ĪSUMĀ
-
Piešķirot 4 261 059 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai iegādātos un uzstādītu gaisa kvalitātes mērītājus un nodrošinātu gaisa kvalitātes monitoringu izglītības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs, virsmērķis bija radīt priekšnosacījumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Tas ir tikai daļēji sasniegts.
-
Vidējais ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācijas līmenis izglītības iestādēs liecina par kopumā sliktu gaisa kvalitāti.
-
Iestādēs ir atšķirīga pieeja gaisa kvalitātes monitoringam un atšķirīga izpratne par tā nozīmi gaisa kvalitātes uzlabošanai.
-
IZM nav redzējuma par iegādāto gaisa kvalitātes mērītāju un to datu izmantošanu ilgtermiņā.
Finanšu revīzijā par 2022. gadu Valsts kontrole vērtēja – vai IZM piešķirtie 4 261 059 eiro, lai izglītības iestādēm un sociālās aprūpes centriem nodrošinātu gaisa kvalitātes mērītāju iegādiCO2 līmeņa noteikšanai, izlietoti paredzētajam mērķim un sasniegti plānotie rezultāti. Kopumā secināms, ka līdzekļi ir izmantoti atbilstoši, tomēr plānotie rezultāti ir tikai daļēji sasniegti – Valsts kontroles vērtējumā, IZM nav darījusi pietiekami, lai iegādāto gaisa kvalitātes mērītāju monitoringa iespējas izmantotu maksimāli pilnvērtīgi, kā arī nav plāna iegādāto gaisa kvalitātes mērītāju un to sniegto datu/informācijas izmantošanai ilgtermiņā.
Vidējais CO2 koncentrācijas līmenis izglītības iestādēs liecina par kopumā sliktu gaisa kvalitāti. Proti, lai gan izglītības iestādēs ir uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji, kas ļauj uzraudzīt gaisa kvalitāti, Valsts kontroles analizētie dati par CO2 koncentrācijas līmeni liecina par kopumā sliktu gaisa kvalitāti un attiecīgi – nepietiekami īstenotiem pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai. Piem., 2022. gada novembrī no 173 izlasē iekļauto izglītības iestāžu 206 ēkām tikai sešās (3 %) ēkās vidējais CO2 koncentrācijas līmenis ir atzīstams par labu, 118 (57 %) ēkās par vidēju un 82 (40 %) ēku – par sliktu vai pat ļoti sliktu.
Piešķirot 4 261 059 eiro IZM, lai iegādātos un uzstādītu gaisa kvalitātes mērītājus un nodrošinātu gaisa kvalitātes monitoringu izglītības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs, virsmērķis bija radīt priekšnosacījumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Šim nolūkam publiskā iepirkumā tika izraudzīts pakalpojuma sniedzējs, lai ne vien nodrošinātu ikdienas monitoringu gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanas vietā, bet arī sistēmā centralizēti uzkrātu datus (gaisa kvalitātes rādītāju mērījumus) un visām iestādēm nodrošinātu piekļuvi šiem datiem – lēmumu pieņemšanai un atbilstošai tālākai rīcībai. Proti, tādējādi būtu radīta iespēja veikt sistēmisku un visaptverošu gaisa kvalitātes monitoringu, t. sk. datu analīzi par ilgākiem laika posmiem, piem., ik mēnesi, ik gadu, kā arī veikt datu analīzi par vienu, vairākām vai visām iestādēm. Tas, savukārt, ļautu redzēt kopainu un veikt monitoringa rezultātā iegūto datu analīzē balstītas darbības.
Revīzijā konstatēts, ka diemžēl realitātē tā nenotiek un attiecīgi virsmērķis – radīt priekšnosacījumus gaisa kvalitātes uzlabošanai – nav pilnībā sasniegts. Pirmkārt, lai gan ikdienas monitoringam ir izveidots Publisko datu portāls https://co2.mesh.lv/, kurā gan izglītības iestādes, gan jebkurš interesents var apskatīties gaisa kvalitātes mērījumus izglītības iestādēs, tomēr IZM nav ieviesusi un nav izmantojusi vairākas paredzētās datu uzkrāšanas un datu pārskatīšanas funkcionalitātes Mesh sistēmā. Otrkārt, IZM nav proaktīvi veicinājusi iestādes (kurās uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji) pieteikties Mesh sistēmas lietotājtiesību saņemšanai, kā rezultātā tām arī šobrīd nav izveidota piekļuve vai tās nav reģistrējušās sistēmā, un attiecīgi kopumā neizmanto sistēmas funkcionalitāti.
Iestādēs ir atšķirīga pieeja gaisa kvalitātes monitoringam un atšķirīga izpratne par tā nozīmi gaisa kvalitātes uzlabošanai. Valsts kontroles veiktās 183 izglītības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu aptaujas rezultāti liecina, ka iestādēs nav vienotas pieejas gaisa kvalitātes monitoringam, kā arī nav vienotas izpratnes par monitoringa vajadzību un tā nozīmi gaisa kvalitātes uzlabošanā.
Savukārt Valsts kontroles veiktās pašvaldību aptaujas rezultāti liecina, ka pašvaldības, kas ir 583 (76 %) izglītības iestāžu (kurās uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji) dibinātājas un kas ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu 95 sociālās aprūpes iestādēs, līdz šim nav aktīvi iesaistījušās gaisa kvalitātes monitoringā to izglītības un/vai sociālās aprūpes iestādēs.
Nozares ministrijai nav redzējuma par iegādāto gaisa kvalitātes mērītāju un to datu izmantošanu ilgtermiņā. Gaisa kvalitātes mērījumu dati ļauj katrai iestādei sagatavot uz pierādījumiem balstītus ieteikumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestāžu iekštelpās. Diemžēl pastāv nenoteiktība un IZM nav plāna par iegādāto gaisa kvalitātes mērītāju datu izmantošanu pēc trīs gadiem, kad noslēgsies vienošanās termiņš ar pašreizējo pakalpojuma sniedzēju, un ilgtermiņā kopumā. Proti, atbilstoši pašlaik spēkā esošās vienošanās noteikumiem izglītības iestādēm gaisa kvalitātes mērījumu datus paredzēts nodrošināt Mesh sistēmā līdz 22.12.2024., savukārt Publisko datu portāla https://co2.mesh.lv/ darbības ilgums nav atrunāts.
“Ja ministrija nenoteiks iegādāto gaisa kvalitātes mērītāju un to uzkrāto datu izmantošanas ilgtermiņā mērķi un secīgi veicamās darbības gaisa kvalitātes uzlabošanai, tad pastāv risks, ka gaisa kvalitāte izglītības iestādēs būtiski neuzlabosies, kā arī ir risks, ka gaisa kvalitāte neatbilst Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Savukārt pēc vienošanās ar pašreizējo pakalpojuma nodrošinātāju termiņa beigām zudīs iespēja sagatavot uz pierādījumiem balstītus ieteikumus izglītības iestāžu iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.
Gaisa kvalitātes mērītāju iegādes pamatojums un veiktais iepirkums
- Covid-19 pandēmijas laikā nepietiekama gaisa kvalitāte, ventilēšanas un piespiedu gaisa apmaiņas sistēmu nepietiekamība iestādēs bija viens no iemesliem, kas neļāva atsākt klātienes mācībās. Lai mazinātu Covid-19 seku negatīvo ietekmi uz mācību procesu, IZM piedāvāja risinājumu – iegādāties CO2 gaisa kvalitātes mērītājus valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm.
- Atklātā konkursa rezultātā 23.12.2021. IZM un SIA “Moduls Engineering” noslēdza vienošanos, kurā noteikta kārtība, kādā pašvaldības, izglītības iestādes, sociālās aprūpes iestādes vienojas un slēdz piegādes līgumu par CO2 gaisa kvalitātes mērītāju iegādi un uzstādīšanu.
- Pamatojoties uz šo vienošanos, Ministru kabinets piešķīra IZM 4 336 640 eiro gaisa kvalitātes mērītāju (indikatīvi 14 000) CO2 līmeņa noteikšanai iegādei kopā 765 izglītības iestādēm un sociālās aprūpes iestādēm.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā IZM ir sniegts ieteikums veikt pasākumus, lai nodrošinātu regulāru gaisa kvalitātes monitoringu un secīgas darbības, lai sekmētu gaisa kvalitātes atbilstību normatīvajam regulējumam un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
Papildu informācija
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv