Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu pieņemt lēmumu un radīt skaidrību par to, kā virzās invaliditātes jomas reforma, pie kuras strādāts jau gadiem. Pārmaiņas jāveic atbilstoši objektīvām finanšu prognozēm, tomēr nozares attīstība ir iespējama arī ierobežotu līdzekļu ietvaros. To apliecina šā gada sākumā publiskotie Valsts kontroles revīzijas rezultāti.
“Revīzijā secinājām, ka invaliditātes noteikšanā joprojām dominē medicīniskā pieeja. Proti, invaliditāti piešķir formāli, konstatējot diagnozi. Tomēr ikdienas dzīvē pat vienas diagnozes (piemēram, insulta) gadījumā cilvēku funkcionēšanas spējas atšķiras. Turklāt invaliditātes statuss vien cilvēka grūtības neatrisina, jo atbalsta pasākumus un līdzekļus to pārvarēšanai neviens neizvērtē,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Jau 2015. gadā tika pieteikta pāreja uz invaliditātes noteikšanu, kurā vērtē tieši cilvēka aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju (SFK).
Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu jau 2017. gada sākumā tika uzsākts projekts par invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi bērniem. Ministru kabinets to atbalstīja 2024. gada aprīlī, plānojot ieviest no 2025. gada septembra. Tomēr budžeta līdzekļu trūkuma dēļ reformu atlika.
Līdzīga situācija ir ar metodiku invaliditātes noteikšanai pilngadīgām personām. Tās izstrādē bija piesaistīta Pasaules Banka, un tajā pārņemta labākā citu valstu prakse, pielāgojot Latvijas situācijai. Sākotnēji jauno metodiku plānoja pabeigt līdz 2023. gada beigām. Savukārt 2025. gada oktobrī starpinstitūciju saskaņošanā nonāca Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kas paredz reformu ieviest no 2030. gada. Tikai tagad šo informatīvo ziņojumu virza skatīšanai Ministru kabinetā.
Informatīvajā ziņojumā piedāvātā reforma paredz gan iepriekš minēto invaliditātes noteikšanas procesa pilnveidi, gan pabalsta palielināšanu, kas ir finanšu resursu ietilpīgākā reformas daļa. Valsts kontrole jau revīzijā norādīja, ka reformu ir iespējams ieviest pakāpeniski, sākot vismaz ar procesa sakārtošanu. Tādēļ Valsts kontrole pievienojas Finanšu ministrijas viedoklim, ka ierobežoto finanšu resursu apstākļos reforma jāīsteno pakāpeniski, virzoties soli pa solim.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Valsts kontrole revīzijā secināja, ka Latvijā invaliditātes statuss bieži kalpo ienākumu kompensēšanai, nevis piekļuvei vajadzīgajiem pakalpojumiem. Tādēļ Labklājības ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei sniegti deviņi ieteikumi. Tos ieviešot, lēmumus par invaliditātes statusu pieņems savlaicīgāk, šajā procesā uzlabosies informācijas aprite un kvalitāte un samazināsies administratīvais slogs. Invaliditātes noteikšana bērniem un pieaugušajiem kļūs objektīvāka, kā arī tiks izvērtēts cilvēkam vajadzīgais atbalsts, to pielāgojot reālajām vajadzībām, un tiks sniegti ieteikumi turpmākai rehabilitācijai.
Detalizētākai informācijai par revīzijas rezultātiem – revīzijas ziņojums, infografika.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
Plašākai informācijai
Gunta Krevica
Komunikācijas daļas vadītāja
T: +371 23282332 | E: gunta.krevica@lrvk.gov.lv