Valsts kontroles padome bija iestādes padomdevēja institūcija, kuras sastāvā bija piecas personas – valsts kontrolieris kā tās priekšsēdētājs un četri padomes locekļi. Autoritārā režīma laikā tika veikti grozījumi Valsts kontroles padomes sastāvā – 1937. gada oktobrī tika noteikts, ka padome sastāv no valsts kontroliera un pieciem padomes locekļiem. Padomes locekļus pēc valsts kontroliera priekšlikuma iecēla Ministru kabinets un apstiprināja Saeima uz noteiktu termiņu – četriem gadiem. Padomes locekļus no amata atcelt varēja tikai uz tiesas sprieduma pamata. Padomes galvenie uzdevumi bija lemt dažādus jautājumus par revīziju darbību, lemt jautājumus, kas pārsniedz citu valsts kontrolierim subordinētu struktūrvienību kompetenci, izskatīt budžeta izpildes pārskatu pirms tas tiek iesniegts Saeimai, izskatīt iesniegtās sūdzības par revīzijas departamentu kolēģiju lēmumiem, kā arī sniegt rekomendācijas valsts kontrolierim par kandidātiem uz revidenta un citiem amatiem. Valsts kontroles padomes lēmumus varēja pārsūdzēt Senāta administratīvajā departamentā.
Iepazīsties ar materiālu:
Valsts kontroles padome, Jaunā Nedēļa, Nr. 46., 18.11.1927. Latvijas Nacionālā bibliotēka
