Lietderības revīzijā “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību” Valsts kontrole sadarbosies ar nodibinājumu “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”” un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultāti: kopā ar “Apeironu” tiks aktualizēts jautājums, kādas ir sekas tam, ka pašvaldību lēmumu pieņemšanā netiek nodrošināta iedzīvotāju līdzdalība, savukārt sadarbībā ar RSU Komunikācijas fakultātes studentiem tiks vērtēts, cik efektīvi pašvaldības piedāvā iedzīvotājiem iesaistīties līdzdalībā. Iedzīvotāju līdzdalība nodrošina izsvērtu un kvalitatīvu pašvaldības lēmumu pieņemšanu, kā arī vairo iedzīvotāju uzticību pašvaldībai. Lai noskaidrotu, cik kvalitatīvas ir pašvaldību piedāvātās sadarbības metodes ar iedzīvotājiem un vai tās reāli veicina iedzīvotāju līdzdalību, Valsts kontrole revīzijā vērtēs 11 pašvaldību praksi.
“Iedzīvotāju bažas par to iespējām ietekmēt pašvaldību darbu bija novērojamas jau pirms administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Šobrīd, kad pašvaldību teritorijas ir būtiski palielinātas, cilvēkiem ir vēl sarežģītāk nokļūt pie lēmumu pieņēmējiem, lai paustu savu redzējumu par attīstības jautājumiem un vajadzībām. Tādēļ revīzijā vērtēsim pašvaldību praksi iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā, veicināsim izpratni par tās nozīmi un kopā ar pašvaldību speciālistiem meklēsim iespējas uzlabojumiem, lai pašvaldības un to iedzīvotāji varētu kļūt par stabiliem partneriem, kuri savstarpēju sarunu rezultātā pieņem izsvērtus un kvalitatīvus lēmumus,” norāda valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Revīzijas izlasē ietvertas Jūrmalas un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības, Ādažu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Kuldīgas, Limbažu, Madonas un Rēzeknes novada pašvaldības. Galvenie jautājumi, ko vērtēs revīzijā:
- vai pašvaldības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību tiem būtiskos jautājumos un visos labajā praksē paredzētajos iedzīvotāju līdzdalības posmos;
- vai pašvaldības veic mērķtiecīgas darbības, lai panāktu, ka iespējami vairāk iedzīvotāju un dažādas iedzīvotāju grupas uzzina par līdzdalības iespējām un iesaistās līdzdalības procesos;
- vai pašvaldība nodrošina pietiekamu un savlaicīgu atgriezenisko saiti par līdzdalības rezultātu;
- vai pašvaldību veiktās darbības jauniešu līdzdalības veicināšanā ir pietiekamas, lai izveidotu pilsoniski aktīvu jauno paaudzi.
Atsevišķos jautājumos revidenti sadarbosies ar jomas ekspertiem.
Kopā ar “Apeironu” tiks vērtēti pašvaldību īstenotie teritorijas labiekārtošanas un infrastruktūras attīstības projekti, lai noteiktu, vai to izstrādē ir nodrošināta cilvēku ar invaliditāti līdzdalība un kādas ir līdzdalības nenodrošināšanas sekas.
“Apeirona” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis uzsver: “Cilvēku ar invaliditāti dzīve sabiedrībā nekoncentrējas tikai sociālo dienestu atbalstos. Ļoti svarīgi, lai apkārtējā vide, izglītības, ārstniecības un citi pakalpojumi būtu vienlīdz pieejami. Tāpat arī nozīmīga ir pašvaldību vēlme un prasme komunicēt ar cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Vai tiek izmantota zīmju valoda, vai informācija tiek sagatavota vienkāršā un saprotamā veidā. No savas puses mēģināsim parādīt tās sekas, ko cilvēku ar invaliditāti dzīvē rada fiziskie šķēršļi un attieksmes barjeras.”
Lai padziļināti novērtētu komunikācijas efektivitāti, proti, cik labi pamanāma un viegli uztverama ir pašvaldību publicētā informācija par līdzdalības iespējām, kā arī – cik tā ir piemērota, lai uzrunātu iedzīvotājus, revīzijā piedalīsies RSU Komunikācijas fakultātes studenti, kuri studiju ietvaros sadarbībā ar revidentiem veiks šo jautājumu izpēti.
“Gan teorija, gan pētījumi apliecina, ka komunikācija ir viens no izšķirošiem faktoriem, kāpēc iedzīvotāju līdzdalība nenotiek vai notiek ne tā, kā to nosaka labā prakse. Uzteicami, ka Valsts kontrole, izvērtējot veiktos pasākumus iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā, uzmanību pievērš arī tam, kā pašvaldības uzrunājušas savus iedzīvotājus. Uzskatu, ka Valsts kontroles un RSU Komunikācijas fakultātes sadarbība pašvaldības komunikācijas izpētē ir labs zinātnes un nozares mijiedarbes piemērs, kur ieguvēji ir visi,” akcentē RSU Komunikācijas fakultātes lektore, Sabiedrisko attiecību programmas vadītāja Ruta Siliņa.
Revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību” plānots noslēgt 2023. gada februārī.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
100 gadi KONTROLSPĒKA
2023. gada 16. augustā Valsts kontroles likumam apritēs 100 gadi. Līdz ar šī likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi. Valsts kontrole ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus. Viņa paraksts līdzās Jāņa Čakstes parakstam apstiprina mūsu Satversmes tekstu.
Plašākai informācijai
Signe Znotiņa-Znota
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 67017671 | M. 26440185 | E-pasts: signe.znotina-znota@lrvk.gov.lv