Atpakaļ
Labklājības ministrija bērnu un ģimenes tiesību politikai ir izvirzījusi mērķi – nodrošināt iespēju ikvienam bērnam uzaugt ģimenē. Gadījumā, ja tas nav iespējams, bērnam ir jānodrošina ārpusģimenes aprūpe – vispirms pie aizbildņa, tad aizvietojošā ģimenē ar audžuvecākiem vai adopcijas kārtā un tikai treškārt – bērnunamā. Šāda valsts politika atbilst starptautiskajās tiesībās un praksē nostiprinātajiem principiem.
Šo mērķi nav iespējams sasniegt, ja netiek atbalstītas un attīstītas alternatīvas aprūpes formas un ja politikas īstenošanu aktīvi neatbalsta arī sabiedrība. Tāpēc Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas uzsāktās aktivitātes audžuģimeņu skaita palielināšanai un pārējo uzņemošo ģimeņu atbalstam, kas ir veicinājis, ka pēdējos gados arvien vairāk bērnu ārpusģimenes aprūpi saņem pie aizbildņa vai audžuģimenē, nevis bērnunamā.
Revidentu vērtējumā tikai tad, ja ir ievērotas ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna labākās intereses, politikai izvirzītos rezultātus varēsim uzskatīt par sasniegtiem.
Tomēr revīzijā konstatētais liecina, ka ne visos gadījumos atbildīgo institūciju – bāriņtiesu un sociālo dienestu, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (turpmāk – VBTAI) un Labklājības ministrijas – darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.
Revīzijā ir konstatētas būtiskas nepilnības pašvaldību preventīvajā darbā ar ģimenēm ar bērniem, bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesā, ārpusģimenes aprūpes procesa uzraudzibā, kā arī iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbībā u.c.
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Labklājības ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei bērnu un ģimenes tiesību jomā ir sniegti 22 ieteikumi ārpusģimenes aprūpes jomas pilnveidošanai.
