Līdzīgi kā citviet pasaulē, Latvijai ir daudz izaicinājumu, lai mākslīgais intelekts (MI) kļūtu par tehnoloģiju, kas ikdienā palīdz efektivizēt valsts pārvaldes darbu. Tādēļ ir svarīgi ielikt stabilus pamatus mērķtiecīgai, vienotai, koordinētai, drošai un sabiedrības interesēm atbilstošai MI izmantošanai tieši tajās jomās, kur tas var sniegt lielāko pienesumu. Lai iegūtu skaidrāku priekšstatu, saskatītu iespējas un izgaismotu izaicinājumus, Valsts kontrole veikusi situācijas izpēti par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē.
ĪSUMĀ
- 17 % valsts pārvaldes iestāžu jau izmanto MI risinājumus, 22 % plāno tos ieviest, savukārt 55 % iestāžu nav skaidra plāna MI izmantošanai.
- Izgaismotas vairākas problēmas, to skaitā: 1) Latvijā trūkst vienotas stratēģijas MI attīstībai un drošai izmantošanai valsts pārvaldē, 2) starptautiskajos novērtējumos, kas mēra attīstību MI jomā, iegūstam zemākas vietas nekā Lietuva un Igaunija, 3) nav izveidots mehānisms MI risinājumu izmaksu un rezultātu uzskaitei un uzraudzībai.
- Pozitīvi, ka valsts pārvaldē jau ir pieejami digitālie pakalpojumi un atvērtie dati – tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai varētu ieviest MI risinājumus.
“Valsts kontroles ieskatā, būtiski izstrādāt vienotu MI attīstības stratēģiju valsts pārvaldē, noteikt skaidru atbildību par MI ieviešanas koordināciju, izveidot kopīgu pieeju MI risku pārvaldībai un drošai izmantošanai, kā arī nodrošināt ieguldījumu un rezultātu uzskaiti, kas būtu caurskatāma. Tomēr tikpat svarīga loma MI ieviešanā un attīstībā valsts pārvaldē ir arī katrai valsts pārvaldes iestādei, kas MI tehnoloģijas var izmantot ikdienas darbā un pakalpojumu sniegšanā,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Valsts kontroles veiktā situācijas izpēte liecina, ka MI risinājumi jau ienāk valsts pārvaldes darbā. Aptaujā, kurā piedalījās 83 valsts pārvaldes iestādes, 17 % iestāžu norādīja, ka aktīvi izmanto MI risinājumus, savukārt vēl 22 % plāno tos tuvākajā laikā ieviest. Izmantotie risinājumi ietver dokumentu tulkošanu, informācijas meklēšanu, datu analīzi un klientu apkalpošanas atbalstu, tostarp virtuālos asistentus.
Iestādes sagaida, ka MI palīdzēs samazināt pakalpojumu sniegšanas laiku un uzlabos kvalitāti. 41 % iestāžu, kas jau izmanto MI risinājumus, ir konstatējušas produktivitātes pieaugumu. Lai gan MI aktualitāte ievērojami pieauga 2022. gada nogalē, jau 18 % iestāžu ir veikušas izvērtējumu par MI izmantošanas iespējām un 28 % plāno iekļaut MI mērķus un prioritātes savos stratēģiskajos dokumentos.
Situācijas izpētes rezultāti liecina, ka valsts pārvaldē trūkst vienotas MI attīstības stratēģijas un vienotas izpratnes par terminoloģiju. Analizējot nozares, secināts, ka tikai dažās ir iezīmēta ir iezīmēta MI attīstīšana. Tomēr bez skaidras stratēģijas un koordinācijas palielinās risks ne tikai neizmantot tehnoloģiju potenciālu, bet arī risks par drošības un ētikas jautājumu neievērošanu.
Datu pieejamība un kvalitāte ir būtisks priekšnoteikums MI attīstībai. Latvijā normatīvajā regulējumā ir noteikti vispārīgi principi un noteikumi datu izplatīšanai un apmaiņai, bet trūkst konkrētas valsts datu stratēģijas, pie kuras izstrādes šobrīd strādā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu, valstij ir jānodrošina pieejamība kvalitatīviem datiem, jāveicina datu atkārtota izmantošana un starpiestāžu datu apmaiņa, kā arī jāattīsta vide un infrastruktūra, kas ļautu apstrādāt lielus datu apjomus drošā un uzticamā veidā.
Latvijā trūkst augsti kvalificētu MI speciālistu. Tāpēc, lai sekmētu tehnoloģiju ieviešanu valsts pārvaldē, mērķtiecīgi jāattīsta digitālās prasmes, jāveido sadarbība ar augstskolām un pētniecības institūcijām, kā arī jāstiprina mācību programmas valsts sektorā.
Lai gan paredzams, ka tuvākajos gados MI attīstībai valsts sektorā tiks veikti ievērojami ieguldījumi, šobrīd nav izveidots skaidrs mehānisms, kas ļautu sekot līdzi ieguldījumiem un to rezultātiem tieši MI risinājumu jomā. Ieguldījumu uzskaite ļautu ne tikai izvērtēt ieguldījumu atdevi, bet arī to, vai pēc MI risinājumu ieviešanas faktiski pieaugusi iestāžu efektivitāte un produktivitāte.
“Mēs ļoti ceram, ka šī situācijas izpēte palīdzēs MI turpmākai attīstībai, tostarp atbildīgajām institūcijām, kurām jāplāno un jālemj par uzlabojumiem, – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un nodibinājumam “Mākslīgā intelekta centrs”. Vienlīdz svarīgi ir starp iestādēm uzturēt dzīvu komunikāciju, kur dalīties ar pieredzi – labo un ne tik labo. Ar šādu domu šodien, 8. maijā, arī organizējam iedvesmas pasākumu par MI risinājumiem publiskajā pārvaldē,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Par situācijas izpēti
Situācijas izpēte ir īsā laikā veikta faktu apkopošana par aktuāliem jautājumiem, neizdarot secinājumus un nesniedzot ieteikumus. Šīs situācijas izpētes mērķis ir apkopot informāciju par šī brīža MI risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē. Savukārt 2025. gada nogalē plānots publiskot salīdzinošu izpētes materiālu par MI attīstību Izraēlas, Igaunijas, Francijas, Itālijas, Lietuvas, Ziemeļmaķedonijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Šveices valsts pārvaldē.
2024. gadā Eiropas Savienībā tika pieņemts pirmais tiesiskais regulējums MI jomā – Eiropas Savienības MI akts. Savukārt Latvijā nesen pieņemts Mākslīgā intelekta centra likums un valdībā izskatīts informatīvais ziņojums par ES MI akta prasību ieviešanu. Šajā kontekstā Valsts kontroles situācijas izpēte sniedz aktuālu ieskatu valsts pārvaldes gatavībā un progresā MI jomā, identificējot gan sasniegumus, gan trūkumus un riskus, lai vairotu mērķtiecīgu rīcību MI politikas veidošanā.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Informāciju sagatavoja
Aivis Majors
Sabiedrisko attiecību speciālists digitālā satura izstrādē
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: 23282332 | E-pasts: Gunta.Krevica@lrvk.gov.lv