Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), sniedzot divus atzinumus: 1) par 2023. gada KSGP sagatavošanas pareizību; 2) par atbilstības jautājumu Vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei. Revīzijā tika vērtēts arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas progress, tostarp – cik sekmīgi ir stiprināta zvērinātu revidentu neatkarība un objektivitāte, ierobežojot tiesības sniegt tā saucamos “nerevīziju pakalpojumus”. Šis ir pirmais gads, kad gan KSGP, gan arī atzinums par to tiek sagatavots par pusotru mēnesi ātrāk.
ĪSUMĀ
- 2023. gada KSGP veido 73 pārskati; bilances kopsumma – 40,6 mljrd. eiro, konsolidētais valsts parāds – 17,7 mljrd. eiro, ieņēmumi – 15,6 mljrd. eiro un izdevumi – 17,0 mljrd. eiro.
- Atzinums par 2023. gada KSGP – ar iebildēm būtisku (2,3 mljrd. eiro) apjoma ierobežojumu dēļ. Iemesls šādam atzinumam ir joprojām neatrisinātās problēmas VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.
- Arī par atbilstības jautājumu atzinums ir ar iebildēm. Vērtējot, kā Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas izveidotā rezultātu vadības un kontroles sistēma darbojas četru izlasē iekļauto ministriju praksē, tika konstatētas būtiskas neatbilstības tiesību aktiem un konceptuālajām pamatnostādnēm par starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.
- Finanšu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju ir jāpilnveido kontroles pasākumi revīzijas pakalpojumu publiskā sektora iestādēm sniegšanas uzraudzībai.
“Lai gan VID ir veicis uzlabojumus MAIS, tostarp, nodrošinot svarīgu funkciju grāmatvedības kontu analītiskās uzskaites datu izgūšanai, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai mēs gūtu atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID nodokļu pārskatā sniegto informāciju. No visas šajā pārskatā iekļautās informācijas pārliecību bija iespējams gūt tikai par vienu no pārskata posteņiem un arī ne pilnībā. Mēs novērtējam VID centienus problēmu risināšanā, tomēr temps VID nodokļu pārskata kvalitātes pilnveidošanai ir jākāpina, jo ieteikums novērst trūkumus un kļūdas VID administrēto valsts budžeta maksājumu uzskaites datos ir aktīvs jau kopš 2021. gada,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
VID nodokļu pārskats
Kopš 2021. gada VID administrētie valsts budžeta maksājumi MAIS tiek uzskaitīti saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tomēr ikgadējais VID nodokļu pārskats, kas šīs uzskaites rezultātā tiek sagatavots, jau kopš tā pirmreizējās sagatavošanas 2021. gadā nav bijis pārbaudāms MAIS problēmu dēļ – nebija iespējams iegūt analītiskos datus sadalījumā pa nodokļu maksātājiem, tika konstatētas algoritmu kļūdas u. c.
2023. gadā ir veikti uzlabojumi MAIS, no kuriem būtiskākais – nodrošināta analītiskā uzskaite. Taču 29. martā iesniegtajā VID nodokļu pārskatā Valsts kontrole konstatēja virkni nepilnību, piemēram: 1) nepamatoti uzrādītas ilgtermiņa prasības nodokļu maksātājiem, kuru parāds ir dzēsts vai segts ar iemaksu; 2) manuāli veiktas virsgrāmatas korekcijas, nenodrošinot šo korekciju analītisko uzskaiti;
3) virsgrāmatas kontu analītiskajā uzskaitē norādītā informācija nav izsekojama; 4) grāmatvedības kontu analītiskā uzskaitē par konkrētu periodu sadalījumā pa nodokļu maksātājiem iekļautas neatšifrētu ierakstu kopsummas; 5) nav dzēsti likvidēto/mirušo nodokļu maksātāju parādi, tajā skaitā pamatsumma, nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī nav dzēstas likvidēto/mirušo nodokļu maksātāju pārmaksas; 6) veikts prasību vērtības samazinājums nodokļu maksātāju parādu pamatsummai, kas pārsniedz kopējo virsgrāmatā norādīto nodokļu maksātāju parādu pamatsummu.
Ministru kabineta noteikumi par gada pārskata sagatavošanu paredz iespēju no 1. jūlija līdz 10. jūlijam precizēt konstatētās nepilnības, datu neatbilstības vai kļūdas. Ņemot vērā konstatēto kļūdu apmēru
29. martā iesniegtajā VID nodokļu pārskatā, VID faktiski turpināja šī pārskata sagatavošanu, turpinot arī inventarizāciju un konstatēto neprecizitāšu labošanu. Finanšu ministrijas skaidrojumā šāda situācija radās, jo konstatēto MAIS nodokļu grāmatvedības funkcionalitātes un datu neprecizitāšu labošana bija resursu un laika ietilpīga, tāpēc līdz gada pārskata iesniegšanai 29. martā tās nebija iespējams novērst.
Tomēr arī pēc 10. jūlijā iesniegtā precizētā pārskata VID norādīja uz MAIS virsgrāmatas datu neprecizitātes riskiem un informēja, ka turpina labot datus. Salīdzinot pirmreizēji iesniegto pārskatu 29. martā ar tā otro versiju 10. jūlijā, tika konstatētas būtiskas izmaiņas – samazināta bilances kopsumma pārskata perioda beigās par 132 milj. eiro. Tikai vienu no pārskata posteņiem (un arī ne pilnībā) revidenti varēja atbilstoši pārbaudīt – uzkrātos ieņēmumus par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, kurā tiek uzskaitīti pirmreizēji iesniegtie dokumenti par pārskata gadu (t. i., 2023. gada decembra nodokļu deklarācijas).
“Šāda situācija, kad revīzijas procedūru rezultātā konstatēto kļūdu labošanai nav iespējams pielikt punktu, liedz revidentiem iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus. Tomēr mēs ceram, ka revidentu atklājumi un revīzijas laikā uzdotie jautājumi palīdzēs VID pilnveidot MAIS tā, lai VID ikgadējais nodokļu pārskats būtu pārbaudāms,” paskaidro I. Bādere.
Atskaitīšanās par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu
Budžeta vadības prakses novērtēšana Valsts kontroles uzmanības lokā ir jau vairākus gadus. Šoreiz KSGP revīzijā vērtēts, vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei.
“Pārfrazējot vienkāršāk – mēs vēlējāmies noskaidrot, vai sabiedrībai un lēmumu par budžetu pieņēmējiem ir pieejama kvalitatīva informācija par to, kas tad īsti ir sasniegts ar izlietoto budžetu. Diskusijas par atsevišķiem budžeta plānošanas aspektiem, piemēram, par pieejamo fiskālo telpu un prioritārajiem pasākumiem, ir gana skaļas un pamanāmas. Tomēr, mūsuprāt, diskusijās par nākamā gada budžetu iztrūkst atskata par iepriekšējā gadā paveikto un sasniegto. Tāpēc mēģinājām saprast, kāpēc tā – vai problēma ir izveidotajā sistēmā vai tās faktiskajā darbināšanā,” motivāciju jautājuma izpētei skaidro I. Bādere.
Revīzijā secinājām, ka, lai arī visos būtiskajos aspektos informācija par rezultātiem ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem, tomēr, vērtējot, kā Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas izveidotā rezultātu vadības un kontroles sistēma darbojas četru izlasē iekļauto ministriju praksē, tika konstatētas būtiskas neatbilstības tiesību aktiem un konceptuālajām pamatnostādnēm par starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.
Rezultātu vadības un kontroles sistēma nenodrošina vienveidīgu, savlaicīgu, vispārējiem informācijas prezentācijas principiem un kvalitātes pazīmēm atbilstošu iestāžu ziņošanu par progresu savu mērķu sasniegšanā. Proti, vai piešķirtais budžets izlietots atbilstoši budžeta paskaidrojumos plānotajiem sasniedzamajiem politikas un darbības rezultātiem.
Normatīvajos aktos un praksē pastāvošā kārtība atskaišu sniegšanā pieļauj dažādus rīcības scenārijus gan attiecībā uz termiņu, kad šāda informācija tiek publiskota, gan attiecībā uz informācijas saturu un detalizācijas pakāpi. Piemēram, informācija par sasniegtajiem rezultātiem var būt pieejama gada pārskatā aprīlī vai publiskajā pārskatā augustā.
“Ministrijas savos pārskatos nenorāda, kā ieguldītais finansējums ietekmē sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, līdz ar to nav iespējams novērtēt, vai tie sabiedrībai ir sniegti efektīvi, ekonomiski un produktīvi, vai iestāžu spēja sniegt pakalpojumus ir uzlabojusies vai pasliktinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kā to paredz konceptuālās pamatnostādnes,” uzsver I. Bādere.
Trūkst skaidras saiknes starp likumā definētajiem prioritārajiem attīstības virzieniem un izdevumiem atbilstoši budžeta resoru budžeta paskaidrojumiem, kā arī nereti ministriju definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem piemīt kvalitātes trūkumi, tie nav jēgpilni un saskaņoti. Piemēram, vērtējot četru ministriju likuma par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam paskaidrojumus, konstatēts, ka 71 % no analizētajiem valsts budžeta programmu rezultātiem nav saistīti ar institūcijas darbības stratēģijā attiecīgajām programmām plānotajiem darbības rezultātiem, lai gan normatīvais regulējums to paredz. Turklāt 87 % no vērtētajām politikas un resursu kartēm nav iekļauti analītiskie rādītāji, kā to paredz normatīvais regulējums un kas ļautu noteikt līdzekļu izlietošanas un izmaksu efektivitāti.
Zvērinātu revidentu neatkarības nodrošināšana un revīzijas pakalpojuma uzraudzība
Finanšu ministrija ir atbildīgā iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā, kā arī veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valstisko uzraudzību. Šajā KSGP revīzijā vērtējām, kā Finanšu ministrijai ir sekmējies ar 2018. gadā sniegtā ieteikuma ieviešanu. Proti, nodrošināt zvērināto revidentu objektivitāti un neatkarību, ierobežojot tiesības pašvaldību zvērinātiem revidentiem, revīzijas uzņēmumiem vai to tīklu dalībniekiem sniegt revidētajām struktūrām noteiktus, ar obligāto revīziju nesaistītus atsevišķus pakalpojumus noteiktajā periodā.
I. Bādere atzīst: “Diemžēl jāsecina, ka ieteikuma ieviešanai plānotā darbība – noteikt LZRA Revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles nolikumā pasākumus/kritērijus neatkarības risku paaugstinošu apstākļu identificēšanai – joprojām ir procesā. Ieteikuma ieviešanas termiņš kopš tā sākotnējā – 02.01.2021. – ir pagarināts jau sešas reizes, un šobrīd aktuālais termiņš ir noteikts 02.01.2025.”
Revīzijas pakalpojumu likumā arī noteikts, ka zvērinātam revidentam / zvērinātu revidentu komercsabiedrībai nav tiesību ilgāk par sešiem gadiem pēc kārtas sniegt revīzijas pakalpojumus vienā un tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā. Tomēr pēc 2021. gada īstenotās administratīvi teritoriālās reformas 28 pašvaldībās zvērinātu revidentu pakalpojumu termiņš tika skaitīts no jauna, tādējādi radot ar familiaritāti saistītus riskus. Valsts kontroles vērtējumā, Finanšu ministrijai sadarbībā ar LZRA ir jāpilnveido kontroles pasākumi revīzijas pakalpojumu sniegšanas uzraudzībā, lai tas atbilstu likumam.
Valsts kontrole revīzijā konstatēja gadījumus, kad zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai viens un tas pats zvērinātais revidents ilgāk par sešiem gadiem pēc kārtas vienā institūcijā sniedza revīzijas pakalpojumu, šādi pārkāpjot likumā noteikto. Piemēram, divos gadījumos pakalpojuma sniedzējs nav mainījies kopš 2010. gada, savukārt vienā gadījumā – kopš 2011. gada. Valsts kontrole lūdza Finanšu ministrijai un LZRA veikt šo gadījumu pārbaudi, kā arī rosināja, ka nepieciešama diskusija par likumā ietvertās normas piemērošanu un uzraudzības mehānismiem.
I. Bādere akcentē: “Revidenta neatkarība ir viens no revīzijas procesa pamatprincipiem, kas ir jāievēro gan pirms revīzijas uzsākšanas, gan visā tās laikā. Taču zvērināta revidenta profesionālā neatkarība var tikt apdraudēta, ja revidents ir ilglaicīgi saistīts ar klientu. Lai uzlabotu revīzijas pakalpojumu nodrošināšanas procesu uzraudzību, plānojam iniciēt diskusiju par iespēju izvērtēt revīzijas pakalpojumu iepirkumu organizēšanas centralizāciju. Tam var būt vairāki ieguvumi – vienoti kvalitātes standarti, administratīvo izdevumu samazināšanās u. c.”
Valsts parāds
Latvijas vispārējās valdības parāds, ko galvenokārt ietekmē valsts parāds, joprojām ir zemāks par vidējo Eiropas Savienības valstīs. Tomēr pēdējos gados tam ir tendence strauji pieaugt. Kopš 2013. gada tas ir dubultojies, sasniedzot 17,7 mljrd. eiro. Valsts parāda pieaugumu kopš 2020. gada radīja visaptverošu atbalsta pasākumi Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai, no 2022. gada – valsts atbalsta pasākumi energoresursu cenu straujā pieauguma kompensēšanai un visaptveroša politiska, militāra, finanšu un humānās palīdzības sniegšana Ukrainai.
Nenoteiktību šobrīd rada arī “Rail Baltica” projekta izmaksu noteikšana un finansēšanas plānošana, kas paaugstina riskus valsts budžetam kopumā un, iespējams, ietekmēs valsts parāda palielināšanos nākotnē.
Par KSGP un KSGP revīziju
KSGP mērķis ir sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli pārskata gada 31. decembrī. To sagatavo Finanšu ministrija, un tajā ir konsolidēti 73 pārskati – 14 ministriju, 12 centrālo valsts iestāžu, Saeimas, Valsts kontroles un 43 pašvaldību gada pārskati, pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.
Revīzija par KSGP sagatavošanas pareizību ietver finanšu pārskata (t. sk. pārskata par finansiālo stāvokli (bilance), pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un finanšu pārskatu pielikuma ar skaidrojumiem) pārbaudi, informācijas par budžeta izpildi pārbaudi un Finanšu ministrijas vadības ziņojuma par KSGP pārbaudi, un tā ir veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.
Papildu informācijai
Aivis Majors
Sabiedrisko attiecību speciālists digitālā satura izstrādē
Tālrunis 23282284 | E-pasts aivis.majors@lrvk.gov.lv