Valsts nodrošinātais tehnisko palīglīdzekļu “grozs” kopumā ir pietiekams un atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Tomēr tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana iedzīvotājiem nav organizēta tā, lai tos saņemtu savlaicīgi un iespējami tuvu dzīvesvietai, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Problēmas nav pakalpojuma finansējumā, bet tieši pašā procesā. Galvenokārt problēmas attiecas uz Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centru (Vaivaru TPC).
ĪSUMĀ:
- Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana iedzīvotājiem nav organizēta iespējami labākajā veidā, lai tos saņemtu savlaicīgi un iespējami tuvu dzīvesvietai.
- Finansējums pakalpojuma nodrošināšanai ik gadu pieaug, taču rindas nemazinās, jo pakalpojuma piešķiršana un izsniegšana ir neprasmīga un neatbilst mūsdienu darba organizācijai.
- 2023. gada beigās teju 900 iedzīvotāju gaidīja rindās, lai gan nepieciešamie tehniskie palīglīdzekļi noliktavās bija pieejami.
- Pēdējos gados būtiski ir uzlabots tehnisko palīglīdzekļu grozs. Tas kopumā nodrošina iespēju saņemt iedzīvotājiem nepieciešamos palīglīdzekļus, tomēr tie nepārtraukti attīstās, tādēļ šo mehānismu vajadzētu padarīt elastīgāku.
Iedzīvotājiem tiek nodrošināti 266 valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu veidi, un tos ik gadu saņem aptuveni 20 tūkst. iedzīvotāju. Tehniskos palīglīdzekļus nodrošina trīs Labklājības ministrijas līgumorganizācijas:
- Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) – nodrošina 29 tehnisko palīglīdzekļu veidus (tiflotehnika);
- Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) – nodrošina 12 tehnisko palīglīdzekļu veidus (surdotehnika);
- Vaivaru TPC – nodrošina 225 tehnisko palīglīdzekļu veidus, apkalpojot 69 % no visiem to saņēmējiem.
“Tehniskie palīglīdzekļi ir būtisks sociālais pakalpojums, kura finansējums ik gadu pieaug, 2023. gadā sasniedzot 17,1 milj. EUR. Taču publiskajā telpā arvien izskan sūdzības gan par garajām rindām, gan par valsts līdzmaksājuma mehānismu, ja persona palīglīdzekli vēlas iegādāties pati. Revīzijā pārliecinājāmies, ka finansējuma palielināšana vien problēmas nerisina, ja netiek būtiski uzlabota pakalpojuma administrēšana. Procesi ir jāpārskata un, kur vien tas iespējams, jāizmanto informācijas sistēmu iespējas, tā būtiski mazinot manuālo darbu. Atzinīgi novērtējam, ka līdz ar vadības maiņu šī gada maija beigās Vaivaru TPC jau revīzijas laikā uzsāka risināt vairākas revīzijā konstatētās problēmas,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Speciālisti, kuri var sniegt atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, ne visur un ne vienmēr ir pieejami. Lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, ir vajadzīgs ārstniecības personas atzinums. To var sniegt ārstējošais ārsts, t. sk. ģimenes ārsts, kā arī fizikālās rehabilitācijas un medicīnas ārsts, ergoterapeits un fizioterapeits un noteiktiem tehniskajiem palīglīdzekļiem – tehniskais ortopēds un audiologopēds. Gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu vizīti pie šiem speciālistiem dažādās ārstniecības iestādēs būtiski atšķiras – vidēji 103 dienas un var sasniegt pat gadu. Tiflotehnikas un surdotehnikas saņemšanai atzinums jāiesniedz tikai tad, ja šī informācija jau nav LNB un LNS rīcībā. Savukārt Vaivaru TPC nodrošināto tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai atzinums ir jāiesniedz visos gadījumos, tajā skaitā, pieprasot palīglīdzekli atkārtoti, lai nolietoto nomainītu pret jaunu.
Daļai iedzīvotāju tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (piemēram, ja ir nepieciešama protēze vai elektriskais riteņkrēsls) papildus ir jāveic padziļināta funkcionēšanas novērtēšana. To nodrošina tikai Vaivaru TPC un tikai Rīgā. Tāpēc personām no visiem Latvijas reģioniem ir jāmēro ceļš līdz galvaspilsētai, turklāt gaidīšanas laiks uz padziļinātu novērtēšanu ir 93 līdz 183 dienas atkarībā no personai nepieciešamā tehniskā palīglīdzekļa veida.
Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma administrēšana ir arhaiska, neizmanto informācijas sistēmu iespējas. Rindu un noliktavu pārvaldība notiek manuāli, kas ir neizbēgami novecojušās informācijas sistēmas dēļ. Savukārt jaunā IT risinājuma ieviešana, kas sākta 2023. gadā, situāciju neuzlabos, jo pirms projekta uzsākšanas Labklājības ministrija neveica pietiekamu procesu analīzi, bet vienkārši digitalizēja esošo manuālo sistēmu. Tā neļauj uzzināt, vai noliktavā jau ir pieejams nepieciešamais palīglīdzeklis, un rindas tiek izskatītas retāk nekā reizi mēnesī vai pat tikai reizi ceturksnī. Gandrīz 900 gadījumos klienti turpināja gaidīt rindā, lai gan tehniskie palīglīdzekļi bija pieejami noliktavā. Procesu vēl vairāk kavē lēnā saziņa ar klientiem. Tā notiek ar vēstuļu starpniecību, un to sagatavošana var aizņemt vairāk nekā mēnesi. Arī steidzamības kārtība nerisina problēmu, jo klienti gaida līdz rindas manuālai izskatīšanai. Steidzamības kārtībā palīglīdzekļus var saņemt pēc vidēji 71 dienas, bet parastajā kārtībā – pēc 110 dienām.
Arī pēc uzaicinājuma nosūtīšanas tehnisko palīglīdzekļu izsniegšana iedzīvotājiem ir nesamērīgi ilga un apgrūtinoša. Visus tehniskos palīglīdzekļus izsniedz tikai klātienē – klientam vai tā pilnvarotajam pārstāvim ierodoties līgumorganizācijā, tajā skaitā filiālē/nodaļā vai izbraukuma vietā, kas aptver tikai daļu pašvaldību. Visbūtiskāk tas ietekmē tieši Vaivaru TPC klientus, jo uz daļu vietu izbraukumus organizē katru mēnesi, bet uz citām – tikai dažas reizes gadā. Tāpēc no uzaicinājuma saņemt tehnisko palīglīdzekli līdz faktiskai tā saņemšanai bija jāgaida vidēji 57 dienas, bet vairākos gadījumos – pat ilgāk nekā 3 mēneši. Turklāt lielgabarīta tehniskos palīglīdzekļus (funkcionālās gultas, mobilos pacēlājus) iedzīvotāji var saņemt, tikai ierodoties Vaivaru TPC Centrālajā birojā vai filiālē ar savu transportu. Revidentu vērtējumā, situāciju var būtiski uzlabot, vienkāršos un lielgabarīta palīglīdzekļus piegādājot uz dzīvesvietu. Atrisinot piegādi, gaidīšanas laiks samazinātos vidēji par 79 dienām jeb 11 nedēļām. Piegādes izmaksas būtu ap 60 tūkst. EUR gadā. Piebilstams, ka Vaivaru TPC 2023. gadā neizlietoja vismaz 3,14 milj. EUR. Daļu no šī finansējuma Labklājības ministrija pēc tam pārdalīja citu labklājības nozarei aktuālu problēmu risināšanai.
Valsts nodrošinātais tehnisko palīglīdzekļu “grozs” ir atbilstošs, bet nākotnē var nepietiekami elastīgi reaģēt uz pārmaiņām. Valsts nodrošinātais tehnisko palīglīdzekļu “grozs” kopumā ir pietiekams un atbilst iedzīvotāju vajadzībām. To papildina līdzmaksājuma mehānisms, kad persona nepieciešamo tehnisko palīglīdzekli – konkrētu modeli, īpaši aprīkotu, ar paaugstinātu funkcionalitāti – var iegādāties pati, savukārt līgumorganizācija kompensē iegādes izmaksas. Šis mehānisms ir risinājums arī tajos gadījumos, kad personai nepieciešamā tehniskā palīglīdzekļa modelis ir iekļauts tehnisko palīglīdzekļu “grozā”, bet konkrētā brīdī nav pieejams.
Tomēr personu izvēli tehnisko palīglīdzekli iegādāties ar līdzmaksājumu ietekmē valsts kompensācijas apmērs, kas ne visos gadījumos ir pietiekams. Piektajā daļā no revīzijā pārbaudītajiem gadījumiem palīglīdzekļa iegādes izmaksas bija par 51 % lielākas nekā valsts kompensācijas apmērs.
Valsts kontroles ieskatā, ir jāpilnveido valsts kompensācijas noteikšana un, tā kā tehniskie palīglīdzekļi nepārtraukti attīstās, jārod arī risinājums specifisku tehnisko palīglīdzekļu iegādei, ja personai tas objektīvi ir nepieciešams.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā Labklājības ministrijai sniegti seši ieteikumi, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2028. gadā:
(1) uzlabosies ārstniecības personu atzinumu kvalitāte un iedzīvotājiem būs iespēja tos saņemt ērtāk un ātrāk; (2) noliktavā pieejamos tehniskos palīglīdzekļus izsniegs uzreiz, samazināsies rindas un gaidīšanas laiks;
(3) vienkāršos tehniskos palīglīdzekļus varēs saņemt, neierodoties klātienē;
(4) sistemātiski aktualizējot kompensācijas apmērus, būs plašākas iespējas iegādāties tehnisko palīglīdzekli ar līdzmaksājumu;
(5) būs ieviests individuāls mehānisms, lai nodrošinātu iespēju saņemt tehnisko palīglīdzekli gadījumos, kad tas ir objektīvi nepieciešams, bet nav iekļauts standarta “grozā”;
(6) būs nodrošināta racionāla lietoto tehnisko palīglīdzekļu aprite un utilizācija.
Plašāka informācija: revīzijas ziņojums, ieteikumu ieviešanas grafiks, infografika.
Būtiskākie revīzijas skaitļi un fakti apkopoti datu analīzes un vizualizācijas rīka “Power BI” formā.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
T: 23282332 | E: Gunta.Krevica@lrvk.gov.lv