Turpinot pārbaudīt Covid-19 seku novēršanai papildus piešķirto budžeta līdzekļu pieprasījumu pamatotību un to faktisko izlietojumu, Valsts kontrole ir apkopojusi rezultātus par Finanšu ministrijas administrēto dīkstāves pabalstu un Labklājības ministrijas administrēto dīkstāves palīdzības pabalstu un piemaksu 50 eiro apmērā pie šiem pabalstiem par katru apgādībā esošu bērnu. Valdībai nosūtīti revīziju starpziņojumi un priekšlikumi, kas, Valsts kontroles ieskatā, būtu vērā ņemami šobrīd – atkārtotā ārkārtējā situācijā. Priekšlikumi vērsti gan uz līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu attiecībā uz potenciālajiem dīkstāves pabalsta saņēmējiem, gan uz sarežģītās pabalstu un piemaksu administrēšanas vienkāršošanu, veidojot to loģiskāku un taupīgāku attiecībā uz budžeta līdzekļiem.
Jāpilnveido atbalsta piešķiršanas nosacījumi
Dīkstāves pabalsta izmaksa tika uzdota Valsts ieņēmumu dienestam, atvēlot tam no valsts budžeta 101,8 miljonus eiro, ko noteica pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem. Kaut arī pabalstu izmaksu termiņš bija gandrīz divas reizes garāks nekā sākotnēji plānotie divi mēneši un tā saņēmēju loks laika gaitā tika paplašināts, pabalstos izmaksāja nepilnus 54 miljonus eiro jeb 53 % no sākotnēji plānotā finansējuma. Tos saņēma 52 867 darba ņēmēji un 2381 pašnodarbināta persona. Pārbaudot dīkstāves pabalsta piešķiršanas atbilstību tam paredzētajam mērķim un normatīvajiem aktiem, Valsts kontrole nesaskārās ar būtiskām neatbilstībām, tomēr priekšlikumā valdībai nodrošināt līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu attiecībā uz potenciālajiem dīkstāves pabalsta saņēmējiem revidenti norāda uz dažām nepilnībām, kuras būtu jāņem vērā un nevajadzētu pieļaut šajā ārkārtējā situācijā.
Martā izsludinātajā ārkārtējā situācijā valdībai un citām atbildīgajām institūcijām salīdzinoši īsā laikā nācās izstrādāt normatīvos aktus, lai regulētu dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumus un ar to saistītās izmaksas. No tā cieta normatīvā regulējuma kvalitāte. Procesa gaitā nācās izdarīt arī grozījumus, lai paplašinātu dīkstāves pabalsta saņēmēju loku, taču bija arī situācija, kad no tā tika izslēgti potenciālie pabalsta saņēmēji.
Valsts kontrole vērš uzmanību uz to, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atradās krietni vien labvēlīgākā situācijā nekā pārējie pašnodarbinātie, kurus skārusi krīze. Tā, piemēram, lai pretendētu uz dīkstāves pabalstu, pašnodarbinātajiem bija jāspēj pierādīt, ka iepriekš ir veiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nav iespējams noteikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, jo viņiem šādas iemaksas nav jāveic. Tai pašā laikā viņi kvalificējās dīkstāves pabalsta saņemšanai.
Nevienlīdzīga pieeja skāra arī darba ņēmējus, kuri strādāja pie vairākiem krīzes skartajiem darba devējiem nepilnu laiku, jo dīkstāves pabalstu varēja saņemt no vidējās bruto samaksas tikai pie viena krīzes skartā darba devēja. Līdz ar to tie, kas strādāja pilnu slodzi pie viena krīzes skartā darba devēja, bija labvēlīgākā pozīcijā, kaut arī abos gadījumos iepriekš bija nomaksāti līdzvērtīgi nodokļi.
Pabalstu administrēšana jāuztic iestādēm, kuru rīcībā ir nepieciešamie dati
Lai atbalstītu personas, kurām bija atteikts dīkstāves pabalsts vai dīkstāves pabalsta apmērs bija mazāks par 180 eiro, valdība ieviesa dīkstāves palīdzības pabalstu. Savukārt, kompensējot tiesības saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, gan dīkstāves pabalsta saņēmējiem, gan dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem par katru bērnu tika noteikta piemaksa 50 eiro apmērā. Šo pabalstu izmaksu nodrošināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), un tam bija paredzēti 12,9 miljoni eiro. Arī šajā gadījumā pabalstu nodrošināšanai faktiski bija nepieciešama tikai ceturtā daļa no sākotnēji plānotā finansējuma jeb 3,3 miljoni eiro. Finansējuma prognožu neizpildi ietekmēja izmantoto aplēšu nenoteiktība, jo laikā, kad aplēses tika veiktas, nebija iespējams ticami prognozēt ne atbalsta saņēmēju skaitu, ne atbalsta izmaksas ilgumu, ne atbalsta izmaksai nepieciešamo finansējumu.
Lai gan revīzijā ir konstatētas novirzes nepieciešamā finansējuma plānošanā, revidenti guva pārliecību, ka šo aktivitāšu nodrošināšanai – piemaksas pie dīkstāves pabalsta 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu, kā arī dīkstāves palīdzības pabalsta un piemaksas pie tā izmaksai – piešķirtais finansējums ir izlietots atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Tomēr, revidentu vērtējumā, nav izprotams, kādēļ valdība šos atbalsta veidus definēja kā atsevišķus pakalpojumus, uzdodot tos administrēt VSAA. Valsts kontroles ieskatā, daudz produktīvāks rezultāts tiktu sasniegts, ja valdība šos atbalstus uzdotu administrēt Valsts ieņēmumu dienestam (VID), iekļaujot tos dīkstāves pabalstā. Proti, ja personas apgādībā ir bērns, par 50 eiro par katru bērnu palielināt dīkstāves pabalstu apmēru, kā arī noteikt minimālo dīkstāves pabalsta apmēru, nevis starpību izmaksāt kā atsevišķu pabalstu. Faktiski pavasarī izsludinātajā ārkārtējā situācijā VSAA personām, kurām VID jau bija piešķīris dīkstāves pabalstu, piešķīra tikai papildu atbalsta summu pie šī dīkstāves pabalsta, tam izmantojot VID datus par piešķirto dīkstāves pabalstu un par apgādībā esošām personām.
Ņemot vērā revīzijā konstatēto, Valsts kontrole aicina valdību nepieļaut, ka viena veida atbalsta administrēšana turpmāk tiek sadalīta starp vairākām institūcijām. Ieviešot jaunus atbalsta veidus un nosakot, kurai institūcijai uzdot tos administrēt, primāri būtu jāvērtē, kādi dati būs nepieciešami atbalsta piešķiršanai un kura institūcija atbalstu varēs nodrošināt visproduktīvāk.
Labklājības ministrijai pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā bija jāveic arī trīs jaunas aktivitātes – vecāku pabalsta turpinājuma izmaksa tiem vecākiem, kuriem, beidzoties bērna kopšanas atvaļinājumam, ārkārtējās situācijas dēļ nebija iespējams atgriezties darbā, vienreizējās piemaksas 150 eiro apmērā pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu izmaksa, kā arī bērna kopšanas pabalsta par bērnu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem izmaksa palielinātā apmērā no 42,69 eiro līdz 171 eiro mēnesī. Valsts kontrole revīzijā guva pārliecību, ka visu triju aktivitāšu nodrošināšanai piešķirtais finansējums ir izlietots atbilstoši normatīvajiem aktiem.