas apjomu konkrētā vakcinēšanas vietā, jo NVD šādā griezumā datus neapkopo un neanalizē.
“Nenoteiktība Covid‑19 pandēmijas apstākļos attaisno dažādus ar vakcināciju saistītos riskus – gan attiecībā uz vakcīnu pārpalikumu, gan attiecībā uz sadārdzinājumu, ko rada neatliekama rīcība, kas no publisko līdzekļu izšķērdēšanas viedokļa citādi nebūtu pieļaujami. Tomēr, ņemot vērā, ka kopš vakcinācijas uzsākšanas pagājis gads, ir laikus jāgatavojas tam, ka turpmāk, mazinoties ārkārtas apstākļiem, pazemināsies risku un izdevumu tolerances līmenis,” skaidro M.Āboliņa.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Valsts kontrole aicina MK stiprināt vakcinācijas procesa integritāti kopējā Covid‑19 pārvaldīšanas procesā un nodrošināt sistemātisku stratēģisko plānošanu un uzraudzību pār vakcinācijas īstenošanu, lai pasargātu iedzīvotāju veselību un lietderīgi izmantotu vakcīnas. Revīzijā VM sniegti seši ieteikumi vakcinācijas procesa uzlabošanai, kurus ieviešot tiks novērsti revīzijā konstatētie trūkumi, kā arī uzsākta pāreja uz “rutīnas” vakcināciju pret Covid‑19, kurā tā kļūs par tādu pašu ikdienas veselības aprūpes pakalpojumu kā vakcinācija pret citām infekcijas slimībām.
VM apņēmusies ieviest pirmos Valsts kontroles ieteikumus līdz 01.04.2022., lai jau 2022. gadā vakcinācija pret Covid‑19 tiktu īstenota efektīvāk. Savukārt Valsts kontrole vērtēs ieteikumu ieviešanas progresu 2022. gada jūlijā.
Par revīziju
- Plašāku vērtējumu par Covid‑19 pandēmijas pārvaldīšanas jautājumiem Valsts kontrole sniegs revīzijā par rīcībpolitiku civilās aizsardzības jomā.
- Starpziņojumā vērtēts vakcinācijas pret Covid‑19 process tiktāl, cik par to ir atbildīga VM: vai par papildus piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem veikti saimnieciskie un organizatoriskie pasākumi, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju laikus vakcinēties.
Papildu informācija