Valsts kontrole piektdien, 24. martā, publiskos revīzijas ziņojumu, kurā vērtēts – vai Latvijā ir radīti priekšnosacījumi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai līdz 2030.gadam. Saistībā ar revīzijā secināto Valsts kontrole aicina uz diskusiju “ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi – kā tos “piezemēt” Latvijā un izmantot tālredzīgi?”.
KAD? Piektdien, 24. martā
CIKOS? Plkst. 10:00 – 11:00
KUR? Valsts kontroles Facebook lapā (facebook.com/VKontrole)
DISKUSIJAS TĒMA | pieteikums / pamatojums
- 2015. gadā Latvija kopā ar citām pasaules valstīm vienojās par 17 Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un 169 apakšmērķiem, apņemoties tos sasniegt līdz 2030. gadam. Šī apņemšanās ir atbilde uz pasaules valstīm aktuāliem izaicinājumiem – sabalansēt ekonomisko izaugsmi ar pieaugošo dabas resursu patēriņu un pieaugošo plaisu ienākumu un labklājības līmenī starp dažādām sabiedrības grupām. Ekonomikas stimulēšana, klimata pārmaiņas, nevienlīdzības mazināšana, dabas daudzveidības saglabāšana jau gadiem ir pasaules valstu darba kārtībās, un to līdzsvarota attīstība ir pamats ilgtspējīgai attīstībai ik vienā valstī un pasaulē kopumā.
- Lai arī lielākā daļa no šiem mērķiem tiešā veidā attiecināmi arī uz Latviju, Valsts kontrole nupat veiktajā revīzijā par publiskā sektora gatavību tos sasniegt ir kritiska. Revīzijas laikā secināts, ka Latvijā darbs ar IAM notiek bez procesa virsvadības, konkrēta plāna un uzdevumu un atbildības sadalījuma. Nozīmīga daļa uz Latviju attiecināmu mērķu nav ietverta atbilstošajos plānošanas dokumentos, un to īstenošanai trūkst sasaistes ar budžeta plānošanu. Zema ir arī sabiedrības izpratne par mērķu nozīmīgumu – salīdzinājumā ar citām valstīm koordinēta un mērķtiecīga sabiedrības informēšana un iesaiste Latvijā tikpat kā nenotiek.
- Šobrīd – 2023. gada sākumā – esam mērķu sasniegšanai atvēlētā laika pusceļā. Aicinām nozaru un nevalstiskā sektora ekspertus uz diskusiju par to, kā Latvijai līdz šim ir veicies ceļā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem? Vai vispār esam uz pareizā ceļa? Ko jāmaina Latvijas līdzšinējā kursā? Kā aktualizēt valsts virzību uz ilgtspējīgu attīstību gan publiskajā sektorā, gan sabiedrībā kopumā?
DARBA KĀRĪBA
Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes loceklis, atklās diskusiju un prezentēs revīzijas ziņojuma “Vai Latvijā ir izveidoti priekšnosacījumi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai?” rezultātus.
Paneļdiskusijas DALĪBNIEKI
- Inese Vaivare, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, direktore
- Evita Goša, “SCHWENK Latvija”, valdes locekle
- Juris Iljins, Rīgas Tehniskās universitāte, administratīvais direktors
- Zane Oliņa, izglītības jomas eksperte
- Liene Gaujeniete, VASAB sekretariāts, telpiskās plānošanas eksperte
- Viesturs Celmiņš, VEFRESH inovāciju kustība, pilsētplānotājs
PANEĻDISKUSIJAS tēmas
-
- Vai ANO ilgtspējas mērķi ir arī Latvijas mērķi? Vai sabiedrībā tos tā uztveram – vai par tiem zinām? Vai sabiedrība ir gatava iesaistīties, lai tos sasniegtu? Kurās jomās jā un kurās nē, kāpēc? Kā veidot pieprasījumu?
- Vai valstī ir nepieciešama koordinēta ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanas vadīšana? Kam tas būtu jādara?
- Viena lieta, ko sagaidām no publiskā sektora virzībai uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem?
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam aprit 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv