ĪSUMĀ
-
82 % jeb 696 208 eiro no pērn Veselības ministrijai prioritārā pasākuma ietvaros piešķirtajiem papildu 846 682 eiro, kas paredzēti veselības aprūpes pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, pārdalīti citiem pakalpojumiem.
-
Valstī kopumā kritiski trūkst dažādu atbalsta pakalpojumu bērniem un ģimenēm; Latvijas reģionos – ļoti ierobežotas iespējas saņemt pakalpojumus.
Finanšu revīzijā par 2022. gadu Valsts kontrole secinājusi, ka pērn ar Veselības ministrijai (VM) prioritārā pasākuma ietvaros piešķirto papildu 846 682 eiro finansējumu, lai nodrošinātu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST), plānotie rezultāti nav sasniegti. Proti, 82 % jeb 696 208 eiro no piešķirtā finansējuma pārdalīti citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, pakalpojumus bērniem ar AST nodrošinot būtiski mazākā apjomā, nekā plānots, turklāt ārpus Rīgas to pieejamība bija ļoti ierobežota.
Revidentu ieskatā, izvirzot sasniedzamos rezultatīvos rādītājus un pieprasot finansējumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai bērniem ar AST, VM nav pietiekami izvērtējusi, vai izvirzītos rādītājus faktiski ir iespējams sasniegt. “Mūsdienās sabiedrībā arvien atklātāk un vairāk runā par AST. Agrīna AST atpazīšana, ārstēšana un rehabilitācija ir iespēja mazināt šo traucējumu izpausmes, sekmēt bērna attīstību un uzlabot viņa funkcionēšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Diemžēl šī situācija uzskatāmi demonstrē, ka pakalpojumu trūkuma iemesls ne vienmēr ir finansējums – tas pats par sevi problēmu nerisina, svarīgi ir to izlietot konkrētajam mērķim, tādēļ ministrijai jau laikus jāiesaistās, lai virzība notiktu un šo mērķi sasniegtu plānotajā termiņā,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Jāuzsver, ka valstī kopumā kritiski trūkst dažādu atbalsta pakalpojumu bērniem un ģimenēm. Piemēram, revīzijā “”Problēmbērni” – pieaugušo neizdarību spogulis” konstatēts, ka bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanās risku un to ģimenēm nav pieejami pietiekami pakalpojumi ne pirms bērnam uzvedības problēmas ir attīstījušās, ne arī tad, kad uzvedības problēmas jau ir radušās, turklāt kompleksi pakalpojumi pieejami tikai Rīgā. Valsts kontroles revidentu apkopotie dati par pakalpojumu (ne)pieejamību visās Latvijas pašvaldībās: https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/problemberni-powerbi.
Papildus jāatzīmē, ka Valsts kontrole finanšu revīzijās gadu no gada pastāvīgi konstatē situācijas, kad gada laikā daļu piešķirtā, bet neizlietotā finansējuma pārdala citiem pasākumiem. “Šāda rīcība nav orientēta uz to, lai sasniegtu budžeta plānošanas laikā izvirzītos mērķus, bet gan kalpo kā “instruments”, lai nozarē kopumā palielinātu pieejamo finansējumu. Šo vērtējam kritiski, īpaši, ja problēmas, ko sākotnēji apņemas risināt prioritāro pasākumu ietvaros, ir ilgstoši nerisinātas un sabiedrībā nozīmīgas,” skaidro M. Āboliņa.
Prioritārā pasākuma ietvaros finansējums bija paredzēts, lai nodrošinātu gan valsts apmaksātus pakalpojumus bērniem ar AST – diagnostiku un psihosociālo rehabilitāciju –, gan klīniski metodisko vadību. Tomēr 2022. gadā:
- AST diagnostikas pakalpojumi bērniem ir nodrošināti 385 unikālajiem pacientiem jeb 47 % no plānotā, turklāt 86 % pakalpojumu sniegti tikai vienā ārstniecības iestādē Rīgā;
- psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar AST sāka sniegt tikai otrajā pusgadā un tikai vienā ārstniecības iestādē Rīgā, kur tie sniegti 30 unikālajiem pacientiem, lai gan 2022. gadā bija plānota 15 speciālistu kabinetu darbība.
Diemžēl VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” bija vienīgā iestāde, kur sniedza psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar AST. Šī situācija uzskatāmi demonstrē pakalpojumu pieejamības ierobežojumus Latvijas reģionos.
Lai gan 2022. gadā ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu valsts apmaksātus pakalpojumus bērniem ar AST, to pieejamība joprojām ir ierobežota arī 2023. gada sākumā. Nav arī publiski pieejamas informācijas par valsts apmaksātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar AST saņemšanas iespējām vai rindas garumu.
Kā pēc revīzijas informēja VM, Nacionālais veselības dienests ir izsludinājis ārstniecības iestāžu atlasi, lai nodrošinātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar AST arī citās ārstniecības iestādēs un minēto pakalpojumu programma tiks īstenota, balstoties uz VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” izstrādāto konceptu metodiskā darba līguma ietvaros. Savukārt valsts apmaksāti AST diagnostikas pakalpojumi 2023. gadā ir pieejami astoņās ārstniecības iestādēs un pakalpojumus ir plānots nodrošināt vēl divās iestādēs.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā VM ir sniegts viens ieteikums, lai uzlabotu bērnu ar AST veselības aprūpi, kas dotu iespēju bērniem attīstīt komunikācijas un ikdienas prasmes, lai iekļautos sabiedrībā.
Papildu informācija
- AST ir viens no attīstības traucējumu veidiem, kas pieder pie plašākas neirālās attīstības traucējumu grupas. Klīniski šo sindromu raksturo grūtības sociālajā komunikācijā, sociālajā mijiedarbībā, stereotipiski uzvedības modeļi un ierobežotas intereses. AST vidējā izplatība pasaulē gan bērnu, gan pieaugušo populācijā ir ap 1 %, šie ir traucējumi visa mūža garumā, kas ietekmē veidu, kādā persona komunicē ar citiem un redz pasauli sev apkārt. Agrīna AST atpazīšana, ārstēšana un rehabilitācija būtiski uzlabo tālāko psihosociālo prognozi.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv