Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē. 2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.
Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā “Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?”, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali.
Privatizācijas aģentūra veic arī dzīvojamo māju, to domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu atsavināšanu. Atsavināmo (privatizācijas process ir beidzies) objektu apjoms ir lielāks nekā privatizējamo objektu apjoms, tomēr revīzijā konstatētie nesekmīgie mēģinājumi īpašuma objektus atsavināt vairāku gadu garumā liecina, ka iedzīvotāju interese arī par atsavināmiem īpašuma objektiem nav liela. Attiecīgi samazinās arī valsts ieņēmumu apmērs.
Arī neizlietoto privatizācijas sertifikātu skaits ir tikai nedaudz virs 2% no sākotnēji emitētā. Privatizācijas kontu uzturēšana valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, bet to skaits vairs būtiski nesamazinās. Turklāt 62% no fizisko personu privatizācijas sertifikātu kontiem ir uzskaitīts ne vairāk kā 1 sertifikāts, kas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju, visticamāk, savas tiesības izlietot privatizācijas sertifikātus valsts un pašvaldību objektu privatizācijai jau ir izmantojušas.
Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju kā par privatizācijas politiku atbildīgo valsts iestādi izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu, veicot līdz šim īstenoto pasākumu efektivitātes un īstenotās politikas analīzi. Tas sniegtu iespēju plānot tālākās darbības un nepieciešamo rīcību privatizācijas pabeigšanai prognozējamā termiņā. Ilgstoša nespēja rast risinājumu privatizācijas pabeigšanai un lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanas termiņu nākotnē var radīt papildu izdevumus valsts budžetam.
Privatizācijas aģentūras ieņēmumi veidojas kā atskaitījumi no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem, taču kopš 2013.gada tie vairs nesedz aģentūras saimnieciskās darbības izdevumus. Piemēram, 2014.gadā pret kopējiem Privatizācijas aģentūras izdevumiem 2,3 miljonu eiro apmērā ieņēmumi no privatizācijas bija 918 tūkstoši eiro, kas sedza vien aptuveni trešdaļu. Pārējā izdevumu daļa tika segta no iepriekšējos gados veiktajiem uzkrājumiem rezerves fondā, kurš lēnām izsīkst. Lai nodrošinātu Privatizācijas aģentūrai nepieciešamos līdzekļus, valdība pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas 2015.gadā ir palielinājusi atskaitījumus Privatizācijas aģentūrai līdz pat 50%, kas ir septiņas reizes vairāk par sākotnēji noteiktajiem 7%. Tā rezultātā valsts budžetā iemaksājamie līdzekļi attiecīgi samazināsies.
Valsts kontrole rosina Ekonomikas ministriju vērtēt aktuālo situāciju privatizācijas jomā un atkarībā no privatizācijas pabeigšanai veicamo darbu apjoma arī to, vai un cik ilgi Privatizācijas aģentūra ir saglabājama tās pilnā kapacitātē - 65 darbinieki, trīs valdes locekļi, algu fonds turpat 2 miljonu eiro apmērā u.c.
Ekonomikas ministrija ir informējusi Valsts kontroli, ka Privatizācijas aģentūra ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģijas 2016.-2018.gadam projektu, ko plānots virzīt apstiprināšanai. Privatizācijas aģentūra iecerējusi kļūt par vienotu valsts aktīvu pārdošanas platformu, kas būtu atbilstoša tās pamatkompetencēm un līdzšinējai darbībai ne tikai saistībā ar valsts aktīvu privatizāciju, bet arī ar to pārvaldīšanu un atsavināšanu. Jānorāda, ka Ekonomikas ministrija nav sagatavojusi un iesniegusi dokumentus Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par Privatizācijas aģentūras turpmāko darbību.
Valsts kontroliere E. Krūmiņa norāda: “Šis ir tas gadījums, kad rati iet pa priekšu zirgam. Lai kāds arī nebūtu Ekonomikas ministrijas vai pašas Privatizācijas aģentūras nodoms attiecībā uz aģentūras turpmākās darbības mērķiem, darbības ir veicamas secīgi un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā – vispirms valdībā apstiprinot Privatizācijas aģentūras vispārējo stratēģisko mērķi un tikai izrietoši no tā izstrādājot Privatizācijas aģentūras darbības stratēģiju”.
Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju vērtēt Privatizācijas aģentūras darbības turpināšanas lietderību, pirmkārt, ņemot vērā tās darbības pamatmērķi – privatizācijas procesa īstenošanu. Laika gaitā citu uzdevumu deleģēšana Privatizācijas aģentūrai nepārprotami norāda, ka privatizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešams arvien mazāk Privatizācijas aģentūras resursu. Ja Privatizācijas aģentūrai tās darbības laikā ir uzkrātas citas, ar privatizāciju nesaistītas, kompetences, tad būtu izvērtējams, kādā veidā šīs kompetences visefektīvāk izmantot. Viens no izvērtējamiem aspektiem cita starpā ir arī tas, vai uzkrātā papildu kompetence nav pievienojama citām institūcijām vai valsts kapitālsabiedrībām, tā izslēdzot iespējamu funkciju pārklāšanos starp institūcijām, piemēram, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana, valsts kapitāla daļu pārvaldības jautājumu risināšana.
Uzlabojumi nepieciešami arī Ekonomikas ministrijas īstenotajā Privatizācijas aģentūras pārvaldībā. Daži no trūkumiem – ministrija nav apstiprinājusi Privatizācijas aģentūrai konkrētus un izmērāmus sasniedzamos darbības rezultātus un nav vērtējusi rezultatīvo rādītāju izpildi, savukārt Privatizācijas aģentūras pašas definētie sasniedzamie rādītāji nav orientēti uz drīzu privatizācijas procesa pabeigšanu, piemēram, 2014.gadam tie, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 70% ir samazināti.
Kaut arī Privatizācijas aģentūrai nav definēti konkrēti, izmērāmi sasniedzamie darbības rādītāji un tādējādi nav iespējams novērtēt valdes locekļu ieguldījumu rezultātu sasniegšanā, valdei ir piešķirta normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība maksimālā apmērā un prēmijas, tajā skaitā par nepilna mēneša darbu un aģentūras darbības izbeigšanas stratēģijas īstenošanu, kas valdībā tā arī netika apstiprināta.
Atļaujot valdes locekļiem savienot amatus, ministrija nav vērtējusi, vai valdes locekļu sagaidāmais ieguldījums Privatizācijas aģentūras darbības rezultātu sasniegšanai ir samērojams ar citu amatu pienākumu pildīšanu. Vienlaikus bez pamatojuma ir palielināts valdes locekļu skaits, radot Privatizācijas aģentūrai papildu izmaksas vismaz 36 tūkstoši eiro gadā.
Valsts kontrole ir aicinājusi Ekonomikas ministriju kā Privatizācijas aģentūras 100% kapitāla daļu turētāju uzlabot Privatizācijas aģentūras pārvaldību, nosakot salīdzināmus un izmērāmus Privatizācijas aģentūras darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kā arī nosakot skaidri definētus, salīdzināmus un izmērāmus kritērijus valdes locekļu skaita noteikšanai un atlīdzības sistēmas izveidei.
Revīzijā kopumā ir sniegti 13 ieteikumi, kuru izpildei Valsts kontrole sekos līdzi.