ĪSUMĀ
-
Sešus gadus pēc jaunās atlīdzības sistēmas ieviešanas IeM dienestos amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm zemākajās mēnešalgu grupās (jeb vairākumam) ir izlīdzinātas mēnešalgas “vienādas vērtības” amatiem, bet augstākajās mēnešalgu grupās joprojām būtiskas atšķirības.
-
Saistībā ar Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšanu: nav sasniegts plānotais prioritārā pasākuma mērķis – palielināt nokomplektēto amata vietu īpatsvaru līdz 90,5 % (pērn vakanto amata vietu skaits palielinājās, gada beigās nokomplektēti – 87 %). Tāpat jaunās speciālās piemaksas robežsargiem maksātas būtiski mazākā apmērā, nekā plānots.
-
Nav sasniegts mērķis nodrošināt izmeklētāju mēnešalgas atbilstību rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai, lai gan IeM finansējums šim mērķim ir piešķirts jau vairākkārt.
Finanšu revīzijā par 2022. gadu vērtēts, kā izlietoti prioritārā pasākuma ietvaros Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestiem piešķirtie 20,7 milj. eiro atlīdzības palielināšanai. Kopumā tas izlietots atbilstoši, tomēr 15 % jeb 3,1 milj. eiro pārdalīts citiem ar atlīdzības izmaksu saistītiem mērķiem, lai gan prioritārā pasākuma mērķi netika pilnībā sasniegti.
“IeM dienestos ilgstoši ir liels vakanto amata vietu skaits, jo piesaistīt un noturēt personālu ir apgrūtinoši zemā atalgojuma dēļ. No 2016. gada līdz 2023. gadam amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības celšanai no valsts budžeta papildus piešķirti 107,6 milj. eiro. Turpmākos divus gadus paredzēts piešķirt vēl 24 milj. eiro ik gadu, kas ļaus turpināt atlīdzības palielināšanu. Līdz ar to pakāpeniski tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atlīdzību iekšlietu dienestos, tādā veidā stiprinot arī iekšējo drošību. Tomēr iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzības konkurētspēja ar Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu atlīdzību lielā mērā balstās atlīdzības mainīgajā daļā – iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzība ir konkurētspējīga uz virsstundu darba un speciālo piemaksu rēķina, kas nav ilgtspējīgs risinājums sekmīgam dienestu darbam,” norāda Kristīne Jaunzeme, Valsts kontroles padomes locekle.
Prioritārā pasākuma “Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana)” mērķis ir stiprināt IeM iestāžu kapacitāti, piesaistot kvalificētus speciālistus un noturot tos iekšlietu dienestos. Lai vienādas “vērtības” amatus IeM dienesti klasificētu vienā mēnešalgu grupā un par līdzīgu darbu saņemtu līdzvērtīgu mēnešalgu, jau kopš 2016. gada iekšlietu dienestos tiek īstenota atlīdzības reforma amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. No 2016. līdz 2025. gadam reformas ietvaros atlīdzības celšanai papildus būs piešķirti 155,6 milj. eiro.
Sešus gadus pēc jaunās atlīdzības sistēmas ieviešanas IeM dienestos amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm zemākajās mēnešalgu grupās ir izlīdzinātas mēnešalgas “vienādas vērtības” amatiem. Tā kā zemāko pakāpju amati veido lielāko daļu amatu vietu dienestos, var uzskatīt, ka iekšlietu dienestos ir izdevies izlīdzināt mēnešalgas vairumam amatpersonu. Tomēr augstākajās mēnešalgu grupās joprojām pastāv būtiskas atšķirības. Joprojām vidējās mēnešalgas viszemākās ir Valsts robežsardzē un visaugstākās – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Vienlaikus vidējā kopējā atlīdzība 2022. gadā gandrīz visās mēnešalgu grupās bijusi augstāka Valsts robežsardzē un Valsts policijā (VP), bet zemākā – VUGD.
Tas skaidrojams ar to, ka VP un Valsts robežsardzē 2022. gadā bija lielāka amatpersonu atlīdzības mainīgā daļa, jo bija piešķirts papildu finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ap 11 milj. eiro vienreizējām piemaksām saistībā ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ārkārtējās situācijas nosacījumu ievērošanu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākumos, kas saistīti ar okupācijas režīma slavināšanu, kā arī padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu. Tā kā piemaksas piešķirtas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un ir saistītas ar konkrētiem apstākļiem, mainoties situācijai, VP un Valsts robežsardzes amatpersonām šādu piemaksu vairs nebūs.
Lai stiprinātu Valsts robežsardzes kapacitāti un dienesta spēju nokomplektēt savas struktūrvienības uz valsts ārējās robežas tā, lai sasniegtu valsts robežas drošības nodrošināšanas blīvumu, Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras amata pienākumus veic uz robežas, tika noteikta jauna speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu.Tomēr jaunās speciālās piemaksas robežsargiem maksātas būtiski mazākā apmērā, nekā plānots. Lai gan prioritārā pasākuma pieteikums paredzēja, ka vidējā speciālā piemaksa būs 277 eiro mēnesī, 2022. gadā tā vidēji bija tikai 152 eiro. No speciālajai piemaksai par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu 2022. gadā piešķirtajiem 5,7 milj. eiro šim mērķim izlieti vien 2,5 milj. eiro (44 %). Savukārt, 3,1 milj. eiro (54 %) pārdalīti citiem atlīdzības veidiem, t. sk. citām IeM padotības iestādēm. Jāpiemin, ka nav sasniegts arī plānotais prioritārā pasākuma mērķis – palielināt nokomplektēto amata vietu īpatsvaru līdz 90,5 % –, jo pērn vakanto amata vietu skaits Valsts robežsardzē palielinājās un 2022. gada beigās nokomplektēti bija 87 % darba vietu.
Nav arī sasniegts mērķis nodrošināt izmeklētāju mēnešalgas atbilstību rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai. Lai gan IeM finansējums šim mērķim ir piešķirts jau vairākkārt, joprojām nav izdevies nodrošināt, lai izmeklētājiem, kuri veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, mēnešalga sasniegtu rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgu. Šādu izmeklētāju vidējā mēnešalga 2022. gadā bija 2090 eiro, kas ir 69 % no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas, kas ir 3016 eiro. Augstākā VP izmeklētājam noteiktā mēnešalga bija 2241 eiro, kas ir 74 % no rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgas. Atšķirību starp izmeklētāja un prokurora atlīdzību nemazina arī piemaksas, prēmijas, naudas balvas un pabalsti. Kopējā vidējā izmeklētāju atlīdzība VP struktūrvienībās bija līdz 77 % no rajona (pilsētas) prokurora kopējās vidējās atlīdzības.
Salīdzinot iekšlietu dienestu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) amatpersonu, kas nesen uzsākušas dienestu, atlīdzību, secināts, ka minēto amatpersonu kopējā vidējā atlīdzība 2022. gadā bija līdzvērtīga. Tomēr iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzības konkurētspēja ar NBS amatpersonu atlīdzību lielā mērā panākta uz piemaksu par virsstundu darbu un nakts darba, kā arī uz speciālo piemaksu rēķina. Nemainīgā atlīdzības daļa NBS karavīriem (mēnešalga un kompensācijas) bija vidēji par 25 % lielāka nekā IeM dienestu amatpersonu nemainīgā atlīdzības daļa (mēnešalga un speciālā piemaksa par dienesta pakāpi). Līdz ar to atlīdzības atšķirību dēļ dienests NBS jauniešiem var būt pievilcīgāks nekā dienests VP, Valsts robežsardzē un VUGD.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā IeM sniegti divi ieteikumi, lai (1) atlīdzību amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienestos noteiktu pēc vienotiem principiem, novēršot atšķirības vienādas “vērtības” amatu mēnešalgām, un lai (2) izmeklētāju, kuri veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, maksimālo mēnešalgu tuvinātu rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv