Valsts kontroles personāla jautājumos būtisks bija 1925. gada martā pieņemtais Likums par Valsts kontroles štatiem. Valsts kontrole bija pirmā valsts institūcija, kas bija izstrādājusi priekšlikumu par iestādes darbinieku skaitu, pamatojoties uz līdzšinējo darbības pieredzi. Likumā tika noteiktas konkrētas amatu kategorijas un to skaits, sagrupējot tās piecās daļās pēc veicamā darba rakstura: valsts kontrolieris (viena amata vieta), padomes un kolēģiju personāls (16 amata vietas), revīzijas personāls (174 amata vietas), kancelejas personāls (20 amata vietas), apkalpotāji (10 amata vietas). Kopā Valsts kontrolē bija paredzēta 221 amata vieta + divas papildus vietas, paredzot vienu papildu vietu revīzijas personālam un vienu – kancelejas personālam.
Plašas debates likumprojekta pieņemšanas laikā neraisījās; detalizētāk tika pievērsta uzmanība diviem iesniegtā likumprojekta aspektiem – par valsts kontrolierim, padomes un kolēģiju personālam un revīzijas personālam noteikto piemaksu, ņemot vērā Valsts kontroles likuma 12. pantā noteikto aizliegumu šajos amatos strādājošajiem ieņemt citus algotus amatus valsts, pašvaldības vai privātās iestādēs, kā arī kancelejas personāla grāmatveža amata nosaukumu, kas izrietēja no dažādajiem priekšstatiem par veicamā darba apjomu un līdz ar to arī atalgojumu.
Iepazīsties ar materiālu:
Likums par Valsts kontroles štatiem. Valdības Vēstnesis, Nr. 73., 31.03.1925.
