Kultūras ministrijas veidotā saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju un ir noteikts, ka tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība. Taču nav zināms, kādas problēmas ar šo politiku risina un kādas mērķa grupas tā skar. Trūkst koordinācijas starp iestādēm un neskaidra ir Sabiedrības integrācijas fonda loma. Pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam plānotie Kultūras ministrijas izdevumi ir 42 milj. eiro, taču kopējās finanses ir nenosakāmas un trūkst skaidrības par līdzekļu izlietojumu. Nav skaidru rādītāju, lai novērtētu politikas ietekmi un sabiedrības saliedētību dinamikā. Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas – dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem.
#PēcRevīzijas sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot:
- Saliedētas sabiedrības politika būs skaidra un mērķtiecīga ar noteiktām prioritātēm, mērķa grupām un pasākumiem, nodrošināta skaidra institūciju loma, koordinācija, un sabiedrības iesaiste lēmumos.
- Tiks izveidota pārskatāma uzraudzības sistēma ar identificētiem rādītājiem, apkopotiem datiem, tajā skaitā par izlietoto finansējumu, ar analīzi, izvērtējamu un institūciju sadarbību. Būs efektīvāka uzraudzība.
- Tiks izveidota efektīva, koordinēta latviešu valodas apguves sistēma. Novērsta uzdevumu pārklāšanās, pilnveidota mācību metodika, un mācības būs pieejamības visām mērķa grupām.