Finansējums Covid-19 krīzes pārvarēšanai izlietots bez būtiskiem pārkāpumiem; trūkumi – atsevišķos gadījumos

Vislielākais krīzes finansējums pērn novirzīts tautsaimniecības atbalstam – lielāks nekā 2020. gadā. Gandrīz četrkārtīgi palielinājies krīzes finansējums iedzīvotāju atbalstam.

ĪSUMĀ

• Arī 2021. gada finanšu revīzijās Valsts kontrole pārbaudīja, kā izlietots Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai papildus piešķirtais finansējums.
• * Pārbaudes veiktas par 1,64 mljrd. eiro – 73% no Ministru kabineta piešķirtajiem 2,25 mljrd. eiro un 85% no faktiski izlietotajiem 1,94 mljrd. eiro.
• Visvairāk līdzekļu saņēma Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija.
• Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros turpinās situācijas izpēte, apkopojot informāciju par atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai vairāku resoru (FM, EM, ZM un KM) programmu ietvaros. Publiskošana plānota š.g. jūlijā.

Finanšu revīzijās par 2021. gada pārskatu sagatavošanas pareizību viens no galvenajiem izvirzītajiem jautājumiem bija izdevumi un atbalsts Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai, ko Valsts kontrole horizontāli vērtēja visos resoros. Piemēram, Finanšu ministrijā pārbaudes veiktas par 731 milj. eiro (no kopumā piešķirtajiem 850 milj. eiro), Labklājības ministrijā – 399 milj. eiro (no 404 milj. eiro), Veselības ministrijā – 365 milj. eiro (no 586 milj. eiro); šie ir resori, kas kopumā saņēmuši vislielāko krīzes finansējumu.

“Turpinot 2020. gada finanšu revīzijās iesākto, Valsts kontrole 2021. gadā ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu pārbaudes veica par 1,64 mljrd. eiro, tā pārbaudot 73% no Ministru kabineta piešķirtajiem 2,25 mljrd. eiro un 85% no faktiski izlietotajiem 1,94 mljrd. eiro. Kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši piešķiršanas mērķim, lai arī atsevišķos gadījumos, īstenojot atbalstu, konstatētas kļūdas un nepilnības,” finanšu revīziju rezultātus kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.  

Valsts kontrole *pārbaudīto krīzes finansējumu vērtēja arī pa atbalsta veidiem, un 2021. gadā novirzīti:

• 54% jeb 877 milj. eiro tautsaimniecības atbalstam (atbalsts par dīkstāvi, ieguldījumi valsts kapitālsabiedrībās, izdevumi nekustamajiem īpašumiem (NĪ), IT risinājumiem u.c.)
• 32% jeb 528 milj. eiro iedzīvotāju atbalstam (vienreizējie pabalsti, piemaksas sabiedriskā sektora darbiniekiem u.c.)
• 14% jeb 235 milj. eiro epidemioloģiskās situācijas risināšanai (Covid-19 testēšanas jaudas palielināšana, vakcīnu, aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegāde u.c.)

Salīdzinājumam 2020. gadā novirzīti[1]:

• 75% jeb 670 milj. eiro tautsaimniecības atbalstam (ieguldījumi valsts kapitālsabiedrībās, NĪ izdevumi, autoceļi, IT risinājumi u.c.)
• 15% jeb 138 milj. eiro iedzīvotāju atbalstam (dīkstāves u.c. pabalsti, piemaksas sabiedriskā sektora darbiniekiem u.c.)
• 10% jeb 85 milj. eiro epidemioloģiskās situācijas risināšanai (aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegāde u.c.)

Konstatētie trūkumi un būtiskākie secinājumi

Veselības ministrija (VM)

• 23,5 milj. eiro gultām, medicīniskajām iekārtām un papildaprīkojumam izlieto atbilstoši mērķim.

“Revīzijā vērtējām situāciju arī saistībā ar celto trauksmi par tā dēvētajām “zelta gultām”. Izlases veidā pārbaudījām 17 slimnīcu, t.sk. divu lielāko klīniskās universitātes slimnīcu, gultu izveides un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādes izmaksas. Guvām pārliecību, ka par līdzekļiem 23,5  milj. eiro apmērā iegādātas Ministru kabineta apstiprinātajos sarakstos norādītās medicīniskās iekārtas un aprīkojums. Svarīgi, ka pašas gultas ir mazāk vērtīgas nekā iekārtas, ar ko tās aprīkotas, īpaši intensīvās terapijas nodaļās, kā arī nepieciešamā aprīkojuma tehniskās prasības atšķiras katrā slimnīcā. Papildus minams, ka gultu izveidei tika izmantoti arī esošie krājumi, piepērkot tikai nepieciešamās komponentes. Tādēļ nav iespējams noteikt gultas vidējo cenu. Kopumā “gultu plāni” ir pat pārpildīti, uz gada beigām nodrošinot 1661 gultu plānoto 1644 gultu vietā,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.  

• Nevienlīdzīga pieeja finansējuma piešķiršanai slimnīcām Rīgā un reģionos.

Papildu finansējums slimnīcām piešķirts pēc atšķirīgiem principiem – Rīgas lielajām slimnīcām, kas ir VM kapitālsabiedrības, finansējums tika ieguldīts pamatkapitālā un līdz ar to bija pieejams pirms iekārtu un aprīkojuma iegādēm, savukārt reģionu slimnīcām, kas ir pašvaldību kapitālsabiedrības, finansējums tika piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tikai pēc iekārtu un aprīkojuma iegādēm. “Teorētiski viss ir pareizi, bet praksē reģionālās slimnīcas ar VM ziņu ir laikus darījušas visu iespējamo, lai celtu savu ārstēšanas kapacitāti, sarakstos apstiprinātās iekārtas un aprīkojums faktiski ir iegādāts, bet līdz pat š.g. 23. martam vairākas reģionu slimnīcas vēl arvien nav saņēmušas paredzēto kompensāciju par atsevišķiem izdevumiem, ko slimnīcas veica par saviem līdzekļiem,” uzsver M.Āboliņa. Viņa arī norāda, ka šis piemērs ilustrē, kā krīzes situācijā sadarbības un koordinētas rīcības trūkuma dēļ pazūd valsts pārvaldes darbības orientācija uz nepieciešamo rezultātu.

Labklājības ministrija (LM)

• Nevienlīdzīgas piemaksas aprūpes personālam sociālās aprūpes centros (SAC)

Revīzijā konstatētas nepilnības, aprēķinot piemaksas personām, kas iesaistītas ar Covid-19 inficētu personu un to kontaktpersonu aprūpē valsts un pašvaldību finansētajos SAC, – līdz 2021. gada oktobrim piemaksas neaprēķināja atbilstoši likumiem un LM izstrādātajām vadlīnijām, kā rezultātā nodarbinātie tās nesaņēma tādā apmērā, kādā bija piešķirts finansējums. Valsts kontrole jau 2021. gada rudenī par to informēja LM, un attiecīgi pēc LM aicinājuma valsts SAC un daļa pārējo sociālo pakalpojumu sniedzēju veica pārrēķinu un kompensēja darbiniekiem neizmaksāto starpību. Piemēram, trīs valsts SAC, kuri piemaksas nebija aprēķinājuši pareizi, darbiniekiem kompensēja neizmaksāto starpību 150 436 eiro apmērā.  

Savukārt lielākajā daļā pašvaldību SAC darbiniekiem piemaksas joprojām aprēķina mazākā apmērā, nekā to paredz likumi un vadlīnijas, kā rezultātā nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme – jo, veicot darba pienākumus ar tādu pašu risku, viņiem piemaksa tika izmaksāta mazākā apmērā nekā valsts SAC un LM līgumorganizācijās nodarbinātajiem.

Pie līdzīgiem secinājumiem Valsts kontrole nonākusi, veicot pārbaudes arī par to, vai 2021. gadā piešķirtais finansējums prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz mēnešalgu palielināšanu valsts SAC nodarbinātajiem, izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim. Proti, mēnešalgas palielinātas tikai tiem darbiniekiem, kuri tieši iesaistīti sociālās aprūpes un rehabilitācijas procesā, kā arī darbiniekiem, kuru mēnešalgas bija jāpalielina saistībā ar izmaiņām valstī noteiktajā minimālajā mēneša darba algā. Savukārt daļai atbalsta un administratīvā personāla, kā arī daļai ārstniecības personāla mēnešalgas nav palielinātas plānotajā apmērā. “Šī ir paradoksāla situācija, jo cilvēkresursu trūkums SAC ir ilgstoša, sistēmiska problēma, arī atalgojuma dēļ, taču pieejamais finansējums situācijas risināšanai apzināti netiek izmantots,” norāda M.Āboliņa.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)

Piemaksu izmaksa par darbu Covid-19 pandēmijas laikā pedagogiem, atbalsta personālam un auklēm par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei (7 060 696 eiro) un individuālo konsultāciju apmaksai (4 087 070 eiro) kopumā atbilst normatīvajiem aktiem.

Starp atsevišķām nepilnībām jāmin atšķirīgas pieejas, piešķirot vienreizējo 300 eiro atbalstu. Lai gan IZM to plānoja, ņemot vērā katram pedagogam individuāli noteikto slodzi, vairākas izglītības iestādes to nav ņēmušas vērā. Kopumā neatbilstoši piešķirtas piemaksas aptuveni 35 355 eiro apmērā. Lai turpmāk nodrošinātu vienotu pieeju, Valsts kontrole aicina skaidrāk noteikt naudas sadalījuma nosacījumus MK rīkojumos un IZM pilnveidot komunikāciju ar finansējuma saņēmējiem.  

Ekonomikas ministrija (EM)

Pandēmijas sākumā atbalstu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai novirzīja tūrisma un eksportējošo nozaru komersantiem, savukārt pēc “otrā viļņa” – tirdzniecības centriem un sporta centriem. Valsts kontroles vērtējumā līdzšinējais atbalsta finansējums izmaksāts pamatoti; atbalsta sniegšana turpinās arī 2022. gadā.

Kopumā izmaksātais finansējums tirdzniecības centriem ir 7 863 548 eiro jeb vien 39% no pieejamajiem 20 milj. eiro . Nozīmīgākais secinājums – sākotnējās aplēses par nepieciešamo finansējumu 2021. gadā vai potenciālo tirdzniecības centru īpašnieku interesi un to spēju kvalificēties atbalstam nav bijušas precīzas. 2021. gadā atbalsts sniegts 20 tirdzniecības centriem, un vidējais atbalsta apmērs vienam tirdzniecības centram – 393 tūkst. eiro.

Attiecībā uz sporta centriem – 2021. gadā atbalsts sniegts 74 sporta centriem, no kopējā pieejamā finansējuma 8 milj. eiro apmērā faktiski izmaksājot 6,4 milj. eiro jeb 80%.

Zemkopības ministrija (ZM). Saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu, seku mazināšanu un novēršanu pērn ZM izlietoja 24,9 milj. eiro. Pārbaudēs secināts, ka finansējums izmaksāts atbilstoši tiesību aktiem, turklāt ministrija ņēmusi vērā 2020. gada revīzijā sniegtos ieteikumus, t.sk. atbalsta likmi noteica atbilstoši situācijai.

Finanšu ministrija (FM). 2021. gadā Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai Valsts ieņēmumu dienests atbalstam izmaksāja 681,7 milj. eiro, t.sk. 513,1 milj. eiro – uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, 135,9 milj. eiro – par dīkstāvi un 32,7 milj. – algu subsīdijai. Nav konstatētas būtiskas neatbilstības pamatojumā par pieprasītā finansējuma apjomu un atbalsta piešķiršanā, bet attiecībā uz atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai izceļami divi fakti. Pirmkārt, laikā, kad šo atbalstu varēja saņemt visu nozaru uzņēmumi, pastāv risks, ka atbalstu saņēma arī tādi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums nebija tieši saistīts ar Covid-19 izplatību valstī. Otrkārt, atsevišķos gadījumos netika piemērota konsekventa pieeja uzņēmumu vērtēšanas procesā – nosakot uzņēmuma saistīto personu loku un veicot “grūtībās nonākuša uzņēmuma” statusa pārbaudi, bet šīs Valsts kontroles konstatētās nepilnības neietekmē lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

Kopumā finanšu revīzijās par 2021. gada pārskatu sagatavošanas pareizību atsevišķos gadījumos dažādos resoros konstatēts, ka Covid-19 krīzes finansējums neatbilstoši novirzīts ar krīzes pārvarēšanu nesaistītiem mērķiem vai – ka ir iespēja pārskatīt faktiski nepieciešamā finansējuma apmēru. Revīziju darba rezultātā revidējamās vienības izdevumus pārskatīja un tos atmaksāja valsts budžetā.

Finanšu revīziju rezultātā Valsts kontrole revidējamām vienībām ir sniegusi 56 ieteikumus, no kuriem 18 ieteikumi ir saistīti ar izdevumiem un atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Finanšu revīziju rezultāti ir nosūtīti Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam.

Jāmin, ka saimnieciskā gada pārskata (SGP) revīzijas ietvaros Valsts kontrole turpina situācijas izpēti, apkopojot informāciju par atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ko sniedza FM, EM, ZM un KM programmu ietvaros. Publiskošana plānota š.g. jūlijā.

Papildu informācija, t.sk. kopsavilkums par Covid-19 piešķīrumu pārbaudēm, ieteikumi revidējamām vienībām, pavadvēstule finanšu ministram aplūkojami ŠEIT.

Preses konferences prezentācija

Preses konferences ieraksts 

Plašākai informācijai

Signe Znotiņa-Znota

Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja

T. 67017671 | M. 26440185 | E. signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv