Kā panākt, lai revīziju rezultāti veicinātu reālas pārmaiņas valsts pārvaldē un publiskie līdzekļi tiktu izmantoti atbildīgāk? Par to 18. un 19. augustā Rīgā diskutēja Armēnijas, Moldovas, Ukrainas un Uzbekistānas augstāko revīzijas iestāžu vadības līmeņa pārstāvji. Valsts kontrole sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja forumu , lai dalītos Latvijas pieredzē un kopā ar partneriem meklētu praktiskus risinājumus revīzijas iestāžu profesionālās kapacitātes un institucionālās attīstības stiprināšanai.
Spēcīga un neatkarīga augstākā revīzijas iestāde palīdz nodrošināt atbildīgu publisko līdzekļu pārvaldību. Tāpēc Valsts kontrole starptautiskajā sadarbībā dalās ar Latvijas pieredzi un praktiskiem risinājumiem, kas partneriem palīdz stiprināt revīziju kvalitāti un iestādes darbu.
Foruma pirmajā dienā dalībnieki pievērsās trim augstākās revīzijas iestādes darbā būtiskām jomām – 1) sadarbībai ar parlamentu, revidējamām vienībām un citām ieinteresētajām pusēm, 2) stratēģiskajai plānošanai un institucionālajai attīstībai, 3) kā arī uz riskiem balstītai revīziju plānošanai. Valsts kontroles un partneru pieredze ļāva salīdzināt dažādu valstu pieejas un pārrunāt praktiskus risinājumus.
Diskusijās dalībnieki secināja, ka sabiedrības iesaiste revīziju tēmu izvēlē palīdz pievērsties aktuāliem jautājumiem un vairo uzticēšanos augstākajai revīzijas iestādei. Savukārt iestādes neatkarība, tostarp budžeta plānošanā, ir būtiska, lai tā varētu efektīvi pildīt savu galveno uzdevumu – sekmēt atbildīgu publisko līdzekļu pārvaldību. Tikpat nozīmīga ir stratēģiska darba plānošana un rezultātu izvērtēšana, izmantojot skaidrus veiktspējas rādītājus. Tas palīdz ne tikai efektīvāk organizēt darbu, bet arī padara iestādes darbību caurskatāmāku un novērtējamu.
“Katrā valstī ir tikai viena augstākā revīzijas iestāde, tāpēc mums ir īpaši svarīgi mācīties citam no cita un dalīties pieredzē. Šāds forums ļauj salīdzināt dažādu valstu pieejas un kopīgi meklēt risinājumus, kā panākt, lai revīziju secinājumi nepaliktu tikai ziņojumos, bet veicinātu reālas pārmaiņas. Tam būtiska ir arī efektīva sadarbība ar parlamentu un citām valsts institūcijām. Ieguvēja no tā ir sabiedrība – caurskatāmāka, efektīvāka un atbildīgāka valsts pārvalde,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
19. augustā delegācijas tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Tikšanās apliecināja attīstības sadarbības nozīmi valstiskā līmenī un vienlaikus deva iespēju partneriem praksē iepazīt Valsts kontroles sadarbību ar parlamentu un Valsts prezidentu. Delegāciju pārstāvji savukārt dalījās pieredzē par sadarbību ar valsts augstākajām amatpersonām savās valstīs, pārrunājot kopīgo un atšķirīgo.
Foruma laikā Valsts kontroles vadība un eksperti divpusējās sarunās ar Armēnijas, Moldovas, Ukrainas un Uzbekistānas delegācijām pārrunāja arī turpmākās sadarbības prioritātes. Partneri ir ieinteresēti sadarbību turpināt un identificējuši vairākas jomas, kurās noderētu Valsts kontroles ekspertu praktiskais atbalsts. To vidū ir revīziju ieteikumu formulēšana, konsolidētā gada pārskata finanšu revīzijas un lietderības revīzijas par valstij piederošiem īpašumiem.
Vizītes laikā Valsts kontrole un Uzbekistānas augstākā revīzijas iestāde parakstīja otro sadarbības aktivitāšu plānu 2026.–2027. gadam. Tas papildina 2025. gada decembrī noslēgto divpusējo vienošanos par sadarbību līdz 2028. gadam. Jaunais aktivitāšu plāns paredz mērķtiecīgu Valsts kontroles ekspertu atbalstu Uzbekistānas augstākās revīzijas iestādes darbības novērtējumā (SAI PMF), pašvērtējumā (IntoSAINT) un iestādes stratēģijas izstrādē.
Starptautiskā sadarbība ļauj Valsts kontrolei nodot partneriem Latvijas zināšanas un praktisko pieredzi revīziju darbā. Vienlaikus tā sniedz ieguvumu arī Valsts kontrolei – mūsu eksperti iepazīst citu valstu pieejas un risinājumus, veido profesionālus kontaktus un gūst pieredzi, ko var izmantot arī Valsts kontroles darba pilnveidē. Savukārt Latvijas ekspertu iesaiste šādos projektos stiprina Latvijas profesionālo atpazīstamību un ieguldījumu starptautiskajā attīstības sadarbībā.
Kopš 2016. gada Valsts kontrole ik gadu īsteno attīstības sadarbības projektus ES Austrumu partnerības valstu un Uzbekistānas augstāko revīzijas iestāžu atbalstam. Šogad projekta partneri ir Armēnijas, Moldovas, Ukrainas un Uzbekistānas augstākās revīzijas iestādes Finansējumu nodrošina Ārlietu ministrijas budžeta programma attīstības sadarbības projektiem un starptautiskajai palīdzībai atbilstoši Attīstības sadarbības politikas plānam.
Forums notika projekta “ES Austrumu partnerības un Uzbekistānas augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes celšana starptautisko augstāko revīzijas iestāžu standartu (ISSAI) integrācijas procesā” ietvaros. Projektu finansē Ārlietu ministrijas budžeta programma attīstības sadarbības projektiem un starptautiskajai palīdzībai atbilstoši Attīstības sadarbības politikas plānam 2024.–2027. gadam.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.