ĪSUMĀ
- Atšķirīgais disciplināratbildības regulējums valsts civildienesta ierēdņiem (25 % no tiešajā valsts pārvaldē nodarbinātajiem) un pārējiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem nenodrošina vienotu disciplināratbildības izvērtēšanu un piemērošanu.
- Darba likumā paredzētais disciplināratbildības regulējums valsts pārvaldē nodarbināto darbinieku atbildības vērtēšanai nav efektīvs un pats par sevi var būt šķērslis atbildības piemērošanai. Normatīvie akti arī neparedz kārtību iestāžu vadītāju disciplināratbildības izvērtēšanai.
- Iestādes lielākoties izvērtē nodarbināto pieļautos disciplinārpārkāpumus, taču revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad ES struktūrfondu līdzfinansētos projektos pieļautas neatbilstības, ko nācies finansēt no valsts budžeta, taču nodarbināto atbildība par pieļautajiem pārkāpumiem nav izvērtēta.
- Civiltiesiskās atbildības piemērošanas prakse vēl tiek veidota. Pārsvarā valsts pārvaldē nodarbinātie atlīdzina tos zaudējumus, kas neizriet no privātpersonu prasījumiem (sabojāta manta, nepareizi izmaksātas kompensācijas u. tml.). Revidējamā periodā (2020–2022) nav konstatēts neviens gadījums, kad valsts pārvaldē nodarbinātie būtu atlīdzinājuši zaudējumus, kas valstij radīti saistībā ar privātpersonu prasījumiem pret valsti, lai gan zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi tiek vērtēti.
- Ņemot vērā zaudējumu piedziņas lietu sarežģītību un ilgos lietu izskatīšanas procesus, zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu noilguma termiņi (divi un četri gadi) var būt nepietiekami civiltiesiskās atbildības piemērošanai.
Kopumā ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildības un civiltiesiskās atbildības izvērtēšanai. Tiesa, disciplināratbildības izvērtēšanas un piemērošanas nosacījumi ir atkarīgi no nodarbinātības tiesisko attiecību veida un tiesiskais regulējums atbildības izvērtēšanai ir sadrumstalots – ne vienmēr var savlaicīgi un pilnīgi noskaidrot pārkāpuma apstākļus un pieņemt lēmumus, lai sekmētu valsts pārvaldes darbinieku atbildību un noteiktu, kas jādara, lai pilnveidotu iekšējās kontroles vidi. Praksē nošķīrums starp ierēdņa un darbinieka amatu statusu ne vienmēr atbilst normatīvajam regulējumam, un robežas starp šīm amata vietām un nodarbinātības veidiem ir izplūdušas. Tie ir būtiskākie secinājumi revīzijā, kurā Valsts kontrole vērtēja, vai ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē strādājošo atbildības izvērtēšanai un atbildīgi paveiktam darbam.
“Uzticēšanās valsts pārvaldei ir saistīta ar iedzīvotāju priekšstatiem par valsts pārvaldē nodarbināto spēju uzņemties atbildību, izvērtēt un atzīt kļūdas, ja tādas ir pieļautas, kā arī ar priekšstatiem par individuālo atbildību par darba kvalitāti, pieņemto lēmumu un rīcības atbilstību normatīviem un sabiedrības interesēm. Tādēļ svarīgi, lai situācijās, kad konstatē pārkāpumus valsts pārvaldē nodarbināto rīcībā, iestāde rīkotos konsekventi: pārkāpumus vispusīgi un objektīvi izvērtētu, pieņemtu taisnīgu lēmumu, noteiktu samērīgu sodu un pēc vajadzības pilnveidotu iestādes iekšējās kontroles vidi,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.
Revidentu uzmanības fokusā bija disciplināratbildības un civiltiesiskās atbildības tiesiskais regulējums un tā piemērošana tiešajā valsts pārvaldē, tomēr revīzijā veiktā plašā regulējuma analīze vienlīdz attiecas arī uz pašvaldībām, citām atvasinātām publiskām personām un pastarpinātās pārvaldes iestādēm.
DISCIPLINĀRATBILDĪBAS VĒRTĒŠANA
Vislielākās atšķirības atbildības izvērtēšanas tiesiskajā regulējumā ir starp valsts civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem. 2022. gadā valsts tiešajā pārvaldē bija ~ 46,2 tūkst. nodarbināto, no kuriem ierēdņi – 11,2 tūkst. jeb 25 %. Darbinieku un ierēdņu amata darba apraksti ir līdzīgi, un ne vienmēr var noteikt skaidras robežas. Revīzijā konstatēts, ka darbinieka statusu nosaka arī amatiem, kas pēc būtības ir ierēdņu amati un uz kuriem attiecināms ierēdņiem paredzētais regulējums.
Lai arī lielākā daļa valsts pārvaldē strādājošo ir darba tiesiskajās attiecībās, disciplināratbildības regulējums nav efektīvs. Darba likumā noteiktais viena mēneša termiņš disciplināratbildības izvērtēšanai var būt nepietiekams kvalitatīvai lietas izmeklēšanai un soda piemērošanai, īpaši sarežģītās un apjomīgās lietās, kas saistītas ar publiskas personas finanšu līdzekļu izlietojumu vai rīcību ar mantu. Lai arī šī situācija ilgstoši ir zināma, trūkumi joprojām nav novērsti un tiesiskais regulējums nav pilnveidots. Tāpat arī atstādināšanas, disciplinārsodu veidu un arodbiedrību regulējums attiecībā uz darba tiesiskās attiecībās esošiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem nesekmē vispusīgu atbildības izvērtēšanu un pienācīgu atbildības piemērošanu par pieļautiem disciplinārpārkāpumiem. “Disciplināratbildības izvērtēšanai nevajadzētu būt sacensībai ar laiku, lai viena mēneša laikā izvērtētu visus ar pārkāpumu saistītos apstākļus un piemērotu sodu, vai radošu risinājumu meklējumiem, lai nobalansētu uz regulējuma ievērošanas robežas nolūkā nepieļaut lielāku kaitējumu valsts pārvaldei vai lai neapdraudētu atbildības piemērošanas iespējas,” uzsver K. Jaunzeme.
Kopumā iestādes izvērtē disciplinārpārkāpumus, bet – ne visos gadījumos. Revīzijā konstatēts, ka iestādes vērtē pieļautos disciplinārpārkāpumus – revidējamā periodā (2020–2022) 167 tiešās valsts pārvaldes iestādēs vērtēti 4564 disciplinārpārkāpumu gadījumi un 3954 lietās piemēroti disciplinārsodi. Vienlaikus revīzijā konstatēts, ka atbildība nav vērtēta visos tajos gadījumos, kad bijušas neatbilstības ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos, kā rezultātā radīti papildu izdevumi valsts budžetam. No 33 revīzijas izlasē iekļautajiem neatbilstību gadījumiem 17 gadījumos neatbilstību iemesli un atbildīgo rīcība nav vērtēta. Valsts kontrole uzsver, ka ir būtiski izvērtēt neatbilstoši veikto izdevumu un pārkāpumu gadījumus, lai ne tikai vērtētu atbildību, bet arī identificētu un novērstu trūkumus iekšējās kontroles vidē un nepieļautu līdzīgus pārkāpumus nākotnē.
Normatīvajos aktos nav noteikta kārtība iestāžu vadītāju disciplināratbildības vērtēšanai. Pašlaik nav regulējuma un skaidru algoritmu, lai vērtētu atbildību situācijās, kad objektīva disciplināratbildības izvērtēšana iestādē nav iespējama – proti, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tajā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes, vai virkne šādas iestādes nodarbināto, ieskaitot iestādes vadības amatpersonas. Šādos gadījumos nepieciešami ad hoc risinājumi, disciplināratbildības izvērtēšanu “izceļot” ārpus iestādes un to uzticot neatkarīgai izvērtēšanas komisijai. Neskaidrība par rīcību šādās situācijās un skaidru algoritmu neesamība rada riskus, ka atbildība vispār netiks izvērtēta vai tās izvērtēšana nebūs objektīva. Regulējuma nepieciešamību spilgti apliecināja Nacionālo bruņoto spēku pārtikas loģistikas iepirkuma plānošanā un īstenošanā iesaistīto atbildības izvērtēšana.
CIVILTIESISKĀS ATBILDĪBAS VĒRTĒŠANA
Attiecībā uz civiltiesiskās atbildības piemērošanu konstatēts, ka tiek atlīdzināti tie zaudējumi, kas neizriet no privātpersonu prasījumiem (piem., sabojāta manta, nepareizi izmaksātas kompensācijas), taču revidējamā periodā (2020–2022) nav konstatēts neviens gadījums, kad valsts pārvaldē nodarbinātais būtu atlīdzinājis zaudējumus, kas privātpersonai nodarīti valsts pārvaldes iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskas rīcības dēļ, kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Kopumā nodarbināto atbildības izvērtēšanas ietvaros civiltiesiskā atbildība izvērtēta, bet nav konstatēti priekšnoteikumi tās piemērošanai, līdz ar to nav bijis pamata amatpersonām prasīt atlīdzināt zaudējumus. Saskaņā ar Latvijas tiesu un lēmējiestāžu nolēmumiem pēdējo trīs gadu laikā valsts kopumā izmaksājusi 2,92 milj. eiro kompensācijas fiziskām un juridiskām personām, no kuriem 2 milj. eiro izmaksāti vienai ārvalstu juridiskai personai, pamatojoties uz starptautiskas šķīrējtiesas nolēmumu.
Savukārt civiltiesiskā atbildība par iestādei nodarītajiem zaudējumiem, kas neizriet no privātpersonas prasījuma, tiek izvērtēta un nodarbinātie zaudējumus atlīdzina labprātīgi vai tos no viņiem piedzen regresa kārtībā. Konstatēts, ka 167 valsts pārvaldes iestādēs (no kurām revīzijā pieprasīta informācija) tajās nodarbināto prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ 574 gadījumos valstij radīti 261 672 eiro zaudējumi. Nodarbinātie zaudējumus ir atlīdzinājuši.
Pašlaik Latvijā neviena institūcija neapkopo informāciju par valsts izmaksātajām kompensācijām. Iestādes, kas ir izmaksājušas kompensācijas, tās uzrāda savos gada un ceturkšņa pārskatos, kas nav ērti un viegli pieejami plašākai sabiedrībai. Tāpat neviens neapkopo informāciju par konstatēto civiltiesiskās atbildības izvērtēšanas gadījumos, kas ļautu analizēt valsts pārvaldē nodarbināto civiltiesiskās atbildības piemērošanu, identificēt piemērošanas vai normatīvā regulējuma problemātiku un labo praksi. “Tā kā civiltiesiskās atbildības izvērtēšana ir juridiski sarežģīts uzdevums, kas prasa daudz resursu, svarīgi apkopot un analizēt piemērošanas praksi, identificējot gan trūkumus, gan labos piemērus,” norāda K. Jaunzeme.
Arī Valsts kontrole turpina veidot civiltiesiskās atbildības piemērošanas praksi attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies revīzijās konstatētas nelikumīgas rīcības dēļ un kurus Valsts kontrolei ir tiesības piedzīt par pārkāpumiem, kas konstatēti revīzijās, kuras uzsāktas pēc 01.08.2019. Līdz šim Valsts kontroles padome ir ierosinājusi 19 lietas, lai uzsāktu revīzijās konstatēto nelikumīgu rīcību rezultātā nodarīto 199 633 eiro zaudējumu atlīdzināšanu. Trīs uzsākto procesu gaitā valsts budžetā ir atgūti 66 280 eiro, revidējamām vienībām nodrošinot līdzekļu atgūšanu; 14 lietās atbildības izvērtēšanu zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma noskaidrošanai un zaudējumu atgūšanai veic revidējamās vienības vai to augstākas iestādes; divās lietās zaudējumu atgūšana norisinās kriminālprocesā un civilprocesā. Tāpat arī 14 gadījumos valsts un pašvaldību budžetos ir atlīdzināti Valsts kontroles revīzijās konstatētie nelikumīgas rīcības rezultātā radītie zaudējumi 16 500 eiro apmērā bez zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas.
Patlaban normatīvajā regulējumā paredzētie divu un četru gadu noilguma termiņi var būt nepietiekami civiltiesiskās atbildības piemērošanai un zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu celšanai, ja tiesā izskata strīdu par disciplinārsoda piemērošanu, kā arī gadījumos, ja atbildību vērtē kriminālprocesā.
Attiecībā uz civiltiesiskās atbildības regulējumu revidenti konstatējuši trūkumus un snieguši priekšlikumus regulējuma pilnveidošanai, t. sk. (1) attiecībā uz prasījumu celšanas termiņiem, lai tie būtu pietiekami atbildības izvērtēšanai, (2) minimālā sliekšņa noteikšanu prasību celšanai, lai efektīvi rīkotos ar valsts resursiem, un (3) atšķirību izvērtēšanu un novēršanu attiecībā uz prokuroru un izmeklētāju civiltiesisko atbildību, jo viņi veic līdzīgas izmeklēšanas funkcijas.
ATBILDĪBA PAR JOMU
Valsts pārvaldē nodarbināto atbildīgas rīcības sekmēšana, atbildības izvērtēšanas sistēmas izveide un pilnveide ir Valsts kancelejas kompetencē. Tomēr revīzijā konstatēts, ka Valsts kanceleja neveic pietiekamus pasākumus šīs kompetences īstenošanā. Lai gan jau vairāk nekā pirms 10 gadiem ir identificēti trūkumi normatīvajā regulējumā attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildību, tie aizvien nav novērsti. Tāpat arī spēkā esošajos plānošanas dokumentos nav izvirzīti mērķi un uzdevumi saistībā ar valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildības sistēmas pilnveidi.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā sniegti pieci ieteikumi Valsts kancelejai un trīs priekšlikumi Ministru kabinetam. Ar Valsts kanceleju saskaņotais termiņš ieteikumu ieviešanai ir 2027. gada janvāris.
Plašāka informācija:
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēja 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv