3. un 4. jūnijā Valsts kontrolē notika Eiropas Savienības (ES) augstāko revīzijas iestāžu Kontaktkomitejas Fiskālās politikas tīkla ikgadējā sanāksme. Tajā 11 valstu augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji diskutēja par aizsardzības izdevumu pieaugumu, tā ietekmi uz valstu budžetiem un fiskālo ilgtspēju, kā arī dalījās pieredzē par revīziju darbu šajā jomā.
Sanāksmes centrālā tēma bija aizsardzības finansēšana pieaugošo drošības risku apstākļos Eiropā. Dalībnieki analizēja budžeta plānošanas pieejas, fiskālos riskus un ilgtermiņa izaicinājumus, kas saistīti ar nepieciešamību vienlaikus stiprināt valstu drošību un saglabāt stabilas publiskās finanses.
Sanāksmes pirmajā dienā Latvijas eksperti sniedza ieskatu aizsardzības nozares attīstībā un fiskālās politikas aktualitātēs. Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos ģenerālmajors Andis Dilāns uzsvēra, ka pieaugošie drošības riski, īpaši Baltijas reģionā, prasa ilgtermiņa ieguldījumus aizsardzībā un sabiedrības noturības stiprināšanā. Latvija turpina attīstīt militārās spējas, virzoties uz aizsardzības izdevumiem vismaz 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, vienlaikus veicinot ieguldījumus tehnoloģijās un vietējā industrijā.
Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Baiba Brusbārde akcentēja, ka aizsardzības izdevumi kļūst par pastāvīgu Eiropas valstu politikas sastāvdaļu, taču to efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no koordinētas rīcības ES līmenī un vietējās ražošanas attīstības. Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Priede pievērsa uzmanību fiskālās disciplīnas nozīmei laikā, kad pieaugošie izdevumi rada papildu spiedienu uz valstu budžetiem, parāda līmeni un budžeta deficītu.
Pirmās dienas darba sesiju atklāja Valsts kontrole, iepazīstinot ar revīziju darbu aizsardzības nozarē, tostarp militāro spēju attīstības, loģistikas, rezervistu sistēmas un citās jomās. Nīderlande pievērsās aizsardzības izdevumu pieaugumam fiskālajā kontekstā un NATO ilgtermiņa saistībām, Vācija analizēja ģeopolitisko pārmaiņu ietekmi uz valsts finansēm, bet Slovākija aktualizēja riskus, ko rada pieaugošs budžeta deficīts un valsts parāds. Grieķija iepazīstināja ar aizsardzības izdevumu uzraudzības mehānismiem, savukārt Čehija analizēja fiskālos riskus, kas saistīti ar aizsardzības finansējuma pieaugumu.
Sanāksmes otrajā dienā uzmanība pievērsta gan aizsardzības izdevumiem, gan plašākiem fiskālās politikas jautājumiem. Zviedrija prezentēja aizsardzības izdevumu ietekmi uz budžeta bilanci, Igaunija aktualizēja problēmas, kas saistītas ar neizlietotiem budžeta līdzekļiem, Austrija analizēja pārmērīga budžeta deficīta procedūras izaicinājumus, bet Somija pievērsās izdevumu pārskatīšanas nozīmei fiskālajā plānošanā. Grieķija savukārt diskutēja par pensiju sistēmas ilgtspēju pieaugošo aizsardzības izdevumu apstākļos.
Nākamā Kontaktkomitejas Fiskālās politikas tīkla sanāksme 2027. gadā notiks Zviedrijā, turpinot stiprināt sadarbību un zināšanu apmaiņu starp ES augstākajām revīzijas iestādēm.
Kontaktkomitejas Fiskālās politikas tīkls apvieno ES augstākās revīzijas iestādes, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un pilnveidotu fiskālās politikas revīziju metodoloģiju un praksi. Sanāksmes notiek reizi gadā un kalpo kā platforma profesionālai sadarbībai un aktuālo izaicinājumu apspriešanai.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: +371 23282332 | E: Gunta.Krevica@lrvk.gov.lv