Valsts kontrolieris Edgars Korčagins ceturtdien, 4. jūnijā, uzrunāja Saeimas deputātus, iepazīstinot ar ikgadējo ziņojumu par paveikto aizvadītajā periodā un turpmāk plānoto.
Edgars Korčagins, valsts kontrolieris
4.06.2026.
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienītās deputātes, godātie deputāti!
Aizvadītais gads, skatoties caur Valsts kontroles revīziju rezultātu prizmu, izgaismo vairākus stratēģiski nozīmīgus jautājumus, kas prasa politisku izšķiršanos ne tikai nākotnē, bet jau šodien. Tie ir jautājumi, kas ietekmēs gan sabiedrības labklājību, gan valsts finansiālo un drošības noturību tuvākajā desmitgadē. Tāpēc vietā ir teiciens, ka ragavas jāsāk gatavot vasarā, jo novēlota rīcība šajos jautājumos nozīmē nesalīdzināmi augstākas izmaksas nākotnē.
Vispirms, tā ir pieaugošā dzīves dārdzība. Enerģētiskā un transporta nabadzība šodien daudziem vēl šķiet teorētiski jēdzieni. Valsts kontroles revīziju rezultāti rāda, ka bez savlaicīgas rīcības tie var kļūt par strukturālām problēmām ar tiešu ietekmi uz sabiedrības kohēziju, nodarbinātības iespējām un uzticēšanos valstij. Rīcība ir laikus īstenoti pasākumi pieaugošā enerģijas cenu radītā sloga atvieglošanai sabiedrības mazaizsargātām grupām un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
Siltums, degviela un elektrība kļūs zaļāki. To diktē gan ārējie apstākļi, kas ierastos fosilos resursus padara grūtāk pieejamus un liek arvien vairāk izmantot pašu mājās radītus enerģijas avotus, gan drošības apsvērumi, gan klimata uzlabošanas nepieciešamība, lai atstātu labvēlīgu vidi nākamajām paaudzēm.
Tā kā pāreja uz zaļāku enerģiju skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, politikas veidotāju uzdevums ir nodrošināt to iekļaujošu un taisnīgu visiem. Nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā nosiltināts mājoklis, zemāki rēķini un pieejams bezemisiju transports kļūst par privilēģiju, kamēr citiem zaļā pāreja nozīmē tikai pieaugošas izmaksas un arvien mazāk izvēles iespēju.
Nozīmīgs instruments šo izaicinājumu risināšanai ir Latvijai pieejamais finansējums no Sociālā klimata fonda. Mērķēts atbalsts sociāli mazaizsargātajām mājsaimniecībām radīs priekšnoteikumus tam, lai pāreja uz zaļāku enerģiju būtu taisnīga un ļautu izvairīties no enerģētiskās nabadzības problēmu risināšanas nākotnē.
Dzīve “uz papīra” jeb politikas, plāni un dokumenti, kam nav seguma reālajā dzīvē, ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem kvalitatīvai valsts pārvaldei. Tas rada izkropļotu redzējumu par vienā vai otrā jomā notiekošo, liedz veidot kvalitatīvu politiku un publiskos pakalpojumus un maldina iedzīvotājus par tiem pieejamajiem pakalpojumiem un iespējām.
Ja politikas dokuments ir bez apzinātām risināmajām problēmām, vēlamo situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem un tā ieviešana ir nekoordinēta un bez skaidras izpratnes par ieguldītajiem līdzekļiem, tad gana droši var teikt, ka ar tā palīdzību mēs neko neatrisināsim un nekādu attīstību nenodrošināsim. Tieši šādu ainu atklājām revīzijā, kurā vērtējām, kā noris saliedētas sabiedrības politikas īstenošana.
Revīzija par stacionāro veselības aprūpi atklāja, ka virkne pakalpojumu slimnīcās skaitās pieejami, taču realitātē iedzīvotājiem nav iespēju tos saņemt un ka labāk uz šīm slimnīcām pacientus pat nevest.
Gadu no gada tika rādīti pārlieku ambiciozi un Latvijas vajadzībām un iespējām neatbilstoši nacionālās lidsabiedrības attīstības plāni, solot atdot nodokļu maksātājiem uzņēmumam aizdoto valsts budžeta naudu, bet tas netika īstenots. Tāpēc ir gluži saprotami, ka sabiedrības un politiķu uzticība lidsabiedrības vadībai bija zudusi.
Šiem piemēriem kopīgs ir tas, ka dokumentos deklarētā realitāte sistemātiski neatbilst tam, ko iedzīvotāji piedzīvo praksē. Diemžēl tie nav vienīgie piemēri. Jo vairāk šādu “greizo spoguļu” būs, jo zemāka būs sabiedrības uzticība valsts pārvaldei. Un bez šīs uzticības nav iespējams īstenot ne finansiāli apjomīgas investīcijas valsts drošībā, ne nepieciešamās strukturālās reformas.
Mūsu – valsts pārvaldē strādājošo – pienākums ir runāt skaidru valodu un rādīt patieso situāciju arī tad, ja tā nav spoža vai atklāj iepriekš pieņemtu lēmumu trūkumus. Labāk rūgta patiesība nekā cukurota mānīšanās.
Neatņemams iestādes, pašvaldības, nozares vai visas valsts attīstības priekšnoteikums ir laiku pa laikam paskatīties, bez kā turpmāk varam iztikt. Pagājušais gads parādīja, ka valsts pārvaldē ir institūcijas un procesi, bez kuriem varam iztikt. Mazāk institūciju, mazāk kapitālsabiedrību, mazāk izdevumu – tas nav pašmērķis, bet instruments efektīvākai un noturīgākai valstij. Tā valsts pārvaldes darbu var padarīt ātrāku, lētāku un atbrīvot resursus akūti nepieciešamu darbu darīšanai.
Valsts kontrole jaunajā stratēģijā ir apņēmusies gādāt, lai valsts pārvalde strādātu gan administratīvā sloga, gan pārlieku lielas birokrātijas, gan nevajadzīgu tēriņu mazināšanai.
Pārskata gadā Valsts kontrolei noslēdzās četru gadu darba cikls, kas lika atskatīties uz paveikto kopš 2022. gada un domāt par iestādes lomu valsts pārvaldes finanšu lietderības stiprināšanā nākamajā attīstības posmā. Pārskatā var iepazīties ar Valsts kontroles komandas darba rezultātu, kas izgaismo iepriekš minētos un daudzus citus mūsu valsts izaugsmei svarīgus izaicinājumus. Tas arī rāda Valsts kontroles komandas un Valsts kontroles kā iestādes izaugsmi. Mēs kļūstam spēcīgāki arvien jaunu un sabiedrībai nozīmīgu jautājumu izvērtēšanā, un tas sniedz ieguldījumu sabiedrības labklājībā un valsts ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā.
Paldies Valsts kontroles komandai un ikvienam mūsu sadarbības partnerim!
Augstu novērtēju Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, valsts un pašvaldību institūciju un tiesībaizsardzības iestāžu ieguldījumu kopīgā ceļā uz efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldību.
Plašāka informācija – Valsts kontroles publiskais 2025. gada pārskats
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: 23282332 | E: gunta.krevica@lrvk.gov.lv