Likums par Valsts kontroli, kas stājās spēkā 1923. gada 16. augustā, noteica, ka iestādes darbības kārtību nosaka revīzijas reglaments. Līdz pat 1931. gada maijam, kad tika pieņemts jauns Valsts kontroles revīzijas reglaments, spēkā vairāk nekā desmit gadu bija 1919. gada septembrī pieņemtais Valsts kontroles revīzijas pagaidu reglaments. Kā noprotams, ceļš līdz jauna reglamenta pieņemšanai bija ilgs, tomēr no Valsts kontroles iniciatīva bija – jau 1924. gada 14. novembrī Ministru kabinetam tika iesniegts jauns reglaments, tomēr tā izskatīšanai izveidotā komisija strādāja ilgi un tikai 1927. gadā to iesniedza Saeimai, kas to pieņēma tikai 1931. gada 12. maijā.
Valsts kontroles revīzijas reglaments detalizēti noteica revīzijai – iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas, kur ir piešķirti valsts līdzekļi, darbības pareizības, likumības pārbaudei – pakļauto subjektu loku un revīzijas veidus (iepriekšējā revīzija, faktiskā revīzija, pēcrevīzija) un niansētu to veikšanas kārtību, kā arī atsevišķi nosakot uzrēķinu kārtību un sniedzot pielikumus pie konkrētiem likuma pantiem, detalizētāk regulējot amatpersonu un privātpersonu nopratināšanas kārtību un naudas sodu piešķiršanas, apelācijas u.tml. darbību kārtību.
Iepazīsties ar materiāliem:
Valsts kontroles revīzijas reglaments. Valdības Vēstnesis, Nr. 115., 28.05.1931.
Apskatīties pilnizmēra materiālu jaunā logā (spiest šeit)
