Noslēdzot revīziju “Kā Latvijā tiek pārvaldīta un īstenota LEADER un sabiedrības virzīta vietējā attīstība?”, Valsts kontrole aicina Zemkopības ministriju aktīvāk darboties, lai veicinātu vietējo rīcības grupu kapacitāti. “Ar šīs revīzijas publiskošanu vēlamies arī rosināt iedzīvotājos lielāku interesi par LEADER sniegtajām iespējām. Praksē iedzīvotājiem tas nozīmē apzināt savu vietējo rīcības grupu pārstāvjus un līdzdarboties vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā – noteikt teritorijas vajadzības un prioritātes, īstenot projektus, novērtēt vietējo rīcības grupu darbības rezultātus –, tā praktiski un mērķēti iesaistoties vietējā attīstībā,” aicina Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Eiropas Savienības (ES) pasākuma LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) ideja ir veicināt vietējo kopienu veidošanos un to jēgpilnu un ilgtspējīgu sadarbību un aktivitāti, lai uzlabotu dzīves apstākļus lauku un piekrastes teritorijās.
ĪSUMĀ
- Latvijā LEADER pieeju īsteno 35 vietējās rīcības grupas (VRG), tomēr to sniegums nav vienmērīgs – sniegtās iespējas iedzīvotājiem nav pieejamas līdzvērtīgā apjomā.
- Lai no LEADER pieejas iegūtu pēc iespējas plašāka sabiedrība, Zemkopības ministrijas (ZM) un iesaistīto institūciju lomai LEADER pieejas pārraudzībā jābūt lielākai – gan valsts līmenī veidojot skaidru mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, gan pilnveidojot uzraudzību, novērtēšanu un veicot sistemātisku VRG iesniegto datu analīzi, gan sniedzot metodisku atbalstu VRG un veidojot uz pievienoto vērtību vērstu VRG darbības motivācijas sistēmu.
- LEADER pievienotā vērtība ne tikai lauku ekonomikas attīstība, bet arī – paaugstināts sociālais kapitāls, uzlabota pārvaldība un labāki projektu rezultāti.
LEADER pieejas rezultāti atkarīgi no VRG profesionalitātes
Plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam (projektu īstenošana vēl turpinās) no Eiropas Lauksamniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) LEADER pasākumam Latvijā piešķirti 126 milj. eiro, t. sk. 13,4 milj. eiro VRG darbības nodrošināšanai un iedzīvotāju aktivizēšanai. Jaunajam periodam no 2023. līdz 2027. gadam piešķirtais finansējums no šiem fondiem ir 101 milj. eiro.
Revīzijas laikā Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka dažādu VRG piemērotās pieejas būtiski atšķiras un atšķiras arī sasniegtie rezultāti. Lai pēc iespējas plašāk iesaistītu vietējos iedzīvotājus, viens no būtiskākajiem VRG darbības uzdevumiem ir teritorijas iedzīvotāju aktivizēšana. Atšķirības VRG darbībā ir ievērojamas: laikā no 2016. līdz 2021. gadam ar piešķirto finansējumu VRG noorganizēto dažāda veida informatīvo un izglītojošo pasākumu skaits bija no trīs līdz gandrīz 90.
Lai gan LEADER aktivitātes Latvijā tiek veiktas jau vairāk nekā 20 gadus, pēc Valsts kontroles pasūtījuma veiktās socioloģiskās aptaujas dati liecina, ka ārpus Rīgas tikai 28 % respondenti kaut ko zina vai ir dzirdējuši par pasākumu. “Tāpēc ir būtiski veicināt VRG izpratni un aktivitāti iedzīvotāju iesaistē, vienlaikus stiprinot VRG profesionalitāti, lai jaunajā plānošanas periodā LEADER loma vietējo kopienu attīstībā būtu lielāka,” min I. Vilka.
LEADER projektu piemēri liecina par ļoti dažādiem projektu veidiem un to apjomu. Piem., pēc ES finansējuma mazākā projekta apmērs bija 294 eiro, bet lielākā – 585 tūkst. eiro. Atbalstu saņēmušas gan pašvaldības teritorijas infrastruktūras sakārtošanai un labiekārtošanai, gan uzņēmēji un iedzīvotāji visdažādāko iniciatīvu īstenošanai – žāvēšanas skapis mājražošanai, kafijas grauzdētavas izveide, tērpu iegāde bērnu popgrupai, zobārstniecības prakses izveide u. c. Tomēr nepietiekami izmantotas LEADER iespējas mazāk aktīvo un mazāk aizsargāto grupu sociālā iekļaušanā un inovāciju radīšanā.
Nozares ministrijai jāsniedz lielāks atbalsts VRG
Situācija, kad starp Latvijā izveidoto 35 VRG darbu novērojams tik nevienmērīgs sniegums, izveidojusies vēsturiski, ZM kā pārraugošai institūcijai paļaujoties vienīgi uz VRG vietējo kompetenci un spējām. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, ZM ir jāuzņemas lielāka loma, gan metodiski atbalstot VRG, gan motivējot aktīvāk darboties iedzīvotāju iesaistē un viņu vajadzību apzināšanā.
Revīzijas gaitā Valsts kontrole konstatēja gan tādas VRG, kuru administrācijai nebija paredzēti līdzekļi pat vienai pilnas slodzes darba vietai, gan tādas VRG, kur līdzekļi bija paredzēti vairākām darba vietām. Tik atšķirīgās situācijās VRG nevar veikt salīdzināmu funkciju apjomu.
Jātiecas uz konkrētiem sasniedzamiem rezultātiem un vērtēšanas kritērijiem
Valsts kontroles ieskatā, būtisks ZM uzdevums ir LEADER/SVAA pieejas īstenošanā sasniegto rezultātu analīze. “Jautājums par metodēm, kā vērtēt LEADER pieejas pievienoto vērtību un efektivitāti, ir aktuāls visā Eiropas Savienībā, un pašlaik nav vienas “receptes” vai metodikas. Ministrijai ir pieejamas VRG stratēģijas, pārskati par VRG darbības rezultātiem – informācija, kas ļautu analizēt un atbilstoši pilnveidot LEADER pieejas efektivitāti Latvijā, bet līdz šim ministrija šādu analīzi nav veikusi,” norāda I. Vilka.
Revīzijā konstatēts, ka LEADER/SVVA finansējums lielā apmērā piešķirts pašvaldību īstenotiem projektiem
ELFLA aktivitātē “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” VRG finansējums 55 % apmērā, atsevišķās VRG pat līdz 77 %, piešķirts pašvaldībām sabiedriskā labuma projektiem, tostarp tādiem, kas ietilpst pašvaldības funkcijās. EJZF vēl vairāk – pašvaldībām līdz 2022. gada beigām, ņemot vērā arī uzsāktos projektus, kopumā piešķirti 76 % no kopējā EJZF SVVA finansējuma.
Valsts kontroles ieskatā, finansējuma piešķiršana lielā apmērā pašvaldībām nav uzskatāma par labu praksi un aktualizē jautājumu par LEADER un VRG lomu, būtiskā apmērā administrējot projektus, kuru mērķis ir nodrošināt pašvaldību funkcijas.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Sniedzot astoņus ieteikumus, Valsts kontrole aicina ZM pilnveidot metodisko atbalstu VRG, uzlabot situācijas novērtēšanu – datu apkopošanu, analīzi un to izmantošanu lēmumu pieņemšanā un pamatošanā. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2026. gada vidus.
Valsts kontrole aicina VRG lielākā mērā īstenot aktivitātes sabiedrības informēšanai un iesaistei, kā arī nodrošināt lielāku savas darbības caurskatāmību un atklātību, lai vairotu sabiedrības uzticību.
Jaunajā periodā liels izaicinājums VRG ir arī jauni iedzīvotāju iesaistes veidi. Ņemot vērā LEADER/SVAA sniegtās iespējas Valsts kontrole aicina Zemkopības ministriju sadarboties arī ar VARAM mūsdienu iesaistes instrumentu izmantošanā.
Papildu informācija par LEADER pieeju
- LEADER pieeja, kuras nosaukums, tulkojot no franču valodas, nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai”, Eiropas Savienībā darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Latvijā pieejas īstenošana tika uzsākta 2000. gadā, aprises visas Latvijas mērogā tā ieguva 2007. gadā.
- LEADER/SVVA pieeju pamatā ir septiņi viens otru papildinoši principi, viens no būtiskākajiem – “no apakšas uz augšu”, kas dod iespēju iniciatīvu uzņemties vietējiem iedzīvotājiem.
- VRG galvenie uzdevumi ir nodrošināt stratēģijas īstenošanu vietējai attīstībai, kas ietver stratēģijas izstrādi, aktualizēšanu, novērtēšanu, darbu ar projektu pieteikumiem un vietējās teritorijas aktivizēšanu.
Papildu informācija: (1) Revīzijas ziņojums, (2) ieteikumu ieviešanas grafiks, (3) infografika (PDF, JPG) u. c.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Ivo Valdovskis
Valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos
Tālr.: 29274446 | E-pasts: ivo.valdovskis@lrvk.gov.lv