Ņemot vērā valsts drošībai, tostarp Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai un Latvijas militārās industrijas un infrastruktūras attīstībai, noteikto augsto prioritāti, Valsts kontrole cer, ka jau pirmie ieguldījumi jaundibinātajā valsts SIA “Valsts aizsardzības korporācija” primāri tiks novirzīti tās pamatdarbības attīstībā un kapacitātes stiprināšanā, rūpīgi izsverot citu, tai skaitā administratīvo izdevumu, apmēru.
Valsts SIA “Valsts aizsardzības korporācija” darbība tiek finansēta no aizsardzībai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd tās pamatkapitālā ir iemaksāti jau 1,6 milj. eiro, kurus cita starpā plānots izlietot kapitālsabiedrības administratīvo resursu finansēšanai, piemēram, valdes un darbinieku atlasei un nodarbināšanai, biroja administratīvajām izmaksām, komandējumiem, pamatlīdzekļu iegādei u. c.
“Aizsardzības ministrijas 2023. gada pārskata revīzijā vērtējām jautājumu par kapitālsabiedrības izveidošanu, norādot, ka pastāv iespējamie riski finansējuma izlietojumam atbilstoši mērķim. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju nupat norisinājās konkurss par vieglo automašīnu iegādi valsts SIA “Valsts aizsardzības korporācija” vajadzībām, kur viena no automašīnām ir plānota elektriskā. Konkursā piedalījās viens pretendents, un, ja Aizsardzības ministrija atbalstīs, valstij tas kopā izmaksās 180 tūkst. eiro. Šī konkursa norise un rezultāti neliecina, ka kapitālsabiedrības darbība būtu vēsta uz sākotnēji plānoto virzību integrācijai Nacionālo bruņoto spēku apgādes sistēmā. Mēs aicinām Aizsardzības ministriju stiprināt SIA “Valsts aizsardzības korporācija” pārvaldības principus, lai tai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi primāri tiktu izlietoti aizsardzības resora vajadzībām, nodrošinot iekšējo un ārējo drošību, nevis kapitālsabiedrības administrācijas vajadzības, kurām patlaban nebūtu piešķirama prioritāte,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Valsts drošību Ministru kabinets ir atzinis par galveno prioritāti, paredzot būtisku finanšu līdzekļu novirzīšanu aizsardzības izdevumiem. Šajā gadā tie ir plānoti 1,3 mljrd. eiro apmērā, savukārt nākamajos gados finansējums turpinās palielināties, 2027. gadā sasniedzot 1,8 mljrd. eiro. Aizsardzības budžeta pieaugums pats par sevi neraksturo valsts aizsardzības spēju palielināšanos. To ietekmē vairāki faktori, no kuriem viens ir aizsardzības industrijas gatavība nodrošināt bruņotos spēkus ar nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem.
Valsts SIA “Valsts aizsardzības korporācija” dibināšana 2023. gada nogalē bija nozīmīgs pavērsiens aizsardzības un drošības industrijas politikas līdz šim iepriekš neīstenotā jomā – militārās rūpnīcas izveide Latvijā un industriālās bāzes munīcijas ražošanā attīstība. SIA “Valsts aizsardzības korporācija” kapitāldaļas pieder Aizsardzības ministrijai, kas kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir primārais kapitālsabiedrības klients, tai kļūstot par neatņemamu Nacionālo bruņoto spēku apgādes sastāvdaļu. Dibināšanas brīdī kapitālsabiedrība no aizsardzībai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem saņēma 500 tūkst. eiro. Turklāt šogad tās pamatkapitālā iemaksāti vēl 1,1 milj. eiro, par šādu summu samazinot Nacionālo bruņoto spēku vajadzību finansējumu 2024. gadā.
Valsts kontrole, sniedzot atzinumu par rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 23. novembra rīkojumā Nr. 799 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu””, norādīja, ka valsts budžeta līdzekļi SIA “Valsts aizsardzības korporācija” tiek piešķirti situācijā, kad (1) deleģējuma tiesiskās attiecības ir ministrijas un SIA “Valsts aizsardzības korporācija” plānoto darbību sarakstā; (2) SIA “Valsts aizsardzības korporācija” vidējā termiņa darbības stratēģijas 2024.-2027. gadam izstrāde ir tikai plānota; (3) pamatkapitāla palielinājums tiks segts no Aizsardzības ministrijai budžeta apakšprogrammā 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” 2024. gadā piešķirtajiem līdzekļiem.
Ņemot vērā minēto, Valsts kontrole aicināja Aizsardzības ministriju nodrošināt kontroli par piešķirto līdzekļu izlietojuma atbilstību mērķiem un aizsardzības resora vajadzībām.
Infografika "SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšana un pārvaldība"
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Ivo Valdovskis
Valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos
Tālrunis 23282273 | E-pasts ivo.valdovskis@lrvk.gov.lv