Valsts kontrole ir nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā vērš uzmanību uz revīzijās sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem vai citiem konstatējumiem un atziņām, kas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.
“Sadalot valsts “maciņu”, ik gadu tiek secināts, ka naudas visām vajadzībām nepietiek. Ieviešot Valsts kontroles sniegtos ieteikumus atsevišķās nozarēs, varētu panākt izmaksu samazinājumu vai ieņēmumu palielinājumu un ieguvumus valsts, pašvaldības vai konkrētu sabiedrības grupu līmenī. Šo ieguvumu apmērs ir sākot no dažiem desmitiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Esam apkopojuši un nosūtījuši Saeimai informāciju par Valsts kontroles sniegtajiem, bet vēl neieviestajiem ieteikumiem, kas varētu pozitīvi ietekmēt valsts budžetu. Valsts kontrole sagaida, ka šī informācija būs noderīga Saeimas deputātiem, strādājot pie 2025. gada budžeta likuma,” norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Valsts kontrolei ir svarīgi, lai sniegtie ieteikumi netiktu uztverti tikai kā veicamo darbību saraksts ar termiņiem, savukārt to ieviešanas uzraudzības process – tikai formāla sarakste starp Valsts kontroli un revidējamo vienību. Katras ieteikumos ietvertās darbības mērķis ir rosināt vai nodrošināt konkrētas pārmaiņas un uzlabojumus, tādējādi veicinot sabiedrības labklājību. Ieteikumu ieviešanas rezultātā tiek sagaidīta pozitīva un konstatējama ietekme.
Piemēram, veicot revīziju par pieaugušo izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām, secināts, ka pieaugušo izglītības pārvaldības modelis nav izveidots produktīvi un nav objektīvu šķēršļu, lai pieaugušo mācības nevarētu realizēt tikai viena iestāde – Nodarbinātības valsts aģentūra vai Valsts izglītības attīstības aģentūra. Ja mācības pieaugušajiem nodrošinātu tikai viena iestāde, saskaņā ar revidentu aplēsēm administrēšanas un pakalpojumu izmaksas būtu vismaz par 3,6 milj. eiro mazākas. Ar šo finansējumu vismaz trīs tūkstošiem cilvēku varētu nodrošināt mācības, kurās tiek iegūta profesionālā kvalifikācija.
Vai cits piemērs, kur Valsts kontrole arī saskata vienkārši īstenojamu iespēju ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, ir atteikties no piemaksu piešķiršanas Ministru kabineta loceklim, aizvietojot prombūtnē esošu Ministra kabineta locekli. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Ministru kabineta loceklis saņem piemaksu 30 % apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu Ministru kabineta locekli, kā arī aizvieto Ministru kabineta locekli, kurš beidzis pildīt savus pienākumus, pirms cita persona apstiprināta attiecīgā Ministru kabineta locekļa amatā. 2023. gadā aprēķinātās piemaksas ir 61 568 eiro, kopā ar darba devēja sociālajām iemaksām – 76 092 eiro.
Visu pabeigto revīziju rezultāti tiek publiskoti Valsts kontroles tīmekļvietnes sadaļā “Noslēgtās revīzijas”. Savukārt Ieteikumu platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās vēl atlicis kaut viens neieviests ieteikums.
Plašāka informācija – Valsts kontroles vēstule Saeimai.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālrunis 23282332 | E-pasts Gunta.Krevica@lrvk.gov.lv