Gada sākumā publiskajā telpā aktualizējās jautājums par nodokļu atvieglojumiem. Viedokli izteica gan Latvijas Republikas tiesībsargs, gan Finanšu ministrija, gan eksperti, arī mediju un sabiedrības pārstāvji. Šie viedokļi bija par atsevišķiem atvieglojumiem, kas bija aktuāli katrā konkrētajā brīdī, piemēram, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencēto neapliekamo minimumu, par attaisnotajiem izdevumiem, par samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, par uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem ziedotājiem. Savukārt Valsts kontrole revīziju par nodokļu atvieglojumiem uzsāka jau pagājušajā gadā, uzskatot, ka jāvērtē nevis atsevišķu atvieglojumu darbība, bet gan atvieglojumu sistēma kopumā. Šajā ziņojumā piedāvājam savus secinājumus un viedokli par to, kas ir galvenās sistēmiskās problēmas un kas būtu jāmaina.
Pēc būtības nodokļu atvieglojumus var pielīdzināt budžeta izdevumiem konkrētu mērķu sasniegšanai, t.i., tos var uzskatīt arī par īsāko ceļu, kā nodokļu maksātāju kopīgi budžetā iemaksātā nauda nonāk pie tiem iedzīvotājiem, kam vajadzīgs valsts atbalsts vai palīdzība. Šāds “īsais ceļš” ir atbalstāms risinājums – ar nosacījumu, ka skaidri zinām, kur pa šo ceļu gribam nonākt un cik maksā iešana pa to.
Mēs lieliski zinām, ar kādām grūtībām katru gadu tiek veidots un apstiprināts valsts budžets – lai par to naudu, ko nodokļu veidā maksājam visas sabiedrības kopējo mērķu sasniegšanai, mēs varētu atļauties to, kas sabiedrībai visvairāk nepieciešams. Katru gadu valsts no iedzīvotājiem nodokļos iekasē aptuveni 6 miljardus eiro, kas ir lielākā daļa (aptuveni 70%) no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Ja valsts nepiemērotu nodokļu atvieglojumus, nodokļu ieņēmumi katru gadu būtu par vēl 2,5 miljardiem eiro jeb aptuveni 40% lielāki.
Runājot par budžeta izdevumiem, mēs varam gūt priekšstatu, kur kopējā nauda aiziet un kas par to labāk vai sliktāk tiek, vai arī netiek izdarīts. Tikmēr nodokļu atvieglojumi ir grūtāk uztverami, un reti kurš zina un var novērtēt, kas konkrēti par šo ļoti būtisko summu (2,5 miljardiem eiro) katru gadu tiek sasniegts un uzlabots, kādas problēmas tiek novērstas. Turklāt, kā izrādās, pilnīgi neviens nezina, cik kopumā izmaksā šī “īsā ceļa” nodrošināšana, t.i., nodokļu atvieglojumu piemērošana un administrēšana.
Šī gada budžeta paketes izstrādes procesā Finanšu ministrija atkārtoja to pašu, ko norādījusi savos Nodokļu atvieglojumu ziņojumos jau kopš 2015. gada – ir nepieciešama regulāra atvieglojumu efektivitātes izvērtēšana, lai pārliecinātos, vai tie sasniedz izvirzīto mērķi, nerada konkurences izkropļojumus, būtiskas papildizmaksas un administratīvo slogu. Finanšu ministrija arī norādīja, ka, ieviešot jaunus nodokļu atvieglojumus, ir nepieciešams noteikt to mērķi un rezultatīvos rādītājus, kā arī atteikties no tiem atvieglojumiem, kas ir mazāk efektīvi. Tomēr netiek norādīts, kam šāds izvērtējums būtu jāveic.
Tieši ar šādu izpratni par to, kā demokrātiskā valstī jādarbojas nodokļu atlaižu un atvieglojumu sistēmai, kas ir neatņemama nodokļu politikas sastāvdaļa, mēs 2018. gadā ķērāmies pie revīzijas veikšanas. Gribējām pārliecināties, ka mērķi, kādiem atvieglojumi tikuši ieviesti, patiešām tiek sasniegti un ka tieši caur atvieglojumiem konkrētās sabiedrības grupas saņem labāko tām nepieciešamo atbalstu. Vēlējāmies noskaidrot, vai atvieglojumu ieviešana tiek pietiekami uzraudzīta un izvērtēta un vai lēmumi par atvieglojumu ieviešanu, atcelšanu vai mainīšanu tiek pieņemti, pamatojoties uz rūpīgu un vispusīgu analīzi.
Valsts kontrole jau vairāk nekā pirms desmit gadiem Finanšu ministrijai norādīja uz nepieciešamību nodokļu politikas plānošanas ietvaros izvērtēt arī atvieglojumu sistēmu kopumā, definējot prioritātes un mērķus, kā arī konkrētus sasnieguma rādītājus, kas ļautu sekot līdzi virzībai uz nosprausto mērķi. Tikpat būtisks bija arī mūsu ieteikums apzināt izmaksas, kas valstij rodas, administrējot atvieglojumus.
Kas mainījies pēdējo desmit gadu laikā? Finanšu ministrija savā ziņojumā par nodokļu atvieglojumiem 2017. gadā norāda, ka regulāra nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšana ir būtiska un nepieciešama. Visaptverošu rīcību, arī no pašas Finanšu ministrijas puses, revīzijā nekonstatējām. Jau otro gadu tiek īstenota jaunā nodokļu politika, taču, to veidojot, virkne nodokļu atvieglojumu netika izvērtēti, turpinot to pašu vēl pagājušā gadsimta beigās ieviesto atvieglojumu piemērošanu un neizvērtējot to atbilstību mūsdienu ekonomiskajai situācijai un valsts izvirzītajiem stratēģiskajiem un attīstības mērķiem. Revīzijā konstatējām arī pārresoru sadarbības trūkumu, risinot kompleksas problēmas kādā jomā vai nozarē, kur nodokļu atvieglojumi ir tikai viens no risinājumu elementiem.
Mēs ceram, ka mūsu novērotais un konstatētais palīdzēs paraudzīties uz nodokļu atvieglojumiem sistēmiski un ciešā kontekstā ar tiem procesiem un notikumiem, kurus valsts ar šo apjoma ziņā milzīgo finanšu rīku vēlas ietekmēt. Turklāt nodokļu atvieglojumu pārskatīšana un atteikšanās no nevajadzīgajiem vai neefektīvajiem nodokļu atvieglojumiem varētu būt viens no veidiem, kas esošajai valdībai palīdzētu strādāt, kā tā iecerējusi, t.i., neceļot nodokļus.
Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa