Bulgārijas, Horvātijas, Ungārijas, Latvijas un Slovākijas augstāko revīzijas iestāžu sagatavotais sadarbības revīzijas ziņojums par nabadzības mazināšanas pasākumu īstenošanu liecina, ka panākumi, risinot izaicinājumus nabadzības mazināšanā, katrā valstī atšķiras. Plašākam ieskatam aicinām aplūkot sadarbības revīzijas ziņojumu piecu valstu augstākās revīzijas iestāžu tīmekļvietnēs, t.sk. Latvijas Republikas Valsts kontroles vietnē.
Augstākās revīzijas iestādes kā neatkarīgas revīzijas iestādes ir atbildīgas par to, lai visas ieinteresētās puses un sabiedrība kopumā saņemtu informāciju par valdības politikas īstenošanas panākumiem. Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), katra dalībvalsts apņēmās īstenot vienotas Eiropas politikas, kuru efektīva īstenošana ir tieši atkarīga no dalībvalstu ieguldījuma.
Plašāks valstīs izmantoto pieeju salīdzinājums sniedz vērtīgu informāciju par to praktisko lietojumu, ļauj dalīties ar labo praksi un atvieglo jaunu izaicinājumu risināšanu.
Galvenie secinājumi
Starptautiskajā sadarbības revīzijā tika konstatēts, ka valstu stratēģiju īstenošana un koordinācija, un sadarbība starp iesaistītajām institūcijām piecās revīzijā iekļautajās valstīs ir devusi atšķirīgus rezultātus:
- visās valstīs ir izstrādātas stratēģijas, tomēr trijās no piecām valstīm to īstenošana nebija veiksmīga;
- trijās valstīs nabadzībai pakļauto cilvēku skaits samazinājies vairāk, nekā noteikts mērķī;
- trūkumi sadarbības un koordinācijas jomā starp iesaistītajām institūcijām konstatēti divās valstīs, bet uzraudzības un izvērtēšanas pasākumos – trijās valstīs.
Stratēģisko mērķu sasniegšanas efektivitāte katrā valstī bija atšķirīga. Atsevišķos gadījumos tam par cēloni bija nepareiza mērķu noteikšana, nepilnības uzraudzības un vērtēšanas sistēmās un daudzlīmeņu stratēģisko dokumentu izstrādē. Dažos gadījumos stratēģijas tika īstenotas efektīvi, jo stratēģiskajos dokumentos 2020. gadam izvirzītie mērķi tika sasniegti pirms noteiktā termiņa. Revīzijas secinājumi liecina, ka nabadzībai vai sociālajai atstumtībai pakļauto cilvēku īpatsvars samazinājās, taču tas tika konstatēts citās neaizsargātās iedzīvotāju grupās nekā iepriekš.
Aktivitātes nabadzības mazināšanai un nodarbinātības pieaugums veicināja nabadzības mazināšanas pasākumu efektivitāti. Turpmāka nabadzības mazināšana var tikt panākta ar pasākumiem un atbalstu, kas vērsti uz darbavietu saglabāšanu un sloga samazināšanu darba devējiem.
Būtiskākie secinājumi pēc revīzijas Latvijā
- Latvija stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros bija izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam samazināt nabadzības riskam un/vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās pakļauto personu īpatsvaru līdz 21 % jeb novērst nabadzības risku 121 tūkstotim iedzīvotāju. Lai gan šajā laika posmā Latvijai izdevās uzlabot dažus nabadzību vai sociālo atstumtību raksturojošos rādītājus, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvija nav sasniegusi pat vidējo līmeni.
- Apņemšanās īstenot pasākumus, kas ir vērsti uz nabadzības riska mazināšanu, Latvijā bija iekļauta ne tikai nacionālajā reformu programmā stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai, bet arī valsts augstākajos ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentos – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam.
- Nabadzības mazināšana ir koordinējošā politika, kas tiek īstenota ne tikai ar Labklājības ministrijas atbildībā esošajām valsts politikām – bezdarba mazināšanas, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju –, bet arī ar nodokļu, izglītības, veselības, ekonomikas u.c. politikām.
- Revīzijā, veicot visaptverošu iesaistīto institūciju darbības izvērtējumu, Valsts kontrole konstatēja vairākus faktorus, kas negatīvi ietekmē nabadzības riska mazināšanu valstī. Galvenais no tiem – trūkst ietvara, lai koordinētu un savstarpēji saskaņotu visu iesaistīto institūciju rīcību izvirzīto mērķu sasniegšanai. Katra iesaistītā institūcija veic tikai tās atbildībā esošos uzdevumus, bet neviena institūcija tos nevērtē kopsakarā, piemēram, vai tiem ir ietekme uz izvirzīto mērķi nabadzības mazināšanai.
- Visas revīzijā konstatētās nepilnības liecina par nepieciešamību pilnveidot izveidoto sadarbības mehānismu vienotai un koordinētai sociālās iekļaušanas politikas uzraudzībai. Neveicot kompleksus pasākumus nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju vajadzību risināšanai, būtiski uzlabojumi nav gaidāmi.
Vispārīga informācija
Kopīga sadarbības revīzija par nabadzības mazināšanas pasākumu īstenošanu tika veikta stratēģijas “Eiropa 2020” revīzijas tīkla ietvaros. Uz šo iniciatīvu atsaucās Bulgārijas, Horvātijas, Ungārijas, Latvijas un Slovākijas augstākās revīzijas iestādes un veica neatkarīgas paralēlas revīzijas par šo tēmu.
Sadarbības revīzijas ziņojums par nabadzības mazināšanas pasākumu īstenošanu