Valsts kontrole publisko diskusiju dokumentu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības jomā. Diskusiju dokuments ir Valsts kontroles īstenoto revīziju ietvaros gūtās atziņas un pārdomas par izaicinājumiem, kas ļautu novērst sistēmiskas problēmas un aicināt sabiedrību uz labākiem risinājumiem.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā. Vairāk nekā 670 uzņēmumos, kuri tieši vai pastarpināti pieder valstij vai kādai no pašvaldībām, tiek nodarbināti 78 000 cilvēku, desmitā daļa no visiem strādājošajiem. Par kapitālsabiedrību nozīmi tautsaimniecībā liecina arī būtiskie finanšu rādītāji. Tā, piemēram, valsts kapitālsabiedrību apgrozījums 2015.gadā ir pārsniedzis 3,4 miljardus eiro, nesot peļņu 164 miljonu eiro apmērā. Kopējo valsts kapitālsabiedrību aktīvu vērtība 2015.gadā pārsniedza 8 miljardus eiro, un tas ir kapitāls, kurš uzskatāms par sabiedrības ieguldījumu valsts uzņēmējdarbībā. Tāpēc Valsts kontroles ieskatā ir būtiski, lai publiskās kapitālsabiedrības tiktu labi pārvaldītas, sasniegtu tām izvirzītos mērķus un nestu atdevi no ieguldītā kapitāla un sociālus ieguvumus sabiedrībai.
Valsts kontroles pēdējo gadu revīzijās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbība jomās, kuras skar plaša iedzīvotāju loka intereses, ir revidēta daudzkārt, īpaši tādās nozarēs kā pasažieru pārvadājumi, namu apsaimniekošana, atkritumu apsaimniekošana. Šīs revīzijas ir ļāvušas Valsts kontrolei paskatīties plašāk uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem, regulējumu un identificēt galvenos trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus. Valsts kontroles secinājumi ir apkopoti jaunajā diskusiju dokumentā “Valsts – Latvijas galvenais kapitālists”.
Vērtējot labas pārvaldības jautājumus, Valsts kontrole ir konstatējusi trūkumus gan likumu regulējumā, gan labas pārvaldības principu ievērošanā. No vienas puses, ministrijas, kuras ir kapitāldaļu turētājas, nereti iejaucas operatīvās darbības jautājumos, no otras puses, netiek izmantoti stratēģiskās vadības instrumenti – mērķu definēšana, kontroles sistēmas. Pašvaldību kapitālsabiedrību un citu komerciāla rakstura organizāciju stratēģiskajā pārvaldībā valdības institūcijas neiesaistās vispār, tādējādi nepiedaloties to pārvaldības uzlabošanā. Iespēja sniegt neatkarīgu izvērtējumu par komplicētām, bet stratēģiski svarīgām nozarēm ir minimāla.
Piemēru, kas par to liecina, ir vairāk nekā pietiekami. Diskusiju dokumentā Valsts kontrole izmanto piemērus no veiktajām revīzijām.
Piemēram, izložu un azartspēļu nozarē valsts nav noteikusi sabiedrības interesēm atbilstošu politiku. Valsts ar savu kapitālsabiedrību palīdzību iesaistās izložu un azartspēļu jomas uzņēmējdarbībā, taču vienlaikus netiek mērķtiecīgi mazinātas šīs jomas radītās veselības problēmas. Nenodrošinot VAS “Latvijas pasts” valdes atlīdzības sasaisti ar darbības rezultātiem, Satiksmes ministrija kā akcionāre nav veicinājusi uzņēmuma darbības efektivitāti. Ekonomikas ministrija ilgstoši nav radusi risinājumu privatizācijas pabeigšanai valstī, tādā veidā tiek radīti izdevumi valsts budžetam, nodrošinot Privatizācijas aģentūras darbību.
Ir būtiski jāuzlabo sabiedrībai pieejamā informācija par kapitālsabiedrību darbību. Piemēram, valsts gada pārskatā par budžeta izpildi netiek iekļauta informācija par kapitālsabiedrību finanšu rādītājiem, kuri ļautu gūt priekšstatu par valsts kapitāla atdevi. Lēmumi par sabiedrībai nozīmīgiem investīciju projektiem nereti tiek pieņemti pēdējā brīdī, turklāt bieži vien informācijai ir piemērots ierobežotas pieejamības statuss. Tikpat svarīgi ir nodrošināt sabiedrību ar ticamu informāciju par finanšu izlietojumu un pakalpojumu tarifu aprēķinu pamatotību, kas ir nesakārtoti jautājumi praktiski visās pašvaldību kapitālsabiedrībās, kuras nodrošina iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus, īpaši namu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu jomās.
Sabalansēta un sabiedrības interesēm atbilstoša kapitālsabiedrību pārvaldība ir būtiska arī citos aspektos. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības lielākajā daļā gadījumu darbojas apstākļos, kuros tāds uzņēmējdarbības stimuls kā maksātnespējas drauds, kas nodrošina uzņēmumu efektīvu darbību un attīstību, nedarbojas. Tāpēc valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir nepieciešami citi instrumenti efektivitātes nodrošināšanai, un tiem ir jābūt saistītiem ar labāku pārraudzību un kontroli.
Pārlieka valsts un pašvaldību iejaukšanās tirgos, kuros pēc tā nav tiešas nepieciešamības gan administratīvi, gan ar kapitālu, bremzē iespējas pilnvērtīgi attīstīties privātajiem komersantiem. Pie tādām jomām pieskaitāma, piemēram, atkritumu apsaimniekošana un īpašumu apsaimniekošana, kurās, veicot revīzijas, Valsts kontrole konstatējusi būtiskus trūkumus pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā.
Lai gan kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir izstrādāts un stājies spēkā jau 2015.gada 1.janvārī, tomēr faktiski tas daļēji darbojas tikai attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. Turklāt par nozīmīgu trūkumu ir uzskatāms tas, ka ārpus uzraudzības ir palikušas tādas nozīmīgas komercdarbības jomas kā pašvaldību kapitālsabiedrības, ostu pārvaldes, privātie nodibinājumi.
Diskusiju dokumenta ietvaros Valsts kontrole ir sniegusi savus priekšlikumus, kurus ieviešot, tiktu nodrošināta labāka publiskā kapitāla pārvaldība, uzlabota publisko personu darbība privātā jomā, kā arī veicināti uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē. Ieteikumi paredz viest skaidrību attiecībā uz lomu sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā, mērķiem, sabiedrības informēšanu, ilgtermiņa attīstības plānošanu. Valsts kontrole rosina pieņemt kvalitatīvu kapitāla izmantošanas politiku, kura turklāt tiek attiecināta arī uz pašvaldību kapitālsabiedrībām. Vienlaikus ieteikumi paredz stimulus privātās uzņēmējdarbības vides attīstībai.
Valsts kontroles diskusiju dokumentā “Valsts – Latvijas galvenais kapitālists” izmantoti pierādījumi, kuri gūti, veicot revīzijas VAS “Latvijas Loto”, AS “Pasažieru vilciens”, VAS “Latvijas pasts”, VSIA “Bulduru Dārzkopības vidusskola”, “Privatizācijas aģentūra”, SIA “Rīgas Serviss”, SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, SIA “Vides investīciju fonds”, SIA “Lielvārdes Remte”, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, SIA “ZAAO”, kā arī Tieslietu ministrijā, veicot revīziju par maksātnespējas politikas efektivitāti, arī Valsts saimnieciskā gada pārskata un finanšu revīzijās.