Valsts kontrole izteikusi iebildumus par diviem tiesību aktu projektiem saistībā ar turpmāko pieaugušo izglītības organizēšanu - 1) Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024.-2027. gadam1 un 2) Ministru kabineta (MK) noteikumiem par Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenoto pieaugušo izglītības projektu2. Šajos tiesību aktos būtu jāietver arī darbības, lai pēc būtības risinātu Valsts kontroles sistēmiskajā revīzijā par pieaugušo izglītības pārvaldību konstatētās problēmas un, lai ieviestu Valsts kontroles ieteikumus. Turklāt, Valsts kontroles ieskatā, minētais MK noteikumu projekts jāvirza saskaņošanai tikai pēc tam, kad būs apstiprināta Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam, jo tas ir viens no instrumentiem, lai ieviestu Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.
“Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas apstiprināšana un jaunā ES fondu plānošanas perioda sākums ir īstais brīdis un iespēja novērst sistēmiskajā revīzijā konstatētās problēmas pieaugušo izglītībā ne tikai saturiski, bet arī institucionāli. Jau iepriekš vērsām uzmanību, ka līdz šim iesaistītās ministrijas – Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija – nav bijušas motivētas sniegtos ieteikumus ieviest pēc būtības un virzīties uz reālām pārmaiņām. Diemžēl, to atkal apliecina gan sagatavotais Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts, gan MK noteikumu projekts saistībā ar VIAA īstenotajām pieaugušo mācībām. Par abiem tiesību aktu projektiem Valsts kontrole sniegusi iebildumus,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Pirmkārt, tiesību aktu projekti paredz, ka jaunajā ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā pieaugušo mācības turpinās plānot un nodrošināt gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), gan VIAA. Valsts kontrole joprojām uztur viedokli, ka NVA un VIAA gan mācību plānošanā, gan īstenošanā dara vienas un tās pašas lietas, un nav objektīvu šķēršļu šīs funkcijas veikt vienai iestādei. Atkāpjoties no resoriskās pieejas, ka katrai ministrijai ir “savs” fondu projekts, un konsolidējot procesus, personālu un IT resursus, varētu ietaupīt vismaz 3,6 milj. eiro un novērst jau tā pieaugušo izglītībai ierobežoto līdzekļu neproduktīvu izmantošanu. Lai gan Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts paredz stiprināt EM lomu mācību vajadzību pasūtījuma veidošanā – plānots, ka EM noteiks darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstībai nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas, kā arī prasmes un to apjomu, mācību piedāvājumu arvien veidos katra iestāde – NVA un VIAA – atsevišķi, un katra iestāde to iesniegs apstiprināšanai Apvienotajai pieaugušo izglītības koordinācijas komisijai. “Vēršam uzmanību, ka ar jauno projektu VIAA funkcijas vēl vairāk dublēsies ar NVA. Proti, VIAA plāno paplašināt karjeras atbalstu un iestādē nodarbināt arī vairākus karjeras konsultantus, lai gan, tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā, karjeras konsultācijas VIAA projektā turpinās nodrošināt arī NVA, kurai tā ir funkcija saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu,” skaidro M.Āboliņa.
Otrkārt, Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekta sadaļā “Esošā situācija, izaicinājumi” ir izvirzīts mērķis līdz 2027. gadam nodrošināt 50 000 mazkvalificētu personu pārkvalifikāciju. Šobrīd nav skaidrs, kā ir plānots sasniegt šo rezultātu, jo Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts neparedz mērķētus pasākumus mazkvalificētu jeb personu ar zemu izglītību iesaistei pieaugušo izglītībā. Kā vienīgā aktivitāte ir noteikta tikai informatīvas mārketinga kampaņas pieaugušo izglītības popularizēšanai. “Revīzijā, iepazīstoties ar citu valsti praksi, konstatējām, ka par pieaugušo izglītības nozīmi ir jāveicina izpratne visā sabiedrībā, tomēr personu ar zemu izglītību iesaistei pieaugušo izglītībā ir nepieciešama individuāla pieeja. Arī pētījumi apliecina, ka iedzīvotāju ar zemu izglītību iesaistei pieaugušo mācībās būtiska ir individuāla uzrunāšana un pieeja,” skaidro M.Āboliņa.
Treškārt, Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts paredz stiprināt pašvaldību iesaisti pieaugušo izglītībā un līdz 2027. gadam organizēt vismaz sešus mācību un informēšanas pasākumus 43 pašvaldību izglītības koordinatoriem. “Risinājumu, kurā pašvaldības ir VIAA sadarbības partneri iedzīvotāju uzrunāšanā un iesaistē VIAA projektā, revīzijā jau atzinām par neefektīvu,” norāda M.Āboliņa. Proti, lielākajā daļā pašvaldību (37 pašvaldībās jeb 86 %) bija noteikta atbildīgā persona par pieaugušo izglītību. Tomēr lielākoties darbiniekiem šie uzdevumi bija noteikti tikai kā papildu pienākumi un galvenokārt tie bija saistīti ar pašas pašvaldības organizētajām mācībām un dažādiem sabiedrības izglītošanas projektiem, nevis lai veicinātu prioritāro mērķgrupu iesaisti VIAA un NVA projektā. “Salīdzinājumam Igaunijā, kurā iedzīvotāju ar zemu izglītību iesaiste mācībās ir augstāka, iedzīvotāju individuāla uzrunāšana un iesaiste ir nodota nevaldības sektoram, nevis pašvaldībām. Turklāt Igaunijā personu ar zemu izglītību iesaiste mācībās tiek veicināta arī ar citām aktivitātēm, piem., stipendiju piešķiršanu,” norāda M.Āboliņa.
Valsts kontroles vērtējumā, šo risinājumu nemainot pēc būtības, nav sagaidāmas reālas izmaiņas, t.i., ka pašvaldību izglītības koordinatori būs motivēti meklēt risinājumus iedzīvotāju ar zemu izglītību iesaistei, kuru uzrunāšanai ir nepieciešama individuāla pieeja.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas par pieaugušo izglītības organizēšanu Latvijā
Valsts kontrole LM, IZM un EM sniedza deviņus ieteikumus, sagaidot, ka to ieviešanas rezultātā pieaugušo izglītībā pakāpeniski līdz 2027. gadam palielināsies cilvēku ar zemu izglītību iesaiste un tiks pārskatītas un konsolidētas pieaugušo izglītībā iesaistīto iestāžu funkcijas, samazinot administratīvo slogu un nodrošinot publisko resursu lietderīgāku izmantošanu. Piem., saskaņā ar revidentu aplēsēm par 16,3 milj. eiro (izlietotais finansējums mācībām, kurām nebija ietekmes, un revīzijā aplēstais projektu administrēšanas ietaupījums, ja projektus nodrošinātu viena iestāde) vismaz 13 tūkst. cilvēku ar zemu izglītību varētu iegūt profesionālo kvalifikāciju, līdz ar to viena cilvēka ienākumi varētu palielināties vidēji par 52 %, savukārt šo cilvēku ienākumi kopā varētu palielināties vismaz par 57,7 milj. eiro gadā, bet līdz pensijas vecumam – par 1,3 mljrd. eiro.
Ņemot vērā šo jautājumu starpinstitucionālo raksturu, Valsts kontrole aicinājusi revīzijā konstatēto problēmu risināšanā iesaistīties arī Ministru kabinetu un 2023. gadā izveidoto Cilvēkkapitāla attīstības padomi.
1Rīcības plāns "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam" (mk.gov.lv) | Iesniedzējs: EM, 24-TA-273, saskaņošanas termiņš: 20.03.2024.
2“Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti” 4.2.4.2 pasākuma “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īstenošanas noteikumi” (23-TA-1361).
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv