Satversme

Valsts kontrole ir vienīgā institūcija, kas sniedz nodokļu maksātājiem iespēju gūtu patiesu priekšstatu par valsts un pašvaldību budžetu resursu lietderīgu izmantošanu, pozitīvi ietekmējot valsts pārvaldes darbu. Valsts kontroles tiesības un pienākums ir sniegt sabiedrībai neatkarīgu viedokli un pārliecību par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.

Valstij pilsoņu kopuma interesēs ir jānosargā valsts manta, finanses un labums, kā arī jārūpējas par tās pārvaldīšanu. Šo pienākumu valsts vārdā īsteno Valsts kontrole, kura seko, lai valsts manta un finanšu līdzekļi tiek izmantoti likumīgi un lietderīgi. Valsts kontrole atšķirībā no virknes citu neatkarīgu iestāžu, piemēram, Latvijas Bankas un Satversmes aizsardzības biroja, ir nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē. Mūsu valsts pamatlikums ir ārkārtīgi lakonisks. Satversmes VII nodaļa ’’Valsts kontrole’’ ir Satversmes īsākā nodaļa, kas sastāv vien no diviem pantiem - 87. un 88. panta. Satversmes VII nodaļa plašāk skaidrota Satversmes komentārā.

Latvijas Republikas Satversme

7. nodaļa
Valsts kontrole

87.  Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.
88.  Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.