Valsts kontrole ir nosūtījusi Saeimai, Ministru prezidentei un finanšu ministram apkopojumu par Valsts kontroles revīzijās sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem vai citiem revīziju konstatējumiem un atziņām, kas varētu radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu. Apkopojumā iekļauti gan jauni ieteikumi un konstatējumi, gan arī pārskatīti jau pagājušā gada rudenī iesniegtie, kas joprojām ir aktuāli.
“Mēs sekojam aktīvajam darbam pie valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas un kopējai situācijai ar valsts budžetu. Tālab, turpinot aizsākto praksi, arī šogad esam pārskatījuši revīziju rezultātus un nosūtījuši aktualizētu informāciju gan deputātiem, gan ministriem par ietaupījumu un papildu ieņēmumu gūšanas iespējām nākamā gada valsts budžetā. Ieguvumu apmērs no šo priekšlikumu īstenošanas varētu svārstīties no dažiem desmitiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro,” norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Valsts kontrolei ir svarīgi, lai sniegtie ieteikumi netiktu uztverti tikai kā veicamo darbību saraksts ar termiņiem, bet tie būtu tādi, kuru ieviešana veicina sabiedrības labklājību. Katras ieteikumos ietvertās darbības mērķis ir rosināt vai nodrošināt konkrētas pārmaiņas un uzlabojumus. Sniedzot ieteikumus, to ieviešanas rezultātā tiek sagaidīta pozitīva, taustāma vai konstatējama ietekme.
Piemēram, revīzijā “Par Klimata un enerģētikas ministrijas 2024. gada pārskata sagatavošanas pareizību” konstatēts, ka mainot elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksu finansēšanas modeli, izmaksas tika pārnestas no elektroenerģijas galalietotājiem uz valsts budžetu. Publiskais tirgotājs SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs”, lai veiktu maksājumus komersantiem, aizņemas finanšu līdzekļus no mātes sabiedrības AS “Latvenergo”, un šī aizņēmuma procentu izmaksas tiek segtas no valsts budžeta. Maksājumi komersantiem tiek veikti katru mēnesi, bet finansējums no valsts budžeta tiek saņemts reizi ceturksnī, kas pagarina aizņēmuma termiņu un rada papildu finanšu izmaksas. 2024. gadā valsts budžetam papildus bija jāsedz 1,15 miljonus eiro aizņēmuma procentu izmaksas. Lai samazinātu valsts budžeta izdevumus par publiskā tirgotāja finanšu izmaksām, Klimata un enerģētikas ministrijai ieteikts pārskatīt finansēšanas modeli un veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Tāpat Valsts kontrole saskata administratīvo funkciju optimizēšanas iespējas, piemēram, gan Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās, kurās tā ir 100 % kapitāla daļu turētāja, gan visos četros Labklājības ministrijas pakļautībā esošajos valsts sociālās aprūpes centros “Rīga”, “Latgale”, “Zemgale” un “Kurzeme”, kas veic identiskas funkcijas.
Visu pabeigto revīziju rezultāti tiek publiskoti Valsts kontroles tīmekļvietnes sadaļā “Noslēgtās revīzijas”. Savukārt Ieteikumu platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās vēl atlicis kaut viens neieviests ieteikums.
Plašāka informācija – Valsts kontroles vēstule Saeimai.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
Tālrunis 23282332 | E-pasts Gunta.Krevica@lrvk.gov.lv