Finanšu revīzijā Valsts kontrole vērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) resorā izveidoto kontroles sistēmu energoresursu cenu krīzes seku mazināšanas pasākumu administrēšanai, kam 2022. gadā valdība piešķīra 502,96 milj. eiro. Faktiski 2022. gadā energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem izlietoti 351,39 milj. eiro jeb 70 %, kas skaidrojams ar sākotnēji neprecīzām aplēsēm par nepieciešamo finansējumu atsevišķos atbalsta veidos. “Atbalsta pasākumi energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam 2022. gadā ir nozīmīgs un unikāls notikums, un tiem piešķirto līdzekļu administrēšana nav ierasta un tipiska ministrijas funkcija, kuras īstenošanai varētu paļauties uz iepriekš iedibinātiem procesiem un kontroles vidi. Tādēļ Valsts kontrole finanšu revīzijā vērtēja iekšējās kontroles un uzraudzības sistēmu tieši atbalsta pasākumiem piešķirtā 502,9 milj. eiro finansējuma izlietojumam, kā arī vērtēja – vai tā izveidota atbilstoši mērķim un tiesību aktiem,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.
Kopumā atbalsta saņēmējiem, kas ir mājsaimniecības un komersanti, tika sniegti septiņi energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma jeb atbalsta pasākumi: (1) atbalsts elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumam, (2) atbalsts elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumam komersantiem, (3) atbalsts obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazinājumam, (4) atbalsts elektroenerģijas maksas samazinājumam, (5) atbalsts maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi mājsaimniecībām, (6) atbalsts maksas samazinājumam par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem mājsaimniecībām un (7) atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem. Atbalstu mājsaimniecībām piešķīra automātiski, cenas pieauguma kompensāciju pārskaitot energoresursu tirgotājiem.
Visus atbalsta pasākumus administrēja EM un tās pārraudzītais Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Atbalsta pasākumi īstenoti divos atbalsta periodos: EM nodrošināja administrēšanu laikā no 2021. gada decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim, BVKB – no 2022. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Atbalsta sniegšana turpinājās līdz 2023. gada 30. aprīlim. Energoresursu tirgotāju jeb cenu pieauguma kompensāciju saņēmēju iesniegtās informācijas pārbaudei atbildīgās institūcijas izveidoja iekšējās kontroles sistēmas – tās būtiski atšķīrās no līdz šim piemērotajām sistēmām, gan savstarpēji arī EM un BVKB.
Pirmajā atbalsta periodā kopumā izlietoti 192,42 milj. eiro jeb 98 % no kopējā EM piešķirtā finansējuma. Lielākā daļa – 134,85 milj. eiro jeb 70 % – piešķirta un izlietota atbalstam elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas kompensēšanai. Taču EM nav noteikta kārtība piešķirto valsts budžeta līdzekļu vienveidīgai uzraudzībai, kā arī - kompensācijas saņēmēju rēķinu informācijas pārbaudēm. Ministrijas izveidotā iekšējās kontroles sistēma nav pietiekama pārliecības gūšanai par enerģijas tirgotāju rēķinos iekļautās informācijas atbilstību faktiski galalietotājiem piešķirtajam kompensācijas apjomam.
Otrajā atbalsta periodā kopumā izlietoti 158,97 milj. eiro jeb 51 % no kopējā BVKB piešķirtā finansējuma. Būtiska finansējuma daļa – 104,87 milj. eiro jeb 41 % – piešķirta atbalstam elektroenerģijas maksas kompensēšanai, tomēr no tās izlietoti vien 29,52 milj. eiro jeb 28 %. Revīzijā secināts, ka BVKB izveidotā iekšējās kontroles sistēma nodrošina pārliecību, ka energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem piešķirtos līdzekļus izlieto atbilstoši mērķim un tiesību aktiem. Proti, BVKB izveidojis metodiku un nodrošina pēcpārbaudes, lai pārliecinātos par atbalstam piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Lai nodrošinātu, ka energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem piešķirtie līdzekļi ir izlietoti atbilstoši mērķim un tiesību aktiem, EM ir jāveic pēcpārbaudes visiem EM administrētajiem pirmā atbalsta perioda pasākumiem.
Jāpiemin, ka revīzijā konstatēti arī iespējami riski saistībā ar valsts atbalsta mehānisma darbības efektivitāti, kad energoresursu iepirkuma cenas ievērojami samazinās. Elektroenerģijas biržas cenai samazinoties zem noteiktajiem cenu griestiem 160 eiro/MWh, kā tas notika 2022. gada beigās, pastāv risks, ka tirgotāji nav ieinteresēti samazināt piegādātās elektroenerģijas cenu, jo patērētājs maksā fiksēto cenu un valsts kompensē tirgotājam cenas daļu, kas pārsniedz noteiktos cenu griestus. Tā veidojas situācija, ka laikā, kad elektroenerģija biržā ir nopērkama par vidējo cenu ~110 eiro/MWh, mājsaimniecības, kuras noslāgušas līgumu par ikmēneša elektroenerģijas patēriņu ar elektroenerģijas cenu 247,45 eiro/MWh, par to maksā 160 eiro/MWh un no valsts budžeta tirgotājam tiek samaksāta starpība starp tirgotāja noteikto cenu un cenu griestiem 87,45 eiro/MWh. Lai arī šie konstatējumi neietekmē revīzijas secinājumus par galveno revīzijas jautājumu, Valsts kontrole ir vērsusi Klimata un enerģētikas ministrijas un EM uzmanību uz iespējamiem riskiem, lai novērstu nelietderīgu budžeta līdzekļu izlietojumu situācijās, kad energoresursu biržas cena ir zemāka par valsts noteikto atbalsta piemērošanas robežslieksni.
Valsts kontroles ieteikums #PēcRevīzijas
Revīzijā EM sniegts viens ieteikums, kuru ieviešot varēs pārliecināties, ka 2022. gadā ministrijas administrētajiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem piešķirtie līdzekļi izlietoti atbilstoši.
Par valsts atbalstu energoresursu cenu krīzes seku mazināšanai
Lai mazinātu iepriekš nepieredzētā energoresursu straujā cenu kāpuma negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi un attiecīgi noteiktu laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, Saeima 2022. gada 27. janvārī pieņēma Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu. Būtiska daļa valsts atbalsta pasākumu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma krīzē tika izmaksāta ar EM budžeta starpniecību, un to kopā administrēja EM un BVKB. Revīzijas pārbaudes aptvērušas iekšējās kontroles procedūru pārbaudes par 184 209 816 eiro jeb 52 % no faktiski sniegtā atbalsta.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv